Patvaļīga būvniecība nezināšanas dēļ neatbrīvo no atbildības
Latvijā daudziem ir nācies tiešā vai netiešā veidā saskarties ar patvaļīgu būvniecību. Vieni ir guvuši nepatīkamu pieredzi, saskaroties ar negatīvu ietekmi, ko sekmē kaimiņu veikta nelegāla būvju būvēšana, citi nezināšanas vai nolaidības dēļ ir paši veikuši neatļautu būvniecību vai pārbūvi. Būvniecības likuma 1. panta 21. punktā teikts, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus. Lai noskaidrotu vairāk, ko drīkst un nedrīkst būvēt bez atļaujas, kā iespējams labot nezināšanas dēļ pieļautās kļūdas, un meklētu atbildes uz citiem ar patvaļīgu būvniecību saistītiem jautājumiem, griezāmies Rīgas Būvvaldē. Uz šiem jautājumiem atbildes sniedza Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.
Vai eksistē kādi būvniecības darbi, kuru veikšanai nav nepieciešama atļauja? Kā izvairīties no kļūdām un pārpratumiem?
Būvniecības dokumentācija nav nepieciešama Ēku būvnoteikumu 7. punktā uzskaitītajiem būvniecības darbiem, piemēram, siltumnīcas vai lapenes novietošanai privātmājas pagalmā uz laiku līdz vienam gadam vai kosmētiskajam remontam dzīvoklī. Visai pārējai būvniecībai, kas nav minēta Ēku būvnoteikumu 7. punktā, nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un to saskaņot būvvaldē. Ja dokumentācija un saskaņojums iztrūkst, bet būvniecība ir realizēta, tā tiek klasificēta kā patvaļīga būvniecība.
Ar kādiem patvaļīgas būvniecības gadījumiem nākas saskarties visbiežāk?
Visbiežāk Būvvaldes Būvinspekcijas darbiniekiem nākas saskarties ar patvaļīgu būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos, kur cilvēki nezināšanas vai negodprātīgas attieksmes dēļ realizējuši būvdarbus bez vajadzīgā saskaņojuma, piemēram, telpu apvienošanas nolūkos izgāžot nenesošās sienas, izveidojot jaunas ailas, aizstiklojot lodžiju. Tāpat patvaļīga būvniecība izplatīta pilsētas nomalēs, kur īpašumi ir vairāk noslēpti no citu cilvēku acīm. Par patvaļīgu būvniecību var uzskatīt arī tādu būvniecību, kas veikta jau saskaņotas būvniecības dokumentācijas aizsegā, taču realizējot to daudz lielākā apjomā, nekā dokumentācijā paredzēts. Šādi gadījumi novērojami arī pilsētas centrā, kur izplatīts piemērs ir ar saskaņotas fasādes apliecinājuma kartes palīdzību pārbūvēt arī nesošās konstrukcijas, kas šajā gadījumā ir pieļaujams tikai ar pilno būvprojektu.
Ko iesākt patvaļīgu būvniecību veikušajam cilvēkam, ja viņš nav zinājis, ka viņa veiktie darbi ietilpst patvaļīgas būvniecības kategorijā? Vai eksistē iespēja visu vērst par labu un izvairīties no soda?
Būvvaldes pamata mērķis nav cilvēku sodīt, bet panākt, lai tiktu novērsta patvaļīga būvniecība. Ja pārkāpējs izrāda iniciatīvu un ir vērsts uz sadarbību, Būvvalde vienmēr dos samērīgu termiņu, kurā patvaļīgas būvniecības sekas novērst, atgriežot būvi iepriekšējā veidolā vai izstrādājot un saskaņojot būvniecības dokumentāciju.
Kādi sodi tiek piemēroti dažādiem patvaļīgās būvniecības gadījumiem? Kādi faktori nosaka soda apmēru, un cik liels tas ir?
Sods par patvaļīgu būvniecību fiziskām personām saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu ir līdz 1400 eiro. Savukārt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likumu, iespējams piemērot arī piespiedu naudu – fiziskām personām līdz 5000 eiro. Juridiskām personām soda apmērs ir lielāks – līdz 7100 eiro, bet piespiedu nauda – līdz 10 000 eiro. Protams, piemērojot sodu, tiek ņemts vērā samērīguma princips un pārkāpuma smagums. Soda naudas maksimālais apmērs tiek piemērots tikai gadījumos, ja pārkāpējs klaji ignorē Būvvaldes prasības un ir sodīts iepriekš.
Kādas ir/var būt patvaļīgās būvniecības sekas? Vai vienmēr ne pēc noteikumiem, bez nepieciešamās dokumentācijas vai nevietā uzbūvētā būve ir jānojauc, jeb iespējami seku novēršanas risinājumi bez būves nojaukšanas?
Kā jau iepriekš minēts, patvaļīgu būvniecību iespējams novērst divos veidos – vai nu atgriezt būvi tās iepriekšējā izskatā, vai arī izstrādāt un saskaņot būvniecības dokumentāciju pie nosacījuma, ja patvaļīgi izbūvēto apjomu vispār var saskaņot, t.i. vai tas atbilst teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām un teritorijas atļautajai izmantošanai. Ja patvaļīgi izbūvēto apjomu nav iespējams tiesiski saskaņot, tas ir jānojauc.