building.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi1581
Nozares raksti32833
Pētījums: Apkures rēķini pieaug, bet pārcelties uz ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās : building.lv - par būvniecību Latvijā

Pētījums: Apkures rēķini pieaug, bet pārcelties uz ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās

Pētījums: Apkures rēķini pieaug, bet pārcelties uz ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot trīs eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati. 

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot trīs eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati. Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar ēku pārvaldnieka apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie. Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

“Selectum Home” valdes loceklis Valters Balakleitis norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu, šoziem rēķini par dzīvokļu apsildīšanu pieauguši vidēji par 52%. Tas skaidrojams gan ar AS “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifa būtisku pieaugumu 74% apmērā (ar valsts atbalstu), gan arī ar relatīvi auksto pagājušā gada decembri, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3,1 grādus zemāka par normu. Tiesa, pēc ēku pārvaldnieka vārdiem, apkures rēķini būtu vēl vidēji par 15% augstāki, ja Ekonomikas ministrija nebūtu ieviesusi normu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim nodrošināt samazinātu gaisa temperatūru dzīvokļos daudzdzīvokļu ēkās ar centralizēto apkuri. “Ja iepriekšējā apkures sezonā mūsu apsaimniekoto ēku dzīvokļos gaisa temperatūru uzturējām vidēji 22–23 grādu robežās, tad pašlaik saskaņā ar valdības lēmumu lielākajā daļā ēku gaisa temperatūra dzīvojamās telpās ir samazināta līdz aptuveni 19 grādiem. Tas nozīmē, ka šo ēku iedzīvotājiem šajā ekonomijas periodā ir jāsadzīvo ar zināmām neērtībām un zemāku komforta līmeni. Citādi gan ir jaunajos projektos, kur dzīvokļos uzstādīti indviduālie termolegulatori, ar kuru palīdzību iespējams regulēt temperatūru atbilstoši katra paša prasībām,” papildina Balakleitis.

Savukārt mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” pētījumā noskaidrots, ka, neskatoties uz pieaugušajām apkures izmaksām, 83% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju neuzskata to par gana būtisku iemeslu, lai apsvērtu pārcelšanos uz mazāku un līdz ar to ekonomiski izdevīgāku mājokli. Samazināt dzīves telpu ir gatavi tikai 7% aptaujāto. Turklāt respondenti ar augstāku ienākumu līmeni biežāk atzīmē, ka energoresursu izmaksu kāpums viņus nebiedē un viņi pat apsver iespēju pārvākties uz lielāku mājokli.

“Tam, visticamāk, ir vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, platības ziņā plašākos mājokļos, kuriem ir arī proporcionāli augstākas apkures izmaksas, dzīvo kuplākas ģimenes un cilvēki ar lielākiem ienākumiem, kuriem nav lielu grūtību apmaksāt rēķinus. Otrkārt, lai arī siltumenerģijas tarifs Rīgā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir ievērojami palielinājies, lielu daļu izmaksu pieauguma privātpersonām kompensē valsts, līdz ar to iedzīvotāji reālo sadārdzinājumu pilnā apmērā nemaz neizjūt. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta mehānismi šobrīd ļoti labi pilda savu funkciju un ir sasnieguši mērķi,” skaidro “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pētījumā arī noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par mājokļu energoefektivitāti. Pēdējā gada laikā šis kritērijs kļuvis par vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, izvēloties jaunu dzīvesvietu. Vienlaikus 41% aptaujāto norāda, ka viņu mājokļi varētu būt energoefektīvāki, taču tas nav pietiekams iemesls, lai pārceltos uz energoefektīvāku dzīvokli. Šādu iespēju apsver tikai 14% respondentu – biežāk jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī cilvēki, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 1500 eiro.

“Šis ir jautājums par matemātiku un domāšanas veidu. Protams, jaunam un energoefektīvam mājoklim iegādes cena būs augstāka nekā dzīvoklim tipveida ēkā, taču svarīgi ir saprast izdevīgumu ilgtermiņā. Vecā fonda mājoklim noteikti būs augstākas uzturēšanas izmaksas – apkure, apsaimniekošana, maksājumu apmērs uzkrājumu fondā remontdarbu segšanai un ēkas renovācijai. Tipveida dzīvokļa iegādes gadījumā bankas prasīs arī lielāku pirmo iemaksu – vismaz 20% līdz 30% apmērā. Jauno projektu mājokļiem turpretī pirmā iemaksa ir robežās no 10 līdz 15%, savukārt kvalificējoties “Altum” programmai, to ir iespējams samazināt līdz 5%. Tāpat jaunajos projektos ir vidēji 3 reizes zemāki rēķini par apkuri un mazākas apsaimniekošanas izmaksas. Rezultātā kopējie ikmēneša izdevumi, iegādājoties mājokli padomju laiku tipveida projektā vai jaunajā projektā, ir ļoti līdzīgi, atšķirīgs ir tikai komforta līmenis un izdevīgums ilgtermiņā,” norāda Ekša.

* Pētījumu “Mājokļu izpēte” veica Snapshots no 2022. gada decembra līdz 2023. gada janvārim, aptaujājot 711 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā, kuri dzīvo dzīvokļos Rīgā vai Pierīgā.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.