Par izveidotā ēku renovācijas fonda vienu no investoriem plāno kļūt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Latvijā līdz šim galvenais ēku atjaunošanas finansēšanas avots ir ES fondu līdzekļi, kuri būs pieejami tikai līdz 2020.gadam. Lai jau savlaicīgi valstī nodrošinātu alternatīvu risinājumu arī pēc ES līdzfinansējuma, ir nodibināts finanšu piesaistes fonds LABEEF (Latvian Baltic Energy Efficiency Facility). Tā mērķis ir izveidot inovatīvu investīciju piesaistes platformu un, pateicoties labākajai ārzemju praksei un fonda izstrādātajām procedūrām, ilgtermiņā nodrošināt novecojošā dzīvojamā fonda atjaunošanu Latvijā.
Jau šobrīd fonda darbībai un idejai atbalstu ir paudusi viens no tās potenciālajiem investoriem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), apņemoties piešķirt nozīmīgu finansējumu. Sarunas tiek turpinātas ar vairākiem citiem privātā kapitāla investoriem, kā arī ar valsts atbildīgajām institūcijām. Plānots, ka sākumposmā tiks piesaistītas investīcijas ap 20 miljoniem eiro, kas nodrošinātu 80 ēku atjaunošanu pirmajos trīs gados.
Prezentācijas pasākumā projekta iniciatori un partneri – LABEEF valdes loceklis Nicolas Stancioff, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs un fonda LABEEF padomes loceklis Andris Siliņš, Latvijas Pašvaldību Savienības pārstāvis Andris Akermanis, Rīgas Tehniskās universitātes un "SUNShINE" projekta pārstāve Dagnija Blumberga un nevalstiskas organizācijas "Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs" (ESEB) valdes loceklis Kristaps Zvaigznītis, Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Maija Rubīna un Līvānu domes priekšsēdētājs Andris Vaivods - parakstīja kopīgu memorandu, apliecinot gatavību sadarboties, lai sekmētu visaptverošu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu un veidotu konstruktīvu sadarbību ilgtermiņa risinājumu nodrošināšanai.
Nicholas Stancioff, LABEEF līdzdibinātājs un valdes loceklis: "Valsts līmenī jau šobrīd ir jārada finanšu instrumenti padomju laiku ēku atjaunošanai, kas nebalstītos tikai uz Eiropas Savienības fondu programmām un spētu nodrošināt atjaunošanas finansēšanu arī pēc to noslēgšanās 2020.gadā. Ir skaidrs, ka valstij tādos apjomos nepieciešamo līdzekļu nebūs. Tāpēc vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir izveidot speciālu investīciju platformu, kas vienlaikus spētu akumulēt lielus finanšu līdzekļus un nodrošināt nepārtrauktību to pieejamībā. Pretējā gadījumā jau pavisam drīz ES programmu finansējums Latvijai vairs nebūs pieejams un līdz ar to arī daudz nepieejamāka kļūs visaptveroša ēku renovācijas veikšana. Fonda izveide ir alternatīvs finanšu instruments padomju ēku pilnīgas renovācijas nodrošināšanai, kas būs unikāls privātās un publiskās partnerības piemērs. Plānots, ka nākotnē pēc veiksmīga pilotprojekta īstenošanas tas tiks turpināts jau ar lielāku finansējumu."
Šis būs nozīmīgs projekts ne tikai valstij kopumā, bet arī pašvaldībām, kuru teritorijā esošajām ēkām būtu pieejams vēl viens finanšu instruments ēku renovācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Dalība šajā projektā valstij kopumā un pašvaldībām sniegs iespējas uzlabot tās dzīvojamā fonda kvalitāti un energoefektivitāti, atvieglot finansēšanas nosacījumus namu apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, kā arī mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, samazinot CO2 izmešus.
LABEEF viens no darbības virzieniem būs jauna koncepta izveide renovācijas projektu pārvaldībai, nodrošinot daudz lielāku caurskatāmību un ekonomisko efektivitāti mājas iedzīvotājiem. Apsaimniekošanas uzņēmumi un iedzīvotāji kūtri piedalās ēku atjaunošanas projektos, ko līdz šim daļēji ierobežoja banku atturīgums finansēt energoservisa kompāniju (ESKO) un arī citu energoefektivitātes pasākumu ilgtermiņa investīciju projektus. Plānots, ka jaunā projektu pārvaldības platforma, ko piedāvās LABEEF, ar laiku veicinās iedzīvotāju un apsaimniekošanas uzņēmumu uzticēšanos un iedrošinās īstenot ēku renovācijas projektus.
Nicholas Stancioff, LABEEF līdzdibinātājs un valdes loceklis: "LABEEF vienlaikus šajos projektos būtu sargsuns, kas nodrošinātu projekta caurspīdīgumu gan no būvnieku, gan apsaimniekotāju puses. Tas būtu projekta uzraugs un vienlaikus konsultants. Mēs varam nodrošināt labākos speciālistus, konsultantus un juristus, kas darbotos iedzīvotāju labā. Tāpat mēs pārņemam ASV un citu Eiropas valstu labo praksi Energoefektivitātes pakalpojumu līgumu (Energy Perfomance Contracting – EPC) ar iedzīvotājiem sastādīšanā un izmantošanā. Šāds līgums uzliek par pienākumu ESKO (par ESKO var kļūt jebkurš uzņēmumus: namu apsaimniekotājs, būvnieks, projektu vadītājs utt.) turpmākos 15 - 25 gadus (atkarīgs no iedzīvotāju maksātspējas) garantēt noteiktu energoefektivitātes līmeni un sniegt garantijas veiktajiem darbiem visu līguma termiņu. Pēc mūsu aprēķiniem ietaupījumiem ir jābūt aptuveni 50% no līdzšinējām siltuma izmaksām. Iedzīvotāji neuzņemas kredītsaistības, un maksā rēķinus par siltumu līdzšinējā apmērā, bet ietaupītā nauda tiek novirzīta investīciju atmaksāšanai."
Vieni no jaunā risinājuma iniciatoriem un fonda izveidotājiem ir nevalstiska organizācija "Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs" (ESEB), kura kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes vadošajiem speciālistiem, starptautiskiem un vietējiem finanšu un ēku renovācijas ekspertiem jau vairākus gadus strādā pie alternatīviem risinājumiem novecojošā dzīvojamā fonda daudz sekmīgākai atjaunošanai. Pērn, kopīgi sadarbojoties, uzsākts Eiropas Komisijas programmas "Apvārsnis 2020" projekts "SUNShINE", kas finansiāli atbalsta nepieciešamo dokumentu, piemēram, standartizēta līguma, un procedūru izveidi, kā arī projektu sagatavošanu un jaunu energoservisa kompāniju iesaistīšanos tirgū. Projekta uzdevums ir izstrādāt inovatīvus finanšu un zināšanu konceptus daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, ko nākotnē plānots izmantot ne tikai Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs.
Lai veicinātu investoru uzticēšanos fondam un nodrošinātu tā darbības caurspīdīgumu, tika nolemts dibināt sabiedrisku organizāciju fonda darbības uzraudzīšanai – "Funding for Future". Par tās reģistrācijas valsti tika izvēlēta Nīderlande. Ņemot vērā tās stingrās finanšu uzraudzības prasības, tas būs papildu garants investīciju drošībai starptautuskajiem investoriem.
LABEEF valdes locekļa funkcijas pildīs Nicolas Stancioff. Savukārt fonda darbību uzraudzīs padome dažādu jomu ekspertu sastāvā - Dr.sc.ing. Aigars Laizāns, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš un finanšu eksperti Harijs Švarcs un Gunta Cekule.
Aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti laikposmā no 1945. gada līdz 1992. gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš, kuru nevarēs pagarināt, ja nākamajos 10-20 gados netiks veikti būtiski renovācijas darbi. Latvijā līdz šim galvenais padomju laiku ēku atjaunošanas finansēšanas avots ir ES fondu līdzekļi, kuri būs pieejami tikai līdz 2020.gadam. Tāpēc arvien aktuālāks un nozīmīgāks kļūst jautājums, kā atjaunot padomju laikos celtās ēkas un nodrošināt tām augstu energoefektivitāti un samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām.