Noteiks labāko tehnoloģiju Karostas kanāla piesārņotās grunts izsmelšanai un noglabāšanai
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot ES Kohēzijas fonda pilotprojektu "Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākas darbu tehnoloģijas noteikšana.
" Pilotprojekts tiek īstenots 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, darbus veic un personu apvienība "Eko osta RR" , bet līguma summa ir EUR 2 192 094,99 bez PVN.
Līgumu par projektēšanas, piesārņoto dūņu izsmelšanas un apstrādes darbu veikšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde noslēdza šā gada 2. jūlijā ar personu apvienību "Eko osta RR", ko veido SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "E Daugava", kas iepirkumā iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš:
"Projekta mērķis ir noteikt labāko tehnoloģiju piesārņoto dūņu izsmelšanai, jo līdz šim visas tehnoloģijas, kas izstrādātas vairāk kā desmit gadu garumā ir bijušas teorētiskas, bet pilotprojekts nodrošina iespēju pārbaudīt tehnoloģijas dzīvē jau rūpnieciskos apmēros."
Pēc tehniskā projekta izstrādes, personu apvienība "Eko osta RR" ir uzsākusi dūņu izsmelšanu, apstrādi un noglabāšanu aiz rievsienas. Kā pastāstīja personu apvienība "Eko osta RR" projekta vadītājs Jānis Purakalns, šobrīd darbi notiek pilnā sparā – tiek izsmeltas piesārņotās dūņas, tad ar baržām tās aizved līdz rievsienai, kur tās tiek atšķaidītas ar ūdeni, atdalot tehnogēnos priekšmetus, kas pārsvarā ir dažādi sadzīves atkritumi. Tad piesārņotās dūņas tiek pārsūknētas uz attīrīšanas laukumu, kur atdala smiltis un dažādu frakciju akmeņus, bet pašas dūņas atūdeņo un sagatavo noglabāšanai deponēšanas laukumā aiz rievsienas.
Jau iepriekš ir veikta piesārņoto dūņu ķīmiskā analīze un Jānis Purakalns apstiprina, ka tur ir atrodami gluži vai visi Mendeļejeva tabulas ķīmiskie elementi, bet svarīgākais esot noteikt kurā no izsmelto dūņu sastāvdaļām ir lielākā piesārņojuma koncentrācija.
Šobrīd projekta īstenotāji pārbauda vismaz trīs dažādas piesārņoto dūņu izsmelšanas, seperācijas jeb attīrīšanas un noglabāšanas tehnoloģijas. Personu apvienība "Eko osta RR" pārstāvis Andrejs Laškovs norāda, ka jau šobrīd ir skaidrs, kura no tehnoloģijām būtu atbilstošākā, bet pilnīgi droši tā tiks apstiprināta un aprakstīta projekta noslēguma ziņojumā.
Saskaņā ar noslēgto līgumu, darbi jāpabeidz līdz gada beigām un kopējais izsmeļamo dūņu apjoms ir ~ 50 tūkst. m3 . Šobrīd ir izsmeltas nedaudz vairāk ka 10 tūkst. m3 un ja darbi notiks esošajā tempā, tad projektu pabeigs noteiktajā termiņā, atzīst projekta būvuzraugs Arnis Mazalis, kurš ikdienā seko līdzi dūņu izsmelšanai, attīrīšanai un noglabāšanai.
INFORMĀCIJAI:
Karostas kanāls
Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2.
Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).
Piesārņojums
1992. un 1995. gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums - ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.
liepaja.lv