Ogre. Publiski apsprieda tuneļa būvniecību
Ogres novada pašvaldībā 7.novembrī notika autotransporta tuneļa būvniecības zem dzelzceļa Kalna prospektā publiskās apspriešanas sanāksme.
Sanāksmē piedalījās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Juris Laizāns, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, pašvaldības speciālisti, kā arī iedzīvotāji, galvenokārt no mājām Bērzu alejā 8, 8a, 10 un Upes prospektā 7 un 9.
Sanāksmes sākumā G. Sīviņš atzina, ka šī tuneļa būvniecība ir viens no vērienīgākajiem un stratēģiski svarīgākajiem projektiem Ogrē pēdējo 40 gadu laikā un iedzīvotāji, kuri cieš no sastrēgumiem pie dzelzceļa pārbrauktuvēm Ogrē, sen ir gaidījuši šī tuneļa būvniecību. "Ar pašvaldības vadības un valsts atbalsu mēs šo projektu beidzot spēsim realizēt," norādīja G.Sīviņš, piebilstot, ka šī projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota arī apkārtējā infrastruktūra tuneļa tuvumā. Izvērtējot pašvaldības budžeta iespējas, satiksmi Kalna prospektā plānots uzlabot arī pēc šī projekta īstenošanas, īpaši pie Ogres 1. vidusskolas, Ogres Mūzikas skolas. "Šodien mēs vēl esam tikai projekta īstenošanas ceļa sākumā. Ceru, ka viss izdosies un pēc kāda laika varēsim pārvietoties jau zem jaunā tuneļa un nebūs jācieš no sastrēgumiem," viedokli pauda G.Sīviņš.
Būvprojekta izstrādi veic SIA Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T". Uzņēmuma pārstāvis Guntis Zīlis pastāstīja par izstrādātajiem tuneļa izbūves skiču risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, būvniecības gaitu. Projektēšanas birojs piedāvā divus tuneļa izbūves konstrukciju variantus. Viens ir dzelzceļa tuneļveida pārvads, otrs – tuneļa konstrukcija ar aizsargekrānu. Katram variantam ir savas priekšrocības un riski. G. Zīlis skaidroja, ka pirmā varianta priekšrocības ir klasiska konstrukcija un plaša būvniecības pieredze šādas konstrukcijas būvniecībā, savukārt riski saistās ar būvniecībai nepieciešamo plašo komunikāciju pārbūvi, dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem un darba izpildes apgrūtinājumiem. Tuneļa konstrukcijai ar aizsargekrāna izbūvi priekšrocības, kas nav mazsvarīgi, ir minimāla ietekme uz dzelzceļa satiksmi un mazāka komunikāciju pārbūve. Šādas konstrukcijas izbūves lielākais risks ir iekārtu un pieredzes trūkums Baltijas reģionā un papildu konstrukciju izbūve. Sarunās ar speciālistiem un pašvaldības vadību nonākts pie secinājuma, ka tiks īstenots otrais tuneļa būvniecības variants. G.Zīlis iepazīstināja arī ar paredzētajām izmaiņām Kalna prospektā (izmaiņas ass plānā un garenprofilā) Skolas ielas un Tirgoņu ielas krustojumā. Projekta ietvaros plānots izbūvēt rotācijas apli pie Upes prospekta un likvidēt pieslēgumu Ķiršu un Tilta ielai. Paralēli būvprojekta izstādei turpinās sarunas ar dzelzceļa pārstāvjiem, komunikāciju turētājiem, privātīpašniekiem.
Pēc prezentācijas sniegšanas iedzīvotāji ierosināja vairākus priekšlikumus - izskatīt iespēju projektā iekļaut veloceliņu, pēc iespējas samazināt nocērtamo koku skaitu. Iedzīvotāji interesējās, vai būs būvuzņēmēji, kuri varēs īstenot projektu tā sarežģītības un pieredzes trūkuma dēļ. G.Zīlis atbildēja, ka šāda veida tuneļu būvniecība Eiropā veikta jau 80. gados un būvdarbu veikšanai iespējams piesaistīt speciālistus, tehniskā nodrošinājuma kompānijas Eiropā. Iedzīvotāji uzdeva jautājumu, vai tuneļa būvniecības laikā autotransports un gājēji varēs brīvi šķērsot dzelzceļa pāreju (esošo pārbrauktuvi būvdarbu laikā nav plānots slēgt, protams, iedzīvotājiem ir jārēķinās ar atsevišķām neērtībām un īslaicīgu pārbrauktuves slēgšanu, turklāt iedzīvotāju ērtībām šobrīd notiek pacēlāju izbūve dzelzceļa tunelī), vai un kā mainīsies gruntsūdeņu plūsmas pēc autotransporta tuneļa būvniecības, kā tiks novadīti virsūdeņi. G. Zīlis skaidroja, ka būvniecība gruntsūdeņu plūsmas varētu ietekmēt, bet plānots veikt padziļinātu izpēti, tam piesaistot hidroģeologu. Projektā paredzēta lietusūdens kanalizācijas un sūkņu stacijas izbūve.
Tuvākās mājas iedzīvotāja interesējās, vai dolomīta urbšanas darbu laikā nebūs pārāk liela vibrācija, tā ietekmējot mājas Upes prospektā 7 tehnisko stāvokli. G.Zīlis norādīja, ka šādam riskam nevajadzētu rasties, jo būvdarbu veikšana plānota pietiekami tālu no mājām.
Sapulces laikā iedzīvotājiem radās jautājumi par satiksmes plānošanu atsevišķās projekta īstenošanas vietās. G.Zīlis norādīja, ka projekts tiks nodots ceļu satiksmes drošības audita veikšanai, pēc kura tiks saņemtas arī ceļu satiksmes drošības speciālistu rekomendācijas, pēc kurām projektā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas.
Bērzu alejas iedzīvotāji norādīja, ka tuneļa būvniecības gaitā vēlētos saņemt informāciju par plānoto būvdarbu gaitu. Pašvaldības būvvaldes speciālisti norādīja, ka informācija par darbiem tiks publicēta pašvaldības mājaslapā, par darbiem varētu informēt projekta īstenošanas tuvumā esošo māju vecākos.
Iedzīvotāji interesējās, kad varētu uzsākt tuneļa izbūves darbus. G.Sīviņš norādīja, ka ir uzsākta iepirkuma procedūra, būvniecība tiks uzsākta nākamajā gadā.
Atgādinām, ka būvniecības ieceres, autotransporta tuneļa zem dzelzceļa Kalna prospektā publiskā apspriešana turpinās un līdz 15. novembrim jebkurš var izteikt savu viedokli, atsauksmes par būvniecības ieceri iesniedzot Ogres novada pašvaldībā Brīvības ielā 33, Ogrē, Ogres nov., LV–5001, vai arī nosūtot elektroniski (parakstītas ar elektronisko parakstu) uz e-pastu ogredome@ogresnovads.lv līdz15. novembrim (ieskaitot). Projekta kontaktpersona pašvaldībā ir Pēteris Preiss, tālr. 65022169.
Būvniecības ieceres projekta skices, aptaujas lapa un informatīvie materiāli pieejami pašvaldības administrācijas darba laikā Ogres novada pašvaldības ēkā Brīvības ielā 33, Ogrē 4.stāva foajē līdz 2017. gada 15. novembrim, kā arī pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv (uzspiest uz linka).
Jau vēstīts, ka pēc ilgstošām sarunām ar VAS "Latvijas dzelzceļš" pagājušā gada 27. jūlijā Ogres novada pašvaldības vadība panāca vienošanos par dzelzceļa tuneļu projektēšanu Ogres pilsētā. VAS "Latvijas dzelzceļš" savā budžetā iekļāva 40 000 eiro lielu finansējumu dzelzceļa tuneļu projektēšanai Ogrē, kas sastāda pusi no projektēšanas darbiem nepieciešamā finansējuma. Otru pusi sedza pašvaldība.
ogre.lv