Pašvaldības plāno panākt tukšo dzīvokļu ieplūšanu īres tirgū

Neviennozīmīgu reakciju izsaukušo Rīgas domes lēmumu no 1. janvāra septiņas reizes paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarējies, skaidro Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs.

"Pašvaldībām tika dotas tiesības koriģēt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, lai mums valstī nestāvētu tukši dzīvokļi, kuru īpašniekiem par savu īpašumu reāli tikpat kā nekas nav jāmaksā, jo līdzšinējās NĪN likmes bija ļoti zemas. Tajā pašā laikā šie tukšie dzīvokļi īres tirgū netiek ielaisti, kā rezultātā esošajā īres tirgū ir pietiekoši maz dzīvokļu, kuru cenas ir pietiekoši augstas."

Tādēļ tika pieņemts šāds lēmums, un Rīgas pašvaldība ir spērusi pirmo soli, septiņkāršojot NĪN dzīvokļu īpašniekiem, kuros neviens nav deklarējies, lai ieviestu izmaiņas pašreizējā kārtībā dzīvokļu īres tirgū. "Ja esošo tukšo dzīvokļu īpašnieki ir pietiekoši bagāti, lai maksātu augstāku nodokli, viņi var joprojām nelaist savus īpašumus īres tirgū." Tomēr vairumā gadījumā šāds lēmums, jādomā, stimulēs tukšo dzīvokļu ieplūšanu tirgū. Savukārt izīrētājiem šādi dzīvokļi ir jāizīrē, jāslēdz īres līgumi un jāmaksā nodokļi. Savukārt cilvēkiem, kas dzīvo savos dzīvokļos, problēmu nav – atliek tikai tur deklarēties. Protams, tam nepieciešams īres līgums.

Uz pēdējā laikā bieži izskanējušo iebildumu, ka cilvēkiem par nepieciešamību deklarēties savos dzīvokļos netika laicīgi paziņots, A. Jaunsleinis atbild, ka Rīgas domes lēmums tika pieņemts jau 2015. gada vidū, un arī kopš tā laika informācija bija pieejama, līdz ar to reāli bija pusgads laika to izdarīt. Cita lieta, ka daudzi cilvēki speciāli šādu informāciju nemeklēja, pat neiedomājās par šādu nepieciešamību, neviens viņiem neatgādināja un nepateica. Līdz ar to domes un iedzīvotāju savstarpējās komunikācijas nepietiekamība, kā arī ziņas, ka aizvadītā gada pēdējās dienās nedarbojās elektroniskās deklarēšanas sistēma, varētu būt vienīgie nepatīkamie misēkļi šajā jomā.

Iemesls, kāpēc šāda situācija ar daudziem tukšiem dzīvokļiem radās, bija "ekonomiskā krīze un tās sekas, kad ļoti daudz dzīvokļu nonāca banku īpašumā. Pēc tam šie dzīvokļi ilgu laiku stāvēja tukši, neizīrēti, neizmantoti, tādēļ mēs panācām tiesības pašvaldībām pielietot paaugstinātu NĪN gan nesakoptiem, gan neizīrētiem īpašumiem. Un tas attiecas uz visu valsti, ne tikai uz Rīgu. Rīga tagad to mēģina iedarbināt."

Ko darīt cilvēkiem, kuriem ir īpašumi gan Rīgā, gan ārpus tās, bet kuri ir deklarēti savā otrā dzīvesvietā? A. Jaunsleinis iesaka tādos gadījumos vismaz vienu ģimenes locekli deklarēt Rīgā esošajā dzīvoklī, lai dzīvoklis neskaitītos tukšs. 

Šī lēmuma galvenais mērķis ir panākt, "lai neviens nebūtu ieinteresēts turēt tukšus, neizīrētus dzīvokļus, kā rezultātā īres cenas ir pietiekoši augstas. Tikko ekonomika sāk attīstīties un sāk parādīties pieprasījums pēc dzīvokļiem, kuru īres tirgū ir pietiekoši maz, mums strauji sāk kāpt arī īres maksa. Jābūt ekonomiski neizdevīgi turēt tukšu dzīvokli, to neizīrējot. Otrkārt, mums jāsāk savākt arī nodokļus par dzīvokļiem."

"Es domāju, ka cilvēki par to uz priekšu zinās, varbūt tas sākums tāds sāpīgs, bet mēs šo lietu sakārtosim. Tāpat mums vajadzīgi īres līgumi un īres maksas, lai mēs varētu kadastrālās vērtības pareizi noteikt. Mums daudzi jautājumi paralēli risinātos, tas kopumā sabiedrībai ir pozitīvi. Pārejas periodā kādam varbūt būs individuāli sāpīgi, bet tad jau cilvēki lems, kam kur deklarēties un kāds risinājums būs labāks."

building.lv