Par pamatu hidroizolācijas nepieciešamību signalizē ēkā nākošais mitrums
Agrākos laikos būvētām ēkām to pamatu hidroizolācija ir veidota atbilstoši tās būvēšanas laika tehnoloģijām un iespējām. Līdz ar to, arī atkarībā no ēkas vecuma, tā nereti vairs nespēj nodrošināt aizsardzību pret mitrumu. Iemesli, kādēļ šāda situācija radusies, var būt dažādi, taču jebkurā gadījumā ir jārīkojas, jāmeklē problēmas cēloņi un risinājums. Par to, kā rīkoties dažādās situācijās, kad kļūst manāma ūdens sūkšanās ēkās, pastāstīja SIA "Manass" projektu vadītājs Imants Duburs.
Ja ēkā nāk mitrums, jāmeklē iemesli
Viens no iemesliem, kādēļ ūdens parasti sāk sūkties ēkās, ir paaugstināts gruntsūdens līmenis. Lai noteiktu, vai tieši šis faktors ir vainojams problēmās, būtu nepieciešams veikt ēkas pamatu apsekošanu pagrabstāvā. Viena no metodēm ir blakus pamatiem izrakt testa bedri, aizrokoties līdz pat ēkas pamata pēdai. Gadījumā, ja šajā bedrē, neaizrokoties līdz pamata pēdai, kaut kādā līmenī sāk krāties ūdens, tad jau uzreiz ir skaidri redzams, kādā dziļumā šobrīd atrodas gruntsūdens. Var arī veikt aptuvenu novērtējumu, salīdzinot ēkas pamatu līmeni ar tuvumā esošo grāvju, aku u.c. ūdenstilpņu ūdens līmeni.
Otrs iemesls, kādēļ ūdens nonāk ēku konstrukcijās, var būt lietus ūdens noteku sistēmas nepietiekamas vai nepareizas darbības rezultāts. Ir svarīgi pārbaudīt – kur šis ūdens paliek, kurp tas tiek novadīts, vai gadījumā neiesūcas zemē turpat pie mājas pamatiem, jeb tomēr pa speciāliem kanāliem tiek aizvadīts tālāk. Tas viss ir ļoti svarīgi, jānovērtē un jāizdara attiecīgi secinājumi.
Trešais ūdens sūkšanās iemesls, kas turklāt ir ļoti izplatīts, ir nepietiekama ēkas konstrukciju siltumizolācija. Šādā gadījumā problēma parādās kā mitra konstrukcijas daļa, bet tas kļūst redzams tikai apkures sezonas laikā. Šis mitrums veidojas no kondensācijas konstrukcijas vidējos slāņos, kur aukstais gaiss sastopas ar uzsildīto konstrukcijas daļu, kā rezultātā konstrukcija paliek mitra.
Mitruma radītās problēmas vecu ēku konstrukcijās ir ļoti labi vizuāli pamanāmas
Skaidri signāli par traucējumiem hidroizolācijā ir sekojoši: mitras sienas; krāsojuma un apmetuma nepārtraukta lobīšanās pat gadījumos, ja apdares kārta ir salīdzinoši nesen atjaunota; balta, pūkveidīga slāņa veidošanās uz konstrukciju virsmas; pelējuma sēnītes parādīšanās, drūpošas mūra šuves, koka detaļu pūšana.
Tā kā visi grunts un virsmas ūdeņi sev līdzi nes izšķīdušus minerālus un sāļus, tie laika gaitā, ūdenim iztvaikojot, nogulsnējas un kristalizējas konstrukcijas kapilāros. Konstrukcijas periodiska žūšana un samirkšana notiek vairākas reizes gadā atkarībā no gadalaika un laikapstākļiem. Šī procesa ilgstošā ietekme uz konstrukciju daļām neatgriezeniski bojā konstrukcijas materiāla struktūru, ārpusē parādās liels daudzums sāļu kristālu. Tāpat pārlieku augsts gaisa mitrums rada arī citas problēmas – pasliktinās siltumpretestība (aukstajā gadalaikā caur sienām ēka zaudē vairāk siltuma) un mikroklimats.
Tāpēc ir nepieciešams rīkoties un atjaunot hidroizolācijas slāņus.
Kādus hidroizolējošos materiālus izvēlēties
Mūsdienās ir pieejams ļoti plašs klāsts ar hidroizolācijas materiāliem: bezšuvju uzklājamie materiāli, membrānveidīgi, uzlīmējami, uzkausējami, injicējami un piesūcināmi materiāli uz minerāla, bituma, polimēru, lateksa u.c. dažādu materiālu bāzēm ar dažādām iestrādes tehnoloģijām un dažādām izmaksām. Tomēr galvenais, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir šo materiālu kvalitāte, un vissvarīgākais faktors ir ilgmūžība, jo bieži vien hidroizolāciju var iestrādāt tikai vienu reizi (piemēram, gadījumos zem monolītām betona plātnēm). Hidroizolācija noteikti nav tā lieta, uz kuru būtu vērts mēģināt ietaupīt naudu, jo kļūdainas vai nekvalitatīvas izvēles gadījumā izmaksas var sasniegt tiešām lielus apmērus.
Balstoties uz savu pieredzi, eksperts uzskata, ka labākie hidroizolācijas risinājumi ir bezšuvju hidroizolācijas materiāli. Galvenā priekšrocība ir apstāklis, ka šādam materiālam nav šuvju, līdz ar to nepastāv riski, ka laika gaitā vienalga kāda iemesla dēļ (piemēram, mājas sēšanās utt.) kāda šuve varētu atvērties, kas nereti notiek šuvju hidroizolācijas izmantošanas gadījumos. Vēl viena priekšrocība ir sekojoša – pamata virsmai nav jābūt ideāli gludai, šos materiālus var iestrādāt uz jebkādas virsmas un formas bez ierobežojumiem.
Bieži vien tiek pieļautas kļūdas, iestrādājot uzklājamās jeb smērējamās hidroizolācijas uz bituma bāzes, pienācīgi nesagatavojot pamatu virsmu, proti, darot to uz mitras, nest nespējīgas virsmas, kā rezultātā pēc neilga laika jaunā izveidotā hidroizolācija atdalās un nokrīt. Labākā sistēma, ko iesaka eksperts, ir – pirms bituma mastiku klāšanas apstrādāt pamatus ar minerālām dūņām uz cementa bāzes, uzklājot šo materiālu divās kārtās uz pamatiem – pirmo slāni horizontālā virzienā, un otro slāni vertikālā virzienā. Minerālās dūņas ir ļoti spēcīga un laba savienojošā kārta, pie tam hidrofoba pēc nožūšanas, kas lieliski saķeras arī ar mitru virsmu, un nožūstot izveido kvalitatīvu virsmu kvalitatīva bituma slāņa izveidošanai.
(turpinājums sekos)