Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī
Par ikgadējā konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018" uzvarētāju nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018" kļuva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī. Uz jautājumiem saistībā ar šīs ēkas atjaunošanu atbild VAS ‘’Valsts nekustamie īpašumi’’ (VNĪ) vecākais attīstības projektu vadītājs Dmitrijs Kots.
Kādi bija galvenie izaicinājumi un mērķis, uzsākot realizēt šo projektu?
Pirms projekta uzsākšanas ēkā bija izvietoti trīs nomnieki – Ventspils prokuratūra, Ventspils tiesas zemesgrāmatu nodaļa un Drošības policijas Ventspils reģionālā nodaļa. Galvenais izaicinājums bija ēku pārplānot un veidot tā, lai pēc pārveides salīdzinoši nelielajā trīsstāvu ēkā varētu ērti izmitināties pavisam pieci nomnieki (papildus jau esošajiem nomniekiem arī Valsts zemes dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas Ventspils biroja un Valsts valodas centra darbinieki). Katram no ēkas lietotājiem bija jānodrošina neatkarīga funkcionēšana, ar atsevišķu enerģijas patēriņa uzskaiti. Vienlaikus tas arī prasīja būvprojektu un tehnisko risinājumu atsevišķu saskaņošanu ar katru lietotāju. Tagad, jau atskatoties uz paveikto, jāatzīst, ka sadarbība starp mums kā projekta veicēju un gala lietotājiem bija laba un konstruktīva.
Vēlos arī piebilst, ka šis projekts ir viens no pirmajiem Latvijā un pirmais VNĪ projekts, kas veiksmīgi realizēts programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ietvaros.
Vai izdevās realizēt visas ieceres? Kas tika paveikts un izdarīts, un kādi ir galvenie ieguvumi?
Atbildot uz šo jautājumu, gribētos atsevišķi izdalīt energoefektivitāti un arhitektūru. Attiecībā uz energoefektivitāti izdevās nodrošināt visu plānoto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu. Projektu izdevās pabeigt paredzētajā laikā un apjomā. Kā vēl viens apliecinājums projekta veiksmīgai īstenošanai ir fakts, ka piešķirtais valsts budžeta finansējums netika izlietots pilnā apmērā un ietaupījums 26 612 eiro apjomā tika atgriezts valsts budžetā.
Runājot par ēkas vizuālo tēlu, vēlos vērst uzmanību uz to, ka projekta ietvaros veikta pilnīga ēkas pārbūve un likvidēts agrākais arhitektūras risinājums. Piemērām, ventilācijas kameras izbūvei un papildus darba telpu iekārtošanai bijušajā aktu zālē izbūvēts jauns starpstāvu pārsegums. Ēkas dienvidu fasādē izveidota stiklota buferzona ar atriju ieejas daļā. Ieeja akcentēta ar ieslīpinātu lauzumu stiklotajā fasādē un kontrastējošu uzjumteni. Projektēšanas laikā tika vērtēts arī Ventspils domes ēkas veidols ar mērķi rekonstruējamās ēkas fasādes veidot atšķirīgas no domes ēkas, bet ne kontrastējošas. Papildus projekta ietvaros tika veikta arī garāžas ēkas renovācija, auto stāvlaukuma izbūve un teritorijas labiekārtošana.
Par ēkas vizuālo veidolu esam saņēmuši daudz komplimentu, un tas sniedz patiesu gandarījumu.
Vai jau projekta realizācijas laikā bija nodoms padarīt ēku maksimāli energoefektīvu?
Būvprojekta izstrādes laikā tika veikta ēkas dzīves cikla analīze ar mērķi izvērtēt kapitālizmaksu efektivitāti, kā arī ekoloģisko ietekmi uz vidi noteiktā ekspluatācijas laika periodā. Uz ēkas dzīves cikla analīzes pamata tika izvērtētas dažādas konstrukciju un inženiersistēmu alternatīvas un izvēlēti optimālāki un energoefektīvāki būvprojekta risinājumi. Ēkas dzīves cikla aprēķins tika veikts kopā ar ēkas energoauditu.
Cik lielā mērā ir samazinājies siltumenerģijas patēriņš ēkas apsildei salīdzinājumā ar laiku pirms tās atjaunošanas?
Siltumenerģijas patēriņš ēkā ir samazinājies vidēji par 65 %. Šobrīd ir svarīgi nodrošināt ēkas ekspluatāciju un apsaimniekošanu tā, lai visas sistēmas funkcionētu optimālā darba režīmā, kas nodrošinās zemu enerģijas patēriņu un iekārtu ilgu darba mūžu.
Kādas izmantotās tehnoloģijas to palīdz nodrošināt?
Tika veikti šādi energoefektivitāti paaugstinoši pasākumi: ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju uzlabošana (ēkas fasādes un sienu siltināšana; jumta siltināšana; logu nomaiņa) un ēkas tehnisko sistēmu uzlabošana (ventilācija; apkure; siltummezgls). Ēka tika siltināta, likvidējot agrāko arhitektūras risinājumu ar izbīdītiem mūrētiem ķieģeļu pilastriem. Fasādes apdarē pielietota vēdināmu piekārto fasāžu sistēma.
Lai sasniegtu iespējami augstu energoefektivitātes līmeni, svarīga ir ne tikai tehnoloģiju izvēle un pielietojums, bet arī tas, kā tās tiek ikdienā ekspluatētas – tām jāstrādā optimālā darba režīmā.
Vai arī nākotnē ir plānots veikt līdzīgu projektu realizāciju, kas ietver ēku atjaunošanu, pārbūvi un energoefektivitātes paaugstināšanu?
VNĪ šobrīd īsteno septiņus sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus par kopējo summu 13,5 miljoniem eiro, tostarp trīs Latvijas teātros – Valmieras drāmas teātrī, Dailes teātrī un Latvijas Leļļu teātrī. Pēc darbu pabeigšanas 2022. gadā teātru personāls un izrāžu apmeklētāji iegūs ērtāku un patīkamāku vidi, kā arī būtiski samazināsies izdevumi par komunālajiem maksājumiem, ietaupītos līdzekļus novirzot citiem mērķiem. Uzsākts arī darbs pie Valsts prezidenta rezidences Jūrmalā energoefektivitātes uzlabošanas, kā arī citi projekti. Tāpat VNĪ aktīvi vērtē energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas arī citās ēkās.
Foto: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī; autors: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī
Foto: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī; autors: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī
Foto: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī; autors: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī
Foto: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī; autors: Par energoefektīvāko sabiedrisko ēku kļūst atjaunotā ēka Jūras ielā 34, Ventspilī