Par A.Kampara dalību ES enerģētikas ministru padomes sanāksmē
Foto: Par A.Kampara dalību ES enerģētikas ministru padomes sanāksmē
3.decembrī, ekonomikas ministrs Artis Kampars piedalījās Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē (turpmāk – Padome), lai diskutētu par enerģētikas jautājumiem.
Padomes sanāksmē dalībvalstu enerģētikas ministri diskutēja par jaunās Eiropas Enerģētikas stratēģijas 2011.-2020.gadam projektu, lai paustu sākotnējo viedokli šajā jautājumā, gatavojoties februārī plānotajai Eiropadomei.
Diskutējot par jauno Enerģētikas stratēģiju 2011.-2020.gadam, A.Kampars uzsvēra, ka ES 2020 mērķu sasniegšana enerģētikas jomā šobrīd ir liels izaicinājums. Lai mērķus sasniegtu, jāturpina attīstīt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projekti, plānot investīcijas infrastruktūrā, izveidojot efektīvi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un integrējot izolētos reģionus, kā arī jāattīsta droša kodolenerģija, jo tai arī ir liela loma oglekļa izmešu samazināšanas mērķa sasniegšanā.
Sabiedriskā sektora loma energoefektivitātē ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tā publiskie iepirkumi veido ievērojamu iepirkumu daļu. Ja tajos kā vienu no svarīgākajiem iepirkuma atlases kritērijiem izmantos energoefektivitāti, tas kalpotu kā labas prakses piemērs pārējiem pakalpojumu un preču iepircējiem, kā arī motivētu pakalpojumu un preču piegādātājus izvēlēties energoefektīvus risinājumus.
Latvija atzinīgi vērtē Komisijas iesaistīšanos un atbalstu Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna (BEMIP) projektā. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka "BEMIP ir viena no būtiskākajām Latvijas prioritātēm, īpaši infrastruktūras jomā, tāpēc ļoti novērtējam to, ka tā ir arī viena no Eiropas mēroga prioritātēm. Lai arī darbs pie BEMIP īstenošanas risinās sekmīgi, vēl ir daudz darāmā un Komisijas iesaistīšanās būtiski atvieglo darbu pie projekta".
Diskutējot par nepieciešamajiem resursiem enerģētikas jomas attīstībai, A.Kampars norādīja, ka ļoti nozīmīgi finanšu resursu efektīvai plānošanai un sadalei būs gaidāmais Komisijas priekšlikums par jauno enerģētikas infrastruktūras instrumentu, ar kuru plānots aizstāt Trans-Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) instrumentu un kuru plānots publiskot 2011. gadā. "Šajā sakarā pienācīga uzmanība ir jāpievērš stratēģiskās nozīmes enerģētikas infrastruktūrai ES perifērijā, kas ir ne tikai vienota ES enerģētikas tirgus, bet arī visas ES enerģētiskās drošības jautājums", uzsvēra A.Kampars.
Tāpat, šodien enerģētikas nozares ministri Padomes sanāksmē apsprieda prezidējošās valsts - Beļģijas sagatavotos secinājumus par enerģijas patērētāju aizsardzības jautājumiem. Latvija uzskata, ka patērētāju tiesību ievērošana un to aizsardzība ir ļoti būtiska, īpaši ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus un arī izvirzītos Eiropas mēroga mērķus 2020.gadam energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā, kuru ieviešana tieši ietekmēs katru Eiropas iedzīvotāju.
Latvija uzskata, ka ir būtiski paredzēt pasākumus patērētājiem, atbalstot un informējot viņus par iespējām gūt maksimālu labumu no Eiropas enerģētikas politikas, kas vērsta uz zaļās enerģijas izmantošanu. Latvija uzskata, ka īpaši nozīmīgi ir turpināt informēt un atbalstīt iedzīvotājus ēku siltināšanas pasākumos, jo tādejādi tiek uzlaboti katras mājsaimniecības dzīves apstākļi, taupīti izdevumi par enerģiju.
Ministrs arī uzsvēra Latvijas nostāju, ka liela nozīme ir jāpievērš pakalpojumu kvalitātei, kam būtu jākļūst par vienu no galvenajām elektroenerģijas uzņēmumu atbildībām.
"Vienlaikus, uzskatām, ka visām dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras, kas garantēs lielāku patērētāju aizsardzību", sacīja ekonomikas ministrs. Šīs jomas uzlabošanā būtu nepieciešams īstenot pieredzes apmaiņas pasākumus starp dalībvalstu regulatoru iestādēm.
Ekonomikas ministrs A. Kampars, 2.decembrī, kopā ar Baltijas un Polijas kolēģiem Briselē tikās ar Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Otingeru (Günther Oettinger), kurš atzinīgi vērtē progresu vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē, virzību uz tā integrāciju kopējā ES enerģētikas tirgū un attīstību projektos par starpsavienojumu veidošanu ar Poliju un Somiju. Tiekoties ar G.Otingeru, Baltijas valstu ministri arī apliecinājuši apņemšanos izstrādāt vienotus tirgus principus sadarbībai ar valstīm ārpus Eiropas ekonomiskās zonas.
EM Sabiedrisko attiecību nodaļa
