Pasūtītājiem – precīzākus konkursa nolikumus, izpildītājiem – reālākas cenas

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile šajā institūcijā strādā kopš tās izveides brīža 2002. gadā, bet savu pašreizējo amatu Gailes kundze ieņem kopš šī gada marta. Par pirmajos mēnešos paveikto un patlaban aktuālo Building.lv saruna ar Daci Gaili.

Pirmie darbi, pie kā Jūs ķērāties, stājoties šajā amatā?

Ņemot vērā, ka IUB strādāju jau 10 gadus un pilnībā pārzinu visu darba specifiku, nesāku jaunu "revolūciju". Viens no pirmajiem uzdevumiem bija biroja darbinieku komandas nokomplektēšana, jo pēdējā laikā notikusi krasa kadru mainība. Kopumā mums bija izsludināti konkursi uz 8 vakancēm. Iestādē, kur ir 47 darbavietas, atrast 8 profesionālus darbiniekus ir sarežģīts pasākums. Tagad, maija vidū, notiek pēdējās pretendentu intervijas un ceram, ka komandu izdosies nokomplektēt.

Otrs būtiskākais uzdevums saistīts ar kārtējo Publisko iepirkumu likuma atvēršanu, un tas nozīmē atkal jaunu likuma redakciju, ieviešot jaunas normas, citas izņemot laukā. Turklāt jādomā, kā informāciju par jauniem regulējumiem saņems pasūtītāji. Prakse liecina, ka bieži vien izmaiņām netiek sekots līdzi, lai arī IUB mājas lapā regulāri informējām par jaunām likuma redakcijām. Pārbaudot konkursa nolikumus gan Eiropas Savienības (ES) finansējuma projektiem, gan tiem, kas nav saistīti ar ES līdzekļu piesaisti, bieži redzam, ka izmantotas spēkā neesošas iepriekšējo gadu normas.

Tāpat tiek veikti grozījumi arī citos normatīvajos aktos. Piemēram, MK noteikumi Nr. 65 "Par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" ir ilgstošā saskaņošanas stadijā . Diskusijas notiek joprojām.

Esam aktivizējuši sadarbību ar nozaru asociācijām, tostarp ari būvniecības jomu pārstāvošajām. Plānojam pie IUB veidot patstāvīgu nozaru ekspertu konsultatīvo padomi iepirkumu jautājumu risināšanai.

Kad Publisko iepirkumu likums bija atvērts iepriekšējo reizi?

Likums vaļā tiek vērts ik pa laikam. Iepriekšējie grozījumi stājās spēkā 2010. gadā, pērn likums netika atvērts, lai gan izmaiņas tika gatavotas. Patlaban Saeimā iesniegti vairāki grozījumi, kas jau nonākuši līdz 3. lasījumam. Procesā ir priekšlikumi par elektroniskās iepirkumu sistēmas izmantošanas paplašināšanu pašvaldībās, arī bieži pieminētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un saistībā ar to grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredzētu IUB jaunu pienākumu sastādīt administratīvo protokolus par administratīviem pārkāpumiem iepirkumos.

Vai plānotie likuma grozījumi kaut ko būtisku varētu mainīt attiecībā uz uzņēmēju piedalīšanos konkursos?

Patlaban arī ES gatavo jaunas direktīvas attiecībā uz iepirkumiem un to mērķis ir procesu vienkāršošana un modernizēšana. Tas nozīmēs arī lielākas tiesiskās noteiktības radīšanu. Bieži vien pasūtītāji mums pārmet, ka nav skaidri, piemēram, jēdzieni "nedrīkst grozīt būtiski", "piedāvājums ir nepamatoti lēts", "jautājumi iesniegti laikus". Kā saprast un atšifrēt šādus formulējumus? Daļu no tiem paredz precizēt jaunajās direktīvās, un tas palīdzēs precīzāk izprast neskaidros jēdzienus. Tiesa, vai izdosies šos grozījumus saskaņot starp visām ES dalībvalstīm, grūti pateikt.

Ņemot vērā diskusijas ES, arī Latvijā tiek strādāts pie līdzīgiem jautājumiem. Piemēram, uzņēmēji iebilst, ka vajadzētu stingrāk noteikt ierobežojumus grozīt jau noslēgtu iepirkumu līgumu. Šādu ierobežojumu arī paredzēts iestrādāt mūsu Publisko iepirkumu likumā, jo līdz tam likums to nenoteica.

Aktuāls arī jautājums par tā dēvētajiem "in house" jeb iekšējiem darījumiem, ko slēdz pasūtītājs ar paša veidotām institūcijām. ES jauno direktīvu projektā ir devusi nopietnu signālu izpratnei, ko nozīmē formulējums "galvenokārt veic sadarbību ar attiecīgo pasūtītāju" - vismaz 90% no apgrozījuma,. Saeimā šobrīd tiek izskatīts priekšlikums Publisko iepirkumu likumā noteikt, ka, ja kapitālsabiedrībai vismaz 80% no apgrozījuma ir saistībā ar konkrēto pasūtītāju, tad līgumus ar šo kapitālsabiedrību pasūtītājs var slēgt bez likuma piemērošanas.

Cik tālu ir ideja par sūdzību nodevas ieviešanu?

Domāju, ka šis jautājums ir rūpīgi jāizdiskutē ar juristiem, jo Satversmes tiesa arī Maksātnespējas likuma sakarībā ir pateikusi "nē" šādiem maksājumiem.

Kā Jūs vērtētu situāciju ar iepirkumu konkursiem būvniecības jomā? Vai joprojām valda sīva konkurence?

Jā, ņemot vērā, ka lielāko daļu projektu paredzēts veikt ar ES līdzfinansējumu, tad situācija abās pusēs ir gana saspringta joprojām. Gan no pasūtītāju puses, kam ir ierobežoti termiņi, pretējā gadījumā var tikt zaudēta ES nauda. No otras puses uzņēmēji, kam katrs projekts ir svarīgs, un cīņa notiek gan ar atļautām, gan neatļautām metodēm.

Runājot par piedāvātajām cenām, aizvien biežāk dzirdu, ka piedāvātās cenas ir neadekvātas pasūtītāja budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Izmaksas būvniecībā atkal iet uz augšu. Savukārt pasūtītājiem kontroltāmes palikušas zemākajos līmeņos. Problēmas ir joprojām, visvairāk tieši saistībā ar izmaksām.

Kāda veida projekti dominē izsludinātajos konkursos attiecībā uz būvniecību?

Lielākoties tie ir rekonstrukcijas projekti, jaunu objektu būvniecība ļoti maz. Savukārt rekonstrukcijas projektos ir svarīgi apzināt visus nepieciešamos darbus, kas tajos veicami, jo rodas problēmas ar papilddarbiem līgumu izpildes laikā. Papilddarbi netiek atbalstīti no ES puses un tad nākas saskarties ar finanšu korekcijām, neattiecināmām izmaksām. Iemesls ir pasūtītāja neprecīzi sagatavotais konkursa nolikums, kurā nav ietverti absolūti visi paredzamie darbi. Ja pastāv risks, ka kaut ko nevar paredzēt, tad jādomā, kā šos darbus varētu atrunāt līgumā, kā ieviest iespējamās neparedzētās izmaiņas un pietiekami precīzi tās definēt.

Ko Jūs ieteiktu būvniecības uzņēmumiem – konkursu pretendentiem?

Aicinātu būvniekus padomāt, ka, tēlaini izsakoties, mēs visi sēžam uz viena zara un nevajadzētu šo zaru zāģēt, tik šauri domājot tikai par to, kā iedot tādu cenu, lai tikai dabūtu līgumu. Taču pēc tam līgumu nevar izpildīt un tad ir tā – nav labuma ne šim uzņēmējam, ne tam, kas varbūt būt varējis šo līgumu atbilstoši izpildīt, ne valstij kopumā, jo nauda būs izlietota nelietderīgi.

Foto: V. Stīpnieks.