Pētījums: Eiropas platuma sliedes Latvijā izmaksātu 1.27 miljardus eiro
Foto: Pētījums: Eiropas platuma sliedes Latvijā izmaksātu 1.27 miljardus eiro
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" visdzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1.27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3.68 miljardus.
To aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." ziņojumā par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa izbūves iespēju "Rail Baltica" koridorā. Pētījums[1] veikts par maršrutu Tallina - Pērnava - Rīga - Paņeveža - Kauņa, par ko martā vienojās visas trīs Baltijas valstis (skatīt šeit). Tiesa, nopietns faktors, kas noteiks šī projekta nākotni, būs politiskie aspekti, atzinuši pētījuma autori.
Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz 1435 mm sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt "Rail Baltica", izmantojot esošos 1520 mm sliežu ceļus, ir Tartu, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja, Šauļi, Klaipēda un Viļņa.
Kopumā padziļināti tika pētīti četri projekta maršruta varianti. Konsultantu ieteiktais ir vistiešākais un īsākais no tālākā dienvidu punkta līdz šī koridora tālākajam ziemeļu punktam. Tas ir 728 km garš jauktas satiksmes dzelzceļš un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā ir 240 km/h. Latvijā "Rail Baltica" kopgarums paredzēts 235 km. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.
Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas - Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots 4 stundas un 8 minūtes, bet preču vilcieniem - 10 stundas un 29 minūtes. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, bet kravas vilcieniem - 68 km/h. Kustības sarakstā paredzēta satiksme 24 h/diennaktī sešas dienas nedēļā, savukārt svētdienās kustības apjoms būtu samazināts, jo tiktu veikti apkopes darbi. Pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām. No visiem aplūkotajiem maršrutiem tieši šajā tika konstatēts vislielākais pieprasījums attiecībā uz kravu pārvadājumiem, kas galvenokārt saistīts ar to, ka tas paredz visīsāko pārvadājumu laiku.
Igaunijā paredzētas trīs pasažieru dzelzceļa stacijas - Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava iepretim vienai stacijai Latvijā - Rīgas Centrālā stacija - un divām Lietuvā (Palemonas stacija Kauņā un Paņeveži).
Tiek ieteikts pārraudzību pār "Rail Baltica" attīstību uzņemties speciāli izveidotai programmas vadības grupai (PVG), kuras uzdevums būtu projekta programmas stratēģiskās virzības vispārēja kontrole. PVG varētu veidot galveno dalībvalstu pārstāvji, kuriem palīdzētu citas ieinteresētās puses, tostarp Eiropas Savienība (ES). Tāpat ir nepieciešama neatkarīga revīzijas grupa, kas vērtētu projekta biznesa mērķu sasniegšanu. Tā sastāvētu no neatkarīgajiem un komerciālajiem ekspertiem.
Pētījumā paredzēts, ka līdz 2024. gadam būs projekta investīciju periods, savukārt nākamie 30 gadi - ekspluatācijas laiks.
Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo institūciju iepazīšanās ar ziņojumu tas vēl būs jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst visu Baltijas valstu pārstāvji. Pēc tam visām trim valstīm būs jāpieņem kopīgs lēmums par jaunas, ES dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošas, dzelzceļa līnijas izveidi, vai atteikšanos no tās. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas Transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada rudenī Igaunijā.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai."Rail Baltica" ir Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) prioritārais projekts. "Aecom Ltd." aprēķinājis, ka tā īstenošanai būtu nepieciešams Kopienas līdzfinansējums 56 % apmērā.
Projekta izpēte tika uzsākta 2010. gada aprīlī un 50 % apmērā tā tiek finansēta no TEN-T budžeta. Izpētei nacionālo līdzfinansējumu proporcionāli nodrošina katra valsts no budžeta līdzekļiem. Izpētes kopējās izmaksas ir līdz 396 000 EUR, un tās sedz trīs Baltijas valstis kopā – katra vienu trešdaļu.