Pētījums: Dzīvokļu darījumi nosaka toni premium klases īpašumu tirgū

Šī gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47.9 milj. eiro.  Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu  premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74%, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā tika iegādāti īpašumi 64.4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi. Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Autors: 1_grafiks

Ilze Mazurenko, nekustamo īpašumu uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle: "Apskatot premium dzīvokļu darījumus šai pusgadā, var redzēt, ka rādītāji spēcīgi atšķiras ne tikai starp reģioniem, bet arī hronoloģiski – šī gada pirmais un otrais ceturksnis krasi atšķiras savā starpā. Pirms pandēmijas izveidotās ārkārtas situācijas, šī gada sākums bija aktīvākais kopš termiņuzturēšanās atļauju izmaiņām 2014. gadā. Pandēmijas iespaidā klienti kļuva nogaidošāki, iespējams, izvietojot savus brīvos līdzekļus savu uzņēmumu stabilizēšanā. Premium īpašumu pārdevējiem bija jākļūst fleksiblākiem, t.sk., attiecībā pret cenu. Tādējādi šai pusgadā dzīvokļu vidējā darījuma vērtība samazinājusies par 20 000  līdz 220 000 eiro. Tomēr laba, augstvērtīga īpašuma izcilā vietā cena spēja augt arī šai laikā, kā redzam Jūrmalas gadījumā (dzīvokļa cenas pieaugums par 50 tūkst. eiro). Tas nozīmē, ka klienti ir gatavi ieguldīt arī lielākus līdzekļus, ja vien īpašums atbilst viņu prasībām.

Atgriežoties optimismam nekustamā īpašuma tirgū un jau jūtot klientu pieaugošu interesi, prognozējams, ka  šī gada vajadzības pēc papildus plašāka mājokļa telpām, kur organizēt attālinātu darbu vai mācības, paliks aktuālas arī turpmāk, nemazinoties arī pieprasījumam pēc mazākiem dzīvokļiem kā otram mājoklim vai investīciju izvietojumam."

Vestards Rozenbergs, nekustamo īpašumu uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs: "Šajā pusgadā veikto premium dzīvokļu darījumu skaits nav bijis mazāks kā, piemēram, 2015. gadā, kad mainījās tirgus konjunktūra, jo politisku un makroekonomisku procesu ietekmē ārvalstu pircēju "ātrās naudas" un TUA darījumi sāka izsīkt un to vietā stājās vietējie pircēji, kas ieviesa korekcijas gan darījumu skaita, gan vērtību ziņā un rezultātā tika pārdoti 184 premium dzīvokļi.  

Pēc vīrusa pandēmijas radītās nenoteiktības pavasarī, redzams, ka nekustamo īpašumu tirgū un tautsaimniecībā kopumā atgriežas optimisms. Latvijas ekonomikas struktūra un kopējā ekonomiskā situācija ir bijusi daudz labvēlīgāka nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā, un mūsu valsts šo dižķibeli ir pārvarējusi labāk nekā citas Eiropas valstis. To apliecina jaunākie tautsaimniecības izaugsmes dati. Lai gan 2. ceturksnī redzams Latvijas IKP samazinājums par 9.8%, tomēr ekonomikas sarukums bijis pat nedaudz mazāks nekā sākotnēji prognozēts, un arī daudz mazāks nekā iepriekšējā krīzē. Tiek lēsts, ka krīzes zemākais punkts otrajā ceturksnī jau ir pārvarēts un nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme atsāksies, ja vien netiks sagaidīts pandēmijas "otrais vilnis" ar tam līdzi nākošiem ierobežojumiem. Tas liek cerēt arī uz lielāku aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū."

Autors: 2_grafiks

Autors: 3_grafiks

Neraugoties uz to, ka tradicionāli Jūrmala premium īpašumu tirgū toni noteikusi ar augstākās klases privātmāju darījumiem, šai pusgadā kūrortpilsētā pārdots 21 premium dzīvoklis, kas ir tikpat, cik 2015. gada pusgadā. Neraugoties uz pandēmijas izraisīto nogaidošo attieksmi tirgū, vidējā cena Jūrmalas premium dzīvokļiem ir pat pieaugusi par 50 000 eiro, un kūrortpilsētā joprojām ir dārgākie premium dzīvokļi, vidējai darījuma cenai sasniedzot 330 tūkst. eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik maksāja dzīvoklis 2016. gadā.

Lai gan klientiem ir pietiekami līdzekļu, lai iegādātos mājokli, pandēmijas laiks licis tiem būt piesardzīgākiem mājokļu iegādē, tomēr pamazām interese atjaunojas. Paredzams, kamēr cīņa ar slimību nebūs galā, nogaidoša stratēģija varētu saglabāties, norāda bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Baltijā Anna Fišere – Kaļķe.

"Kopumā redzam, ka interese par nekustamā īpašuma iegādi pēc ārkārtējās situācijas beigām ir atgriezusies, un pieteikumu skaits pat par 31% pārspēj pirms pandēmijas laiku – salīdzinot pieteikumu skaitu februārī ar jūliju. Tomēr klientu vidū arvien ir vērojama piesardzība. Ievērojama daļa klientu un potenciālo klientu izmanto iespēju aizpildīt hipotekārā kredīta pieteikumu mājas lapā, bet līdz īpašuma iegādei nenonāk, jo nogaida. To daļēji varam arī skaidrot ar to, cik šis pakalpojums ir kļuvis ērts un vienkāršs. Ja kādreiz bija nepieciešams kļūt par konkrētās bankas klientu un iesniegt kaudzi dokumentu, tad šobrīd pie mums pieteikumu var aizpildīt jebkuras bankas klients, kā arī dokumenti tiek automātiski ievākti no dažādiem reģistriem, līdz ar to pieteikuma process aizņem desmit minūtes, un atbildi jau var saņemt dienas laikā. Redzam, ka klientu kontu atlikumi palielinās un klientiem ir uzkrājumi nekustamā īpašuma iegādei, bet pagaidām vērojama klientu piesardzība un nogaidīšana. Ja klientam nav skaidrības, vai nākotnē īpašums vēl joprojām būs vērtīgs vai arī to būs iespējams pārdot vai īrēt, tad visdrīzāk klients nogaidīs tirgus stabilizēšanos. Situācija nekustamā īpašuma tirgū gada nogalē būs atkarīga no Covid-19 izraisītās pandēmijas un iespējamā "otrā viļņa", līdz ar to izvirzīt prognozes nav iespējams. Tomēr redzam, ka klientu nogaidošā stratēģija ar mērķi sagaidīt izdevīgākus darījumus visdrīzāk neatmaksāsies, jo šobrīd neredzam pamatojumu cenu kritumam," viedokli pauž Anna Fišere – Kaļķe.