Šī gada 9. janvārī Ekonomikas ministrija (EM) nodeva sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu "Grozījumi Būvniecības Likumā", kas tapis ciešā sadarbībā ar būvniecības procesa dalībniekiem. Tas paredz visai apjomīgu grozījumu ieviešanu, un pirms likumprojekta nodošanas Saeimai Ekonomikas ministrija aicināja būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu pārstāvjus sniegt savu viedokli par likumprojektu.

Lai uzzinātu iesaistīto organizāciju viedokli, arī mēs nolēmām vērsties pie vairākām procesā iesaistītām un ieinteresētām nozares organizācijām, ar lūgumu paust savu viedokli un vērtējumu par gaidāmajām izmaiņām Būvniecības likumā.

Saņēmām atbildes uz jautājumiem no Latvijas Arhitektu savienības (LAS) un Latvijas Būvinženieru savienības (LBS), kurpretī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA) un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGŪTIS) pēc vairākām telefonsarunām tomēr deva priekšroku distances ieturēšanai un izvēlējās publiski konkrētu viedokli nepaust. Bet sākumā – par EM izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm, un ko viņi cer panākt ar jauno grozījumu palīdzību.

Viena no EM prioritātēm – būvniecības nozares konkurētspējas veicināšana

Kā Ekonomikas ministrija norāda šī gada sākumā, 9. janvārī, publicētajā informācijā plašsaziņas līdzekļiem, viena no EM prioritātēm būvniecības nozares konkurētspējas veicināšanai, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvas un drošas būves Latvijā, ir mazināt būvniecības procesu birokrātisko slogu. Šajā ziņā viņi balstās uz "Doing Business" vērtējumu, kas parāda, cik ilgu laiku aizņem būvprojekta procedūras saskaņošana un būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas mērķis ir šo laiku Latvijā samazināt uz pusi, lai šie procesi neaizņemtu vairāk kā 74 dienas.

Sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā saistīti ar būvniecībā iesaistīto pušu atbildību, tādējādi risinot daudzus aktuālos nozares jautājumus. Ar grozījumiem paredzēts ļoti precīzi noteikt vienu atbildīgo par katru būvniecības posmu. Tādā veidā, skaidri nodefinējot katras iesaistītās puses atbildību, EM cer panākt ātrāku strīdu risināšanu un nepieciešamības gadījumā zaudējumu atlīdzināšanu.

Precīza būvvaldes kompetences noteikšana un cīņa ar būvspeciālistu trūkumu

Otrs būtiskais grozījums paredz skaidri noteikt būvvaldes kompetenci. Likumprojektā noteikts, ka būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un  kontrolēt:

1) arhitektoniskās kvalitātes principus, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, ņemot vērā ekonomiskos un citus aspektus;
2) vides pieejamības prasības;
3) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;
4) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma un insolācijas prasības.

Tādējādi EM cer panākt, ka visās būvvaldēs būs vienādi būvniecības ieceres pārbaudes kritēriji un efektīva kvalitātes kontrole atbilstoši būvvaldes kompetencei. Attiecīgi tiks saīsināti termiņi būvniecības ieceres izskatīšanai.

Ar sagatavotā likumprojekta palīdzību paredzēts arī novērst pieaugošo būvspeciālistu trūkumu. Sagatavotie grozījumi paredz, ka tās fiziskās personas, kuras līdz 2014. gada 30. septembrim bija ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā vai ar būvniecību jomu saistītā tehniķa profesijā, varēs turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā. Tas pats attieksies arī uz fiziskām personām, kuras ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai ar būvniecības jomu saistītā studiju programmā, varēs turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē.

Arhitektu savienība daļu grozījumu vērtē pozitīvi, taču citiem nepiekrīt

Kā vērtējat EM izstrādātos jaunos priekšlikumus grozījumiem Būvniecības likumā?
Daļa grozījumu, kā piemēram, centieni precīzi nodefinēt būvvaldes kompetences robežas un precizēt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vērtējami pozitīvi. Tomēr LAS nepiekrīt konceptuāliem grozījumiem attiecībā uz terminu "būvniecības iecere" un "būvprojekts" izpratni, kā arī jaunu pienākumu noteikšanai būvprojekta izstrādātājam (atbildība par izpētes veikšanu) un kvalifikācijai neatbilstošas kompetences piešķiršana būvuzraugiem (projektēšanas procesa uzraudzība).

Vai EM izvirzītais mērķis par būvniecības procesu birokrātiskā sloga samazināšanu ir reāli sasniedzams ar šo jauno grozījumu palīdzību?
Grozījumi nenozīmīgi samazinās laiku, ko aizņem birokrātiskie procesi. Iespējams, būvvaldēm būs vieglāk ievērot normatīvajos aktos noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus, jo būs precīzi noteikts, tieši ko būvvalde pārbauda, taču paši termiņi šobrīd grozīti netiek, nepieciešamais administratīvo procedūru skaits netiek samazināts, kā arī jāņem vērā, ka minēto birokrātisko procedūru skaitā ietverts laiks, kas  nepieciešams inventarizācijas lietas sagatavošanai Valsts Zemes dienestā, un to nevar ietekmēt ar būvniecības nozares normatīvo aktu izmaiņām.

Vai jaunie piedāvājumi par būvvalžu kompetences noteikšanu spēs dot pozitīvu efektu?
LAS cer, ka pozitīvs efekts tiks panākts, taču nelolo ilūzijas, ka visas būvvaldes jauno regulējumu piemēros vienādi, jo īpaši piedāvātās tiesības uzlikt būvniecības ieceres ierosinātājam papildus pienākumus, ja būvvaldei šķiet, ka nav ievērotas tādu normatīvo aktu prasības, atbilstības kuriem pārbaudīšana nav būvvaldes kompetencē.

Vai grozījumi patiešām spēs novērst vai vismaz samazināt pieaugošo būvspeciālistu trūkumu?
Tā kā grozījumi attiecībā uz būvspeciālistu kvalifikāciju nekādā veidā neskar arhitektus, tad LAS nav formulējusi konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Lasīt tēmas turpinājumu LBS: Grozījumi Būvniecības likumā vērtējami pozitīvi, taču jāveic arī daudz citu darbu un steidzami jārisina esošās problēmas