Pētījums: Lietuva – Baltijas zaļuma līdere, Latvija otrajā vietā, Igaunija min uz papēžiem 

Lietuva – pārliecinoša līdere 

Lietuvā 86% mājsaimniecību regulāri šķiro atkritumus un 91% iedzīvotāju zina, kā to darīt. Šie ir augstākie rādītāji Baltijā. Arī infrastruktūras pieejamībā Lietuva ir līderpozīcijā – 81% iedzīvotāju uzskata, ka šķirošanas punkti ir pietiekami sasniedzami. Līdzās tam lietuvieši aktīvi pauž savu izvēli arī caur patēriņu – 62% priekšroku dod zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi, un vairāk nekā puse (54%) gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu pārtiku. Šie dati parāda, ka Lietuvā zaļais dzīvesveids ir kļuvis par ikdienas normu, ko nodrošina gan infrastruktūra, gan sabiedrības uzticība sistēmai. 

Latvija – informētība augsta, paradumi atpaliek 

Latvijā 87% iedzīvotāju zina, kā šķirot atkritumus, tomēr praktiskajos paradumos šī izpratne vēl ne vienmēr pārtop – regulāri šķiro tikai 76% mājsaimniecību. Vēl būtiskāks izaicinājums ir infrastruktūras sasniedzamība, ko par pietiekamu uzskata vien 58% iedzīvotāju – viszemākais rādītājs Baltijā. Arī patēriņa izvēlēs Latvija atpaliek no Lietuvas – tikai 56% priekšroku dod videi draudzīgiem zīmoliem, un 46% gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgiem pārtikas produktiem. Tas parāda, ka sabiedrībā valda izpratne un vēlme rīkoties, taču paradumu nostiprināšanai nepieciešams vienkāršāks, ērtāk pieejams sistēmas atbalsts. 

Igaunija – paradumi ir, zināšanu trūkst 

Igaunijā šķirošanas paradumi ir augsti – 86% mājsaimniecību regulāri šķiro. Tomēr zināšanu līmenis ir būtiski zemāks nekā kaimiņvalstīs – tikai 71% iedzīvotāju skaidri zina, kā to darīt. Arī infrastruktūras pieejamības vērtējums (63%) ir augstāks nekā Latvijā, bet joprojām atpaliek no Lietuvas. Patēriņa paradumi atspoguļo līdzīgu tendenci – 51% izvēlas zaļos zīmolus, bet tikai 45% gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu pārtiku. Tas parāda, ka igauņiem šķirošana kļuvusi par ieradumu, taču sabiedrības zināšanu un uzticības stiprināšana vēl ir izaicinājums. 

Dzīves dārdzība bremzē zaļās izvēles, taču šķirošana kļūst par ikdienas normu 

Baltijas griezumā redzama jaukta dinamika. Gatavība maksāt vairāk par videi draudzīgākiem risinājumiem 2024. gadā saruka līdz 41,5%, salīdzinot ar 44,6% 2023. gadā, bet 2025. gadā rādītājs atkal pieauga līdz 43,4%. gadā nedaudz atkopies līdz 43,4%. Interese par vides aizsardzību kritusies no 29,9% (2023) līdz 23,6% (2024), 2025. gadā – neliels kāpums līdz 25,4%, joprojām zem 2023. līmeņa. Tikmēr regulāra atkritumu šķirošana turpina augt un 2025. gadā sasniedz 82,6% Baltijā (2023: 79,5%; 2024: 82,7%), bet tekstilizstrādājumu nodošana pēc 2024. gada maksimuma (62,5%) 2025. gadā nedaudz sarukusi līdz 60,2%. Kopīgais secinājums: dzīves dārdzības apstākļos iedzīvotāji kļūst piesardzīgāki pret izvēlēm, kas prasa papildu tēriņus, toties turpina un nostiprina ikdienas “bezmaksas” paradumus – sevišķi šķirošanu.

“Lietuvas piemērs pierāda, ka uzticība atkritumu apsaimniekošanas sistēmai un ērta infrastruktūra ir stūrakmeņi zaļo paradumu nostiprināšanā. Latvijā redzam, ka informētība ir augsta, bet cilvēki joprojām gaida, lai sistēma būtu pieejamāka un caurspīdīgāka. Tieši šeit mums ir jāpieliek papildu darbs – nodrošinot, ka ikviena mājsaimniecība jūt, ka tās ieguldījums nav piliens jūrā, bet reāla vērtība tīrākai videi. Vienkārša, saprotama un uzticama sistēma ir priekšnoteikums, lai individuālais darbs pārtaptu kopējā rezultātā, ko redzam gan mazākos atkritumu kalnos, gan resursos, kas atgriežas apritē,” pauž Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļais punkts” direktors. 

*Pētījumu Brand Capital 2025 ar Latvijas Zaļā punkta atbalstu pēc MAGIC pasūtījuma veica pētījumu aģentūra "Norstat". Tiešsaistes aptaujā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu Baltijā (ap 1000 katrā valstī) vecumā no 15 līdz 74 gadiem, nodrošinot reģionālu pārklājumu un salīdzināmus rezultātus starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.