Pārstāvji no asociācijas LANĪDA, ministrijām un Rīgas domes Tallinā pētīja Igaunijas nekustamā īpašuma tirgu
Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus, kurš, atšķirībā no Latvijas, no krīzes spējis atgūties pāris gadu laikā, šobrīd uzrāda stabilu attīstību gan mājokļu, gan arī komerctelpu segmentā, ko sekmē patērētāju pozitīvais noskaņojums, banku aizdevumu zemās likmes un kaimiņvalsts aktīvā investoru piesaistīšanas politika.
Lai iepazītu Igaunijas nekustamo īpašumu (NI) jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL) pagājušajā nedēļā organizēja Latvijas NI jomas uzņēmēju, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvju delegācijas vizīti uz Tallinu.
Vizītes laikā Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas FIABCI Baltijas nodaļas prezidents un Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociācijas (EKFL) pārstāvis Ardi Rosimā (Ardi Roosimaa) sniedza ieskatu Igaunijas NI tirgus īpatnībās, raksturojot mājokļu un komercsegmentu, kā arī pieprasījumu tirdzniecības un industriālo platību jomā.
Technopolis Ülemiste - lielākā biznesa parku attīstītāja un operatora Skandināvijas valstīs, vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov) iepazīstināja ar Tallinā lielāko biroju kompleksu Ülemiste City, kur desmit gadu laikā bijušās rūpnīcas Dvigatel 36 hektāru teritorijā izveidoti biroji 70 000 m2 platībā, 120 000 m2 industriālās platības, ir pieejami dažādi papildu servisi (piem., bērnudārzs u.c.), kā arī ieskicēja šī kompleksa attīstīšanas nākotnes ieceres.
Tallinas galvenais arhitekts Endriks Mands (Endrik Mänd) delegācijas pārstāvjus iepazīstināja ar kaimiņvalsts galvaspilsētas attīstības prioritātēm, kā arī skaidroja, kā Tallinā norit projektu apstiprināšana un būvniecības kontrole, piebilstot, ka šobrīd pašvaldībā norit aktīvs darbs ar aptuveni 1000 jauniem detālplānojumiem, bet gadā Tallinā tiek izsniegtas aptuveni 3000 būvatļaujas.
Tiekoties ar Igaunijas Zemes padomes ģenerāldirektoru Tambetu Tītu (Tambet Tiits), delegācijas pārstāvji iepazina kaimiņvalsts ģeoportālus, kuros interesenti gan par brīvu, gan arī par reģistrācijas maksu var meklēt visplašāko tematisko informāciju par īpašumiem. Tika sniegta informācija arī par zemes vērtēšanas sistēmu un Igaunijas īpašuma nodokļu politiku: 2015.gadā zemes nodoklī Igaunijā kopumā iekasēti 58 miljoni eiro. Klātienē izmēģinot Zemes padomes uzkrātās informācijas datu bāzes, vizītes delegāti uzzināja, ka pērn Igaunijā 18 Latvijas iedzīvotāji iegādājušies īpašumus kopsummā par vairāk nekā 300 tūkst. eiro, bet 22 Latvijas iedzīvotāji pārdevuši īpašumus kopsummā par 320 tūkst. eiro. Datu bāzes ļāva izpētīt, kāds dažādās Igaunijas vietās ir īpašuma nodokļu slogs, tādējādi uzzinot, ka, piemēram, īpašumam kūrortpilsētā Pērnavā pie jūras nodoklis ir desmit reizes mazāks nekā līdzīgam īpašumam Jūrmalā.
Jau ziņojām, ka LANĪDA līdzīgu vizīti organizēja arī pērn decembrī, kad apmeklēja Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, lai iepazītu Lietuvas nekustamo īpašumu jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi.
lanida.lv