Oļegs Tolmačevs: "Un gāze iznāk pa nullēm..."
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Tolmačevs portālam building.lv pastāstīja, kā pilsēta vistālāk Latvijas austrumos risina jautājumu par dzīvojamo namu siltināšanu. Risina viņš šos jautājumus, starp citu, pietiekami straujos tempos...
Foto: Oļegs Tolmačevs: "Un gāze iznāk pa nullēm..."; autors: Oļegs Tolmačevs: "Un gāze iznāk pa nullēm..."Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Tolmačevs portālam building.lv pastāstīja, kā pilsēta vistālāk Latvijas austrumos risina jautājumu par dzīvojamo namu siltināšanu. Risina viņš šos jautājumus, starp citu, pietiekami straujos tempos...
Dalība teju par miljonu
"Dzīvojamo namu siltināšanu pilsēta būtībā aizsāka jau 2007. gada augustā, kad Daugavpils domes deputāti pieņēma programmu par pasākumu atbalstu daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanai laika posmā no 2007. līdz 2010. gada, - stāsta Oļegs Tolmačevs. – Tad arī noteicām izdevumus programmai – šī summa bija 863 000 latu. Programmas galvenais uzdevums bija to namu iedzīvotāju atbalstīšana, kuri nolēmuši samazināt enerģijas zudumus savos mājokļos, un darbs mums bija veicams ne tikai pašu pilsētas saimniecībā, bet arī pilsētnieku domāšanā. Mums izdevās izdomāt, man šķiet, veiksmīgu modeli, kad nami, kuru iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu paaugstināt sava nama energoefektivitāti, tika apkalpoti ne tikai pirmie, bet arī saņēma lielāku palīdzību no municipalitātes puses. Tā bija laba motivācija."
Kā šī palīdzība izpaudās?
"Sākotnēji energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atbalsta programma tika sadalīta trīs posmos. Pirmais posms ietvēra eneergoaudita veikšanu. Namiem, kuri programmā iesaistījās jau no paša sākuma, pašvaldība pilnīgi sedz izmaksas energoaudita veikšanai. Tiem, kuri iesaistījās programmā aizvadītajā gadā, pašvaldības palīdzība samazinājās no 100% līdz 80%. Tiem, kuri par enerogoauditu rūpēsies tikai nākamgad, Daugavpils dome segs jau tikai 70% izdevumus, bet tiem, kuri "aktualizēs" šo jautājumu tikai 2010. gadā – tikai 60%."
Vai pastāv kādi plāni vai prognozes attiecībā uz "programmas pieslēgšanās tempiem"?
"Jā, un pirmajos divos gados mēs plānojām veikt auditu 64 namos. Bet ažiotāža pārspēja visas cerības: patlaban energoaudits veikts jau 170 mājās..."
...no?
"...no teju 600 dzīvojamajiem namiem ar centrālapkuri, kuri atrodas pašvaldības bilancē. Patlaban situācija Daugavpilī ir tāda, ka nevienas mājas iedzīvotāji ar 10 un vairāk dzīvokļiem nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības. Tomēr no aktivitātes viedokļa jāatzīmē arī Daugavpils dzīvokļu kooperatīvi – tie visi jau var izmantot tiesības uz palīdzību."
Latu motivācija
Jūs teicāt, ka ar vienu posmu programma neaprobežojas.
"Pilnīgi pareizi. Otrais posms bija tehnisko projektu izstrādāšana – šī "manta" nav no lētajām, tā noēd teju 3% celtniecības un montāžas darbu izmaksu. Šai gadījumā Daugavpils dome gāja to pašu ceļu kā ar energoauditu – materiāli stimulējām tos, kuri pirmie pievienojās programmai. Aizvadītajā gadā pašvaldība pilnīgi apmaksāja namu pārvaldēm projekta izstrādāšanu. Šogad mūsu dalība samazinājās līdz 65%. Nākamgad tās apjoms būs jau 60%, bet tiem, kuri pamodīsies 2010. gadā, nāksies iztikt ar nieka 30% mūsu dalības."
Arī šeit, tāpat kā gadījumā ar energoauditu, jūs visticamāk apsteidzat plānu?
"Jā, bet apsteigums nav tik iespaidīgs: plānojām izstrādāt projektus 16 namiem, bet izstrādājām 18 namiem."
Foto: Oļegs Tolmačevs: "Un gāze iznāk pa nullēm..."; autors: Oļegs Tolmačevs: "Un gāze iznāk pa nullēm..."Jādomā, ka trešais posms skar tieši pašu namu siltināšanu...
"Šeit pašvaldības dalības procents ir nemainīgs: katru gadu šis skaitlis ir 20%. Namu siltināšanas tempi pagaidām nav tie labākie. Nosiltināti nami Vienības ielā 38a un Butļerova ielā 6. Šogad pagaidām nevaram ne ar ko palielīties. Lai gan, četri nami ar pilnīgi gataviem tehniskajiem projektiem patlaban nopietni apspriež to īstenošanas iespējas."
Pastāvot arī kāds ceturtais programmas posms...
"Jā, tomēr tas gandrīz uzreiz nodalījās atsevišķā programmā. Tā ietver sevī modernu automātisko siltummezglu uzstādīšanu. Mēs aprēķinājām, ka patlaban tā ir viena no pilsētas aktuālākajām problēmām, un mēs esam noskaņoti to risināt divu gadu laikā. Rezultātā viss Daugavpils dzīvojamais fonds tiks aprīkots ar jauniem siltummezgliem. Uzdevums ir ārkārtīgi svarīgs, un tas jārisina ārkārtīgi steidzami, galvenokārt cenu dēļ uz energonesējiem un no tiem atkarīgo tarifu dēļ. Vecie siltummezgli novecojuši morāli un fiziski, īpaši to neefektivitāte vērojama starpsezonu periodā, kad cilvēki bieži ver vaļā logus."
Formulējums "atsevišķa programma" liek domāt, ka modernu automatizēto siltummezglu uzstādīšana tāpat saistīta ar pašvaldības palīdzību.
"Neapšaubāmi. Dzīvokļu saimniecības ir tiesīgas rēķināties ar pašvaldības palīdzību 30% apmērā – šeit mēs saglabājām savs dalības principu, saglabājot pašiem iedzīvotājiem tiesības pieņemt lēmumus. Tas gan jādara pietiekami ātri – atgādināšu, ka programma paredzēta tikai diviem gadiem. Tās īstenošanas tempi mani pagaidām apmierina. Trīs kooperatīvi (tie ir 65 "ne-pašvaldības" nami) jau modernizējuši savus siltummezglus, tas pats sakāms par trim simtiem "parasto" dzīvojamo namu – tas ir, pusi pašvaldības dzīvojamā fonda."
"Divu cauruļu" uzvara...
Ja reiz no daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atbalsta programmas izaugusi vēl viena atsevišķa programma – jau par siltummezgliem, varam pieļaut, ka tikai ar šo jauninājumu iesāktais darbs dzīvokļu kompleksa siltināšanā neaprobežosies.
"Lai programma darbotos, ar visu augstākminēto vien nepietiek. Diezgan ātri kļuva skaidrs, ka dzīvojamais fonds ir tik nolaistā stāvoklī, ka, neraugoties uz visiem pasākumiem, nevaram samazināt izdevumus – turklāt tas notiek veselas iemeslu virknes dēļ. Visupirms tā ir siltumapgādes četru cauruļu sistēma virknē pilsētas rajonu (Pirmā Maija, Neredzīgo biedrības, Rugeļos, Kalkūnē). Tā īpatnība ir tāda, ka karstais ūdens namu grupai tiek gatavots centrālajā siltummezglā, un no turienes dodas pie iedzīvotājiem. Šādas četru cauruļu sistēmas apstākļos aprēķināt, cik siltuma "noēd" tāda vai cita konkrēta māja, nav iespējams. Mēs izvirzījām uzdevumu: pārveidot siltumapgādes četru cauruļu sistēmu par divu cauruļu sistēmu 3 gadu laikā. Līdz 2009. gada septembrim katram namam Daugavpilī būs atsevišķa siltumtrase un atsevišķs ūdensvads."
Tikai ar "četru cauruļu" problēmu, domājams, lieta neaprobežosies?
"Protams. Mēs, kā jau tas vairākkārt tika uzsvērts, tikai daļēji piedalāmies namu energoefektivitātes paaugstināšanā – lēmumu pieņem paši īrnieki, viņi arī sedz daļu izmaksu (tostarp izmantojot arī uzkrājumu fondu līdzekļus). Parasti apkalpojošā organizācija siltināšanai ņem kredītu uz laiku līdz 15 gadiem, summa tiek sadalīta visiem īrniekiem un tiek iekļauta dzīvokļa maksā. Papildu izdevumi vidēji sasniedz 45 santīmus par kvadrātmetru mēnesī. Un jau ar šodienas tarifiem par siltumu šo summu sedz siltuma ekonomija. Turklāt būtiski paaugstinās dzīvokļu tirgus cena šādos namos."
... un gāzes izmaksu optimizēšana
"Bet sākām mēs ar siltuma zudumu samazināšanu garajās siltumtrasēs – vienas mēs aizvietojām ar jaunām, citas pilnīgi demontējām. Bez siltuma attālākie mikrorajoni nepalika: tur tapa lokālās siltuma stacijas. Jau lokālajās siltuma stacijās sākām iestādīt koģenerācijas režīmu, kad ar sadedzināto gāzi apsildāmais ūdens nonāk siltumtrasēs, bet tvaiks griež turbīnu, ražojot elektroenerģiju. Tādējādi vienlaikus ar siltuma ražošanu lokālā stacija ražo arī elektrību, kuru mēs pārdodam "Latvenergo". Šādas stacijas darbs Veco Stropu mikrorajonā jau pēc pirmā mēneša rezultātiem apliecināja, ka šī turbīna saražo tik daudz enerģijas, ka pēc tās pārdošanas "Latvenergo" pietiek pilnīgi nosegt izmaksas par gāzi. Iztēlojieties vien: gāze uzņēmumam "Siltumtīkli" pēc tam, kad atmaksāsies investīcijas, būs bez maksas. Šis ceļš, protams, šķiet ļoti efektīvs un perspektīvs, tāpēc domāju, ka tuvākajos gados visas lokālās Daugavpils stacijas pāries uz koģenerācijas režīmu."
Paldies par sarunu un veiksmi jums siltumu taupošo projektu īstenošanā.
Žurnālists Andrejs Beļajevs
Autora foto