building.lv skaitļos

Lietotāji online21
Aktīvie uzņēmumi13
Nozares raksti32788
Pētījums: Katrā piektajā dzīvoklī nav dūmu detektora, katrā trešajā privātmājā – ugunsdzēšamā aparāta : building.lv - par būvniecību Latvijā

Pētījums: Katrā piektajā dzīvoklī nav dūmu detektora, katrā trešajā privātmājā – ugunsdzēšamā aparāta

Pētījums: Katrā piektajā dzīvoklī nav dūmu detektora, katrā trešajā privātmājā – ugunsdzēšamā aparāta

Kaut arī dūmu detektoriem obligāti jābūt uzstādītiem visos dzīvokļos un privātmājās, katrā piektajā mājoklī tādu nav, liecina ugunsdrošības risinājumu un darba aizsardzības uzņēmuma FN-SERVISS apkopotie dati.* Arī privātmājām obligātie ugunsdzēšamie aparāti atrodami vien divās trešdaļās māju. 

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) un FN-SERVISS aicina apzināties riskus, saudzēt savu dzīvību un īpašumu un laikus parūpēties par to, lai mājoklī ir ugunsdzēsības palīglīdzekļi, ja negaidītais tomēr notiek, jo liesma, kas nav laikus pamanīta un apturēta, var nodarīt milzīgus finansiālus zaudējumus simtos tūkstošu eiro apmērā un laupīt dzīvības.

Trešdaļā privātmāju pretēji noteikumiem neatrast ugunsdzēsības aparātu

SIA FN-SERVISS valdes priekšsēdētājs Kristaps Berķis atgādina – atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem katrā privātmājā būtu obligāti nepieciešami dūmu detektori un ugunsdzēsības aparāts. Taču aptaujas dati rāda, ka tikai 82,5% no visām privātmājām ir aprīkotas ar dūmu detektoriem, un tikai 66% ir atrodams ugunsdzēsības aparāts. 12,5% no aptaujātajiem ir nodrošinājušies ar papildu līdzekli pret ugunsnelaimēm – ugunsdzēsības pārklāju.

“Ugunsdzēsības pārklājs nav obligāta prasība, taču drošības eksperti to rekomendē nelielu virtuves ugunsgrēku dzēšanai, grila aizdegšanās gadījumā, lai nodzēstu aizdegušos adventes vainagu u. tml. Daudz vietas tas neaizņem, bet ir tiešām praktisks un noderīgs,” stāsta eksperts.

Tāpat 85% privātmāju ir kāds apkures aprīkojums – krāsns, katls vai kamīns, taču tikai 23% uzstādīts tvana gāzes detektors.

“Šis detektors Latvijā nav obligāta prasība, bet, piemēram, Igaunijā tvana gāzes detektoriem mājokļos jābūt obligāti jau vairākus gadus. Publiski pieejamā informācija liecina, ka, pateicoties šai iniciatīvai, ir izdevies samazināt bojāgājušo skaitu, jo lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo mirst, saindējoties ar dūmiem un gāzēm. Tvana gāze ir ļoti indīga gāze bez smaržas un krāsas, līdz ar to ir grūti savlaicīgi pamanāma. Cilvēks sūdzas par galvassāpēm, reiboni, sliktu dūšu, bet tas var izrādīties letāli, ja cilvēku neevakuē no saindētās telpas,” skaidro eksperts.

Ugunsdrošībai dzīvokļos – mazākas prasības nekā privātmājās, bet tādas pašas vajadzības

Saskaņā ar aptaujas datiem 79% dzīvokļu ir uzstādīts dūmu detektors, 22% ir pieejams ugunsdzēsības aparāts, bet 9% – ugunsdzēsības pārklājs.

“Dzīvokļos obligāts ugunsdzēsības inventārs ir tikai dūmu detektors, taču mēs kā drošības eksperti rekomendējam turēt pa rokai arī ugunsdzēšamo aparātu vai vismaz ugunsdzēsības pārklāju – ir labi savlaicīgi pamanīt liesmas, bet vēl labāk, ja tās uzreiz var ierobežot, nepieļaujot uguns izplatīšanos,” saka eksperts.

Kā liecina aptaujas rezultāti, 49% dzīvokļu ir gāzes katls vai gāzes plīts, bet tikai 16% – gāzes detektors. Savukārt 14% dzīvokļu ir apkures aprīkojums – krāsns, katls vai kamīns, taču tikai 21% no tiem ir tvana gāzes detektors.

“Cerams, ka ar laiku cilvēki kļūs atbildīgāki, apzinoties, ka vēl svarīgāk nekā izpildīt Ministru kabineta noteikumu prasības ir parūpēties par sava mājokļa un ģimenes drošību pilnā apmērā,” uzsver eksperts.

Visbiežāk ugunsgrēkus izraisa elektroinstalācijas īssavienojumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika rāda, ka 2022. gadā gandrīz puse no visiem valstī reģistrētajiem ugunsgrēkiem notikuši ēkās; gājuši bojā 74, bet cietuši – 257 cilvēki. Divas trešdaļas ugunsgrēku, kuros gājuši bojā cilvēki, izcēlušies, neuzmanīgi apejoties ar uguni.

“Joprojām biežākie ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir īssavienojumi elektroinstalācijās – kā rāda BALTA saņemto uguns risku pieteikumu analīze par 2019.–2022. gadu, tie ir 35% visu negadījumu, un atlīdzībās par tiem izmaksātas vislielākās summas – vairāk nekā puse jeb 51% no kopējā uguns risku atlīdzību apjoma. Kā nākamie biežākie ugunsgrēku iemesli izceļami sadzīves negadījumi un neuzmanīga rīcība ar uguni (19%), kā arī netīrīti skursteņi vai dūmvada avārijas (14%). Tāpat novērojumi liecina, ka būtiski aug ugunsgrēku smagums un vidējās apdrošināšanas atlīdzības apmērs par ugunsnelaimēm privātpersonu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos – šī gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn tas ir vairāk nekā divkāršojies,” saka BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs Arnolds Linītis.

Eksperts piebilst – uzņemoties atbildību un rīkojoties proaktīvi, mājokļu īpašnieki varētu novērst potenciālās ugunsnelaimes vai vismaz mazināt to radītos postījumus, ātri reaģējot. Lai arī mājokļa apdrošināšana ir ļoti būtisks atspaids ugunsgrēka gadījumā, tā nepalīdzēs mazināt zaudējumu sajūtu un apziņu, ka, rīkojoties atbildīgi, nelaimi, iespējams, varēja novērst. Turklāt cilvēku dzīvības nevar novērtēt materiālajos izdevumos.

Eksperti atgādina, kāds ir mājokļa minimālais drošības komplekts, lai maksimāli pasargātu savu dzīvokli vai privātmāju no ugunsgrēka.

  1. Dūmu detektors – obligāts visās mājsaimniecībās bez izņēmuma.
  2. Ugunsdzēsības aparāts – privātmājā obligāts, dzīvoklī ieteicams.
  3. Ugunsdzēsības pārklājs – rekomendējams visās mājsaimniecībās.
  4. Gāzes detektors – rekomendējams, ja  mājoklī  tiek izmantots gāzes katls vai gāzes plīts.
  5. Tvana gāzes detektors – vēlams, ja mājoklī tiek izmantots apkures aprīkojums, piemēram, krāsns, katls vai kamīns.
  6. Papildu drošībai: ja ir apkures sistēma, vismaz reizi gadā iztīrīt skursteni un pārbaudīt apkures sistēmas tehnisko stāvokli; reizi 10 gados veikt elektroinstalācijas pārbaudi.

* Dati iegūti no anketām, kurus 1182 Latvijas iedzīvotāji aizpildījuši www.drosais.lv; no tiem 47% dzīvo privātmājās un 44% – dzīvokļos.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.