Nulles enerģijas ēkas Latvijā: ceļš uz rēķinu brīvību vai mīts?

Energoefektivitāte mūsdienās vairs nav tikai modes tendence arhitektūrā un būvniecībā – tā kļuvusi par būtisku nepieciešamību un vienlaikus par jaunu dzīves kvalitātes standartu. Strauji augošās energoresursu cenas, klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi un sabiedrības prasības pēc ilgtspējīgiem mājokļiem liek attīstītājiem meklēt inovatīvus, videi draudzīgus risinājumus.

Latvijā visas jaunās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2021. gada, tiek būvētas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas (gNEĒ), tomēr jautājums paliek – ko tas praktiski nozīmē? Un, vai dzīvojot šādā ēkā, tiešām var aizmirst par komunālajiem maksājumiem? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz “Bonava Latvija” Projektēšanas nodaļas vadītāja Elīna Kreice.  

Gandrīz nulles enerģijas ēka ir būve ar izcili zemu enerģijas patēriņu, kur lielākā daļa nepieciešamās siltumenerģijas un elektroenerģijas tiek nodrošināta ar efektīvu tehnisko risinājumu un atjaunojamo resursu palīdzību. Šādas ēkas tiek rūpīgi projektētas, lai samazinātu siltuma zudumus, uzlabotu ventilāciju un optimizētu ēkas ekspluatācijas izmaksas. Tomēr sabiedrībā joprojām ir izplatīts mīts, ka, dzīvojot nulles enerģijas ēkā, par komunālajiem maksājumiem vispār nav jāmaksā. Kā skaidro speciāliste, šāds priekšstats ir maldinošs: “Gandrīz nulles enerģijas ēkas tiek būvētas ar mērķi maksimāli samazināt enerģijas patēriņu, bet tas nenozīmē, ka komunālie maksājumi izzūd pavisam. Tie joprojām pastāv, vienkārši kļūst ievērojami zemāki un daudz prognozējamāki nekā vecākās ēkās.” 

Kā “strādā” nulles enerģijas ēka?  

Ietaupījumu galvenokārt veido efektīva apkures sistēma, siltinātas konstrukcijas, augstas klases logi un ventilācija ar siltuma atgūšanas funkciju, kas kopā ļauj ievērojami samazināt siltumenerģijas zudumus un enerģiju izmantot efektīvāk. Tāpat nozīmīgu lomu spēlē viedās vadības sistēmas, kas ļauj precīzi regulēt temperatūru dažādās dzīvokļa zonās atbilstoši iedzīvotāju paradumiem. Ja projektā integrēti arī saules paneļi, daļa no nepieciešamās elektroenerģijas tiek saražota uz vietas, tādējādi vēl vairāk samazinot izmaksas ilgtermiņā. 

Dati apliecina, ka energoefektivitāte sniedz reālu finansiālu ieguvumu. Ietaupījums, ko nodrošina mazāks enerģijas patēriņš, it īpaši apkures un elektroenerģijas izmaksās, ilgtermiņā būtiski atvieglo mājsaimniecību budžetu. “Galvenais ieguvums ir ne tikai zemāki rēķini, bet arī lielāka stabilitāte un izdevumu prognozējamība,” uzsver eksperte. 

Autors: Shutterstock.com

Kā novērtēt ēkas energoefektivitātes klasi? 

Lai ēku varētu oficiāli klasificēt kā gandrīz nulles enerģijas ēku, tās energoefektivitātes līmenis tiek izvērtēts ar sertificētu ekspertu starpniecību. Novērtējuma laikā tiek veikti aprēķini, ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidību, apkures un ventilācijas sistēmu efektivitāti, izmantotās tehnoloģijas, kā arī enerģijas avotu struktūru – proti, cik liela daļa no kopējā patēriņa tiek segta ar atjaunojamiem resursiem. Tāpat būtiska loma ir ēkas atrašanās vietai un orientācijai pret debespusēm. 

Latvijā šī informācija tiek apkopota energoefektivitātes sertifikātā, kas kļūst par neatņemamu ēkas dokumentācijas daļu. Tajā norādīta ēkas energoefektivitātes klase skalā no A līdz G – līdzīgi kā sadzīves tehnikai. “Iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, informācija par ēkas energoefektivitātes klasi parasti ir pieejama attīstītāja mājaslapā līdztekus pārējiem tehniskajiem dokumentiem. Dzīvokļu īpašnieki mājas energoefektivitātes klasi un pašu mājas energosertifikātu var pārbaudīt mājas lietā vai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tāpat daudzās daudzdzīvokļu ēkās sertifikāta izdruka tiek novietota redzamā vietā, piemēram, pie ieejas durvīm vai ziņojumu dēļa,” skaidro eksperte. 

Viņa piebilst, ka energoefektivitātes sertifikātu iespējams iegūt ne tikai jaunbūvēm, bet arī jau ekspluatējamām ēkām. Ja ēkas apsaimniekotājs vai īpašnieki vēlas noskaidrot, kāds ir īpašuma enerģijas patēriņš, var pasūtīt energoauditu. Tā laikā tiek veikta tehniskā apsekošana un aprēķini, kas ļauj noteikt ēkas energoefektivitātes klasi un identificēt galvenos siltuma zuduma avotus. Šāds novērtējums ir īpaši noderīgs gadījumos, kad tiek plānota renovācija, īpašuma pārdošana, izīrēšana/iznomāšana vai energoefektivitātes uzlabošana, jo tas palīdz saprast, kur ieguldījumi nesīs vislielāko rezultātu. Turklāt vairākās pašvaldībās ēkas energosertifikāts un jo īpaši tās energoefektivitātes klase tiek ņemti vērā, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kas kalpo kā papildu motivācija iedzīvotājiem veikt uzlabojumus. Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi.  

Daļa attīstītāju izvēlas arī starptautiski atzītu un atpazīstamu ilgtspējas novērtējumu, piemēram, BREEAM sertifikāciju, kas ietver plašāku kritēriju loku – no būvmateriālu izvēles un būvniecības procesa organizācijas līdz ēkas ietekmei uz vidi, mobilitātes iespējām un iedzīvotāju labsajūtai. “Tas nav tikai stāsts par enerģijas patēriņu,” norāda speciāliste. “BREEAM izvērtē visu ēkas dzīves ciklu, sākot no plānošanas un būvniecības līdz ekspluatācijai, demontāžai un materiālu utilizācijai. Tādējādi ilgtspēja tiek skatīta plašākā un daudzslāņainākā kontekstā.”  

Autors: Shutterstock.com

Kas gaidāms nākotnē energoefektīvā būvniecībā? 

Tuvākajos gados energoefektivitātes prasības kļūs vēl stingrākas: Eiropas Savienības regulējums paredz, ka līdz 2030. gadam jaunbūvēm jākļūst par nulles emisiju ēkām. Tas nozīmē ne tikai tehnoloģiski progresīvākas ēkas, bet arī plašāku pāreju uz risinājumiem, kas spēj saražot vairāk enerģijas, nekā patērē. Taču energoefektīva būvniecība nākotnē prasīs arī lielāku iedzīvotāju iesaisti. Kā uzsver Elīna Kreice, tehnoloģijas nosaka potenciālu, bet paradumi – reālo rezultātu: “Ēka var būt projektēta ar vismodernākajām sistēmām, bet, ja tā netiek lietota atbildīgi, enerģijas patēriņš joprojām var būt augsts.” Līdz ar to nākotnē arvien lielāka nozīme būs sabiedrības informēšanai un ilgtspējīgu paradumu veidošanai ikdienā. 

Lai energoefektivitāte kļūtu par ikdienas standartu ne tikai jaunajos projektos, bet arī jau eksistējošā dzīvojamā fondā, būtisks būs arī valsts atbalsts renovācijām un energopārvaldības risinājumu ieviešanai. Ilgtspējīgs mājoklis nākotnē būs tehnoloģiju, attīstītāju un iedzīvotāju sadarbības rezultāts.