Pastāv vienkāršs un efektīvs briestošās problēmas risinājums
Nav noslēpums, ka daudziem pusmūža būvspeciālistiem dažādu iemeslu dēļ būs ļoti grūti vai pat neiespējami pilnvērtīgi apgūt mācību programmas, kas domātas jauno speciālistu sagatavošanai. Tajā pašā laikā esošā sistēma neļauj izveidot efektīvas kvalifikācijas celšanas programmas, un cilvēki ar vidējo tehnisko izglītību ir, tēlaini izsakoties, atstāti aiz borta.
Problēmas cēlonis – nav kārtības profesiju standarta jomā
Būvniecības speciālistu pieprasījums, kā uzskata RCK Būvniecības katedras vadītājs Jānis Niedre, joprojām ir liels. Jāņem gan vērā viens būtisks faktors – speciālistu pieprasījums un studēt gribošu cilvēku skaits ir stipri atkarīgs no ekonomiskās situācijas. Taču situācija, kāda izveidojusies ap pieredzējušo speciālistu kvalifikācijas un izglītības līmeņa celšanu, nav normāla. Problēmas sakne, pēc J. Niedres domām, ir tajā, ka nav kārtības profesiju standartu jomā, turklāt daudzi esošie ir jau novecojuši. Piemēram, ceļu būvniekiem un būvdarbu vadītājiem profesijas standarta vispār nav, tādēļ nav iespējams realizēt nekādu programmu, jo trūkst pamata, uz kā balstīties, daudzviet rodas arī citas neskaidrības.
Lai būtu iespējams sniegt reālu palīdzību cilvēkiem ar vidējo tehnisko izglītību, jāizstrādā speciālas studiju programmas, balstoties uz viņu priekšzināšanām, un jālicenzē tās. Tam ir nepieciešama nauda, laiks un cilvēku resursi. RCK bija ideja atvērt šādu programmu ceļu būvdarbu vadītājiem, taču standarta trūkums neļauj šo programmu licenzēt, un līdz ar to jau 3 gadus neizdodas šo ideju īstenot praksē. Problēma tāda, ka nav iespējams uztaisīt nekādu īso kursu, jo profesijas izglītības standarts prasa zināmu kredītpunktu skaitu, kas ir nepieciešams, lai varētu dot pirmā līmeņa augstāko izglītību. Un pusgada laikā tādu nav iespējams uztaisīt, jo pretējā gadījumā ir jāmaina pats izglītības likums.
Būvniecības izglītības problēmas tiks apspriestas Būvniecības nedēļas ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē 2017. gada 21. aprīlī. Tad būs liela spriešana par būvniecības izglītības problēmām, uzstāsies visu augstskolu pārstāvji, un jādomā, ka tiks meklēts visiem pieņemams arī šīs problēmas risinājums.
Ekonomikas ministrijā strādā pie risinājuma, kas šo problēmu likvidētu saknē
Šīs problēmas risinājums jau šobrīd tiek aktīvi meklēts ar Ekonomikas ministrijas resursiem, apliecināja EM Valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Šobrīd ministrijā tiek strādāts pie Būvniecības likuma grozījumiem, kuru mērķis ir precīzi noteikt būvvaldes atbildību, atvieglojot būvprojekta grozīšanas nosacījumus un neizvirzot nepamatotas prasības attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu pārbūves gadījumā.
Vienlaicīgi – vienojoties ar nozari, un pati nozare vismaz sākotnēji tam ir piekritusi – tiek virzīts arī tāds priekšlikums, kas būvniecības speciālistiem ar būvtehniķa profesiju neliegtu praktizēt arī pēc 2020. gada. Pārrunājot šo jautājumu ar nozares pārstāvjiem, ir izveidojies kopējs viedoklis, ka šie speciālisti ir ar salīdzinoši ļoti lielu pieredzi, jau šobrīd gan vada būvdarbus, gan veic būvuzraudzību, un liegt viņiem turpināt iesāktos darbus tieši pēc 2020. gada nebūtu pamata.
Jāņem vērā arī tas, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados varētu pieaugt (vismaz tā tiek plānots), un būvniecības nozarē būs vajadzīgi papildus cilvēku resursi. Tādēļ vienlaicīgi izsvītrot no būvniecības nozares veselu rindu ar labiem, pieredzējušiem būvniecības speciālistiem nebūtu īsti pamatoti, lai pēc tam meklētu speciālistus ārvalstīs.
Tādēļ EM piedāvās Saeimai lemt par to, lai neliegtu šiem speciālistiem turpināt darbu savā profesijā. Vienlaicīgi tiks saglabātas noteiktās izglītības (augstākās) un pieredzes prasības, lai sertifikātu varētu iegūt jaunie speciālisti.
Galīgais vārds piederēs nozares pārstāvjiem un Saeimai
Jāuzsver gan, ka tas vēl nav izlemts, gala vārds šajā jautājumā būs Saeimai. Dotajā brīdī ir izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas lielā mērā visas ar būvniecības nozari saistītās puses, tostarp pasūtītāju puse, jo arī viņiem būvniecības process ir ļoti nozīmīgs, un viņi arī ir ieinteresēti, lai būvniecības apjoms pieaug, turklāt ne tikai publiskajā, bet arī privātajā sektorā. Pagaidām absolūtais vairums darba grupā iesaistīto atbalsta šo risinājumu, bet vienīgā organizācija, ar kuru par šo jautājumu šobrīd vēl ir nepieciešama diskusija (bija iebildes), ir Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padome.
Svarīgi, ka visi šie procesi notiek efektīvi, un visi jautājumi darba grupas ietvaros pamazām tiek saskaņoti. Pagaidām vēl grūti pateikt, cik daudz laika paies, līdz priekšlikums tiks iesniegts Saeimā. Ja labi veiksies, tās varētu būt 2 – 3 nedēļas, kuru laikā tiek plānots panākt galīgo vienošanos; iespējams, ka priekšlikums tiks iesniegts pa tiešo Saeimas Tautsaimniecības komisijai. Savukārt galīgā skaidrība par šo jautājumu noteikti tiks ieviesta šī gada laikā, maksimāli ātri, lai šo jautājumu varētu pilnībā noņemt no dienas kārtības.
Lasīt tēmas iepriekšējo daļu Prognozes par pietiekamu būvspeciālistu skaitu nav optimistiskas
Lasīt tēmas sākumu Daudziem būvspeciālistiem raizes rada likuma prasība par nepieciešamā izglītības līmeņa iegūšanu