Pērn par negaisa postījumiem vasaras mēnešos izmaksāti 120 tūkstoši eiro

Līdz ar vasaras iestāšanos arvien vairāk tiek pieteiktas atlīdzības par negaisa nodarītajiem zaudējumiem. Pērn par negaisa postījumiem vasaras mēnešos nekustamajiem īpašumiem, mantām/elektroierīcēm un transportlīdzekļiem kopumā izmaksāti 120 tūkstoši eiro.

"Diemžēl dabas stihijas ir risks, ko iepriekš nevar paredzēt. Izmaksāto atlīdzību skaits par negaisa nodarītajiem postījumiem vasarās katru gadu pieaug. Zaudējumi tiek pieteikti dažādu dabas stihiju dēļ – zibens izlādes, spēcīga vēja, intensīvu lietusgāžu, krusas u.c. Saskaņā ar apdrošinātāju datiem pērn par vētras radītajiem zaudējumiem izmaksāto atlīdzību apmērs bija teju trīs reizes lielākas nekā 2015. gadā. Kopumā visbiežāk tiek pieteiktas atlīdzības par elektroierīču bojājumiem, savukārt finansiāli apjomīgākie zaudējumi ir par nekustamajam īpašumam nodarītajiem postījumiem," komentē Atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Statistikas dati arī liecina, ka teju 90% no visiem pieteikumiem par zibens nodarītajiem zaudējumiem tiek reģistrēti tieši vasaras mēnešos. Apdrošinātāju pieredzē ir gadījumi, kad zibens ne vien bojā elektroierīces, bet arī traumē dzīvas būtnes, piemēram, mājlopus – pērn zibens spēriena rezultātā bojā gāja divas govis, par ko īpašniekam tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 1,7 tūkstošu eiro apmērā.

Komentējot laika prognozi šai vasarai, LVĢMC Prognožu un klimata daļas Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa atzīst: "Vasaras mēnešos bīstamākās laika parādības visbiežāk ir saistītas ar pērkona negaisu un to pavadošajām parādībām. Diemžēl to prognozēšana ilgtermiņā nav iespējama, tām jāseko īstermiņa prognozēs un brīdinājumos. Turklāt, piemēram, krusa ir ļoti lokāla laika parādība, kas var postoši skart vien dažus kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet citviet tā netiks novērota."
Lai pasargātu sevi un savu mājokli no negaisa radītajiem postījumiem, apdrošinātāju speciālisti iesaka:

tuvojoties negaisam, aizvērt mājokļa logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus;
negaisa laikā nevajadzētu kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi palielina risku, ka ēkā var iespert zibens;
negaisa laikā neatrasties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem;
ļoti ieteicams visu sadzīves elektrotehniku, tajā skaitā arī radio un televizoru, atvienot no elektrotīkla un antenām;
tāpat spēcīga negaisa laikā ir ieteicams neizmantot mobilo telefonu;
neuzturēties atklātās augstienēs, blakus metāla žogam vai zibensnovedējam, kā arī zibens laikā nestāvēt zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem;
apstākļos, kad zibeņo, ir riskanti braukt ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri (vēlams nokāpt no braucamrīka un nepalikt kontaktā ar to);
pērkona negaisa laikā arī nedrīkst braukt ar laivu, peldēties vai makšķerēt (nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves, jo ūdens labi vada elektrību);
neatstāt transportlīdzekli zem kokiem vai pie citiem bīstamiem objektiem.