Obligātās energoefektivitātes prasības uzņēmumiem un pašvaldībām
Saeima šā gada 3. martā pieņēmusi pieņēma Energoefektivitātes likumu, kura galvenais mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu gan valsts sektorā, gan uzņēmumos. Likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem¹ un lielajiem patērētājiem² reizi četros gados jāveic uzņēmuma energoaudits vai jāievieš energopārvaldības sistēma atbilstoši LVS EN ISO 50001:2012 standartam.
Energopārvaldības sistēmas ieviešana ir obligāta arī lielākajās pašvaldībās³. Tā kā gan energoauditi, gan energopārvaldības sistēma Latvijas uzņēmumos ir jaunums, būtiski ir saprast, kurš no abiem energoefektivitātes paaugstināšanas mehānismiem būtu piemērots konkrētajam komersantam.
Uzņēmuma energoaudits
Uzņēmuma energoaudita galvenais mērķis ir enerģijas patēriņa analīze, identificējot to ietekmējošos parametrus un nosakot galvenos patērētājus. Energoauditu veic akreditēta uzņēmuma eksperti, kuriem ir pieejama tehniskā un zināšanu bāze, lai noteiktu un novērtētu ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas. Šobrīd Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā ir akreditēti četri uzņēmumi, kas ir tiesīgi novērtēt enerģijas patēriņu uzņēmumos un sagatavot rūpnieciskā energoaudita ziņojumu.
Energoaudita ietvaros tiek veikta gan uzņēmuma vēsturisko datu analīze, gan dažāda veida mērījumi, kas ļauj precīzi noteikt, kur tiek tērēta enerģija. Lai novērtētu Uzņēmuma kopējās efektivitātes novērtēšanai tiek izmantoti dažādi energoefektivitātes indikatori, kuru identificēšana ļauj uzņēmumam sekot līdzi enerģijas patēriņa izmaiņām laika gaitā un apzināt ieguvumus no veikto energoefektivitātes pasākumu ieviešanas.
Energoaudita gala rezultāts ir detalizēts ziņojums, kurā aprakstīta esošā situācija uzņēmumā, apkopotas enerģijas izmaksas, sniegta detalizēta enerģijas patēriņa analīze un identificēti galvenie energoefektivitātes pasākumi, kuriem tiek veikts ekonomiskais izvērtējums. Ziņojumā tiek iekļauti arī līmeņatzīmes metodes analīzes rezultāti, kur uzņēmuma īpatnējais enerģijas patēriņš tiek salīdzināts ar atskaites vērtību (citu uzņēmumu vai labāko pieejamo tehnoloģiju atsauces rādītājiem, līdzīgu ražošanas procesu īpatnējo enerģijas patēriņu u.tml.). Šāds ziņojums ļauj uzņēmumam daudz labāk izprast enerģijas izmaksu komponenti kopējās ražošanas izmaksās, novērtēt tās nozīmīgumu un apzināties izmaksu samazināšanas iespējas.
Energopārvaldības sistēmas ieviešana
Energopārvaldības sistēmā galvenā loma ir energoefektivitātes mērķu un uzdevumu definēšanai, kā arī procedūrām to sasniegšanai. Lai noteiktu reālistiskus un sasniedzamus mērķus, uzņēmumā jāveic secīgi darbību soļi: jānosaka enerģijas patēriņa sadalījums, energoefektivitātes indikatori un sasniedzamā līmeņatzīme, kā arī jāizstrādā rīcības plāns energoefektivitātes paaugstināšanai. Energopārvaldības sistēma aptver mērījumu, dokumentēšanas un ziņošanas procedūras, darbinieku iesaisti energoefektivitātes uzlabošanā, precīzu darbību noteikšanu rīcībām ārkārtas sistuācijās, kā arī efektīvas jaunu tehnoloģiju plānošanas un iepirkumu prasības aprīkojumam, sistēmām un procesiem.
Galvenā energopārvaldības sistēmas atšķirība no uzņēmuma energoaudita ir tāda, ka pēc sistēmas ieviešanas uzņēmumam pastāvīgi jāseko līdzi sasniegtajiem energoefektivitātes rādītājiem, veicot sistēmas iekšējo auditu un sagatavojot pārvaldības darbības pārskatu. Ikgadējā pārskatā ir jāiekļauj informācija par īstenotajām darbībām, jānovērtē sasniegumi, jāaplūko problēmas un šķēršļi, ko nepieciešams novērst, kā arī jāizstrādā turpmākais rīcības plāns. Šāda sistēma ļauj uzņēmumam precīzi novērtēt enerģijas patēriņa izmaiņas un mērķtiecīgi virzīties uz energoefektivitātes paaugstināšanu. (Ja uzņēmumam būs nepieciešama jauna monitoringa sistēma, tad nav atšķirības, vai tā būs noteikta ejot caur Energoauditu jev ISO 50001. Ļoti iespējams, ka uzņēmumā jau eksistē laba monironga kārtība. Ir pieredze, ka ir dati, ir daudz datu, bet tie ne tiek apstrādāti pēc būtības.)Ja uzņēmumā nav pietiekamas pašu zināšanas Energopārvaldības sistēmas ieviešanai uzņēmumā var tikt piesaistīti kompoetenti konsultanti, kuriemam jāspēj izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju un novērtējuma metodiku. Tā kā energopārvaldības sistēmas pamata sadaļas ir līdzīgas citos standartos minētajām prasībām, tad to iespējams integrēt kvalitātes vadības (ISO 9001) un vides pārvaldības (ISO 14001) sistēmās, veicot nepieciešamos papildinājumus un to atbilstoši sertificējot.
Lai energopārvaldības sistēma atbilstu noteiktajām likuma normām, to jāsertificē atbilstoši ISO 50001 prasībām, piesaistot akreditētu atbilstības novērtēšanas uzņēmumu. Sistēmas sertifikācija derīga 3 gadus.01) un vides pārvaldības (ISO 14001) sistēmās, veicot nepieciešamos papildinājumus un to atbilstoši sertificējot.
Kas piemērotāks konkrētam uzņēmuma?
Izprotot galvenos uzņēmuma energoaudita un energopārvaldības sistēmas krustpunktus un atšķirības, katrs komersants var izvēlēties tieši viņam piemērotāko virzību uz energoefektivitātes paaugstināšanu. Ja uzņēmumam svarīgāka ir sākotnējā enerģijas patēriņa analīze, lai noteiktu galvenos patērētājus un identificētu, kādā apjomā iespējams samazināt enerģijas izmaksas, tad piemērotāka ir energoaudita veikšana, kas ļauj viest skaidrību par datu pieejamību un "vājajām vietām" uzņēmumā. Uzņēmumos, kuros datu analīze par enerģijas patēriņu un izmaksām jau tiek veikta, kā arī ir pieredze ar citu sistēmu ieviešanu un pieejami darbaspēka, finansiālie un tehniskie resursi, lielāku energoefektivitātes paaugstināšanas potenciālu sniegtu energopārvaldības sistēmas ieviešana, kas nosaka pastāvīgas prasības un pienākumus enerģijas patēriņa samazināšanai. Tāpat energopārvaldības sistēmas ieviešana var būt loģisks solis pēc uzņēmuma energoaudita veikšanas, kurā identificēta šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamība.
¹Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu publicē Centrālās Statistikas pārvalde.
²Komersanti, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā pārsniedz 500 MWh
³Republikas pilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldības, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks