Pētījums: Samazinājies nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju skaits
“SEB” Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šā gada rudenī salīdzinājumā ar šī gada pavasari nedaudz samazinājusies un veido nepilnus 53 punktus. Tas liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums mazliet pasliktinājies, jo gan samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida nekustamā īpašuma cenu kāpumu, gan pieaug cenu krituma prognozētāju skaits.
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 62,5% aptaujāto, kas ir nedaudz mazāk nekā pavasarī (65,2%). Nedaudz (līdz 9,6%) pieauga arī mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars (pavasarī – 8,3%). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 16,8%. Savukārt 11,1% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.
Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Latgalē – 72% respondentu uzskata, ka nekustamais īpašums tuvākā gada laikā kļūs dārgāks. Vēl pavasarī šādu prognozi snieguši vien 48,3% aptaujāto Latgales iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nekustamā īpašuma sadārdzinājumu sagaida 70,1% iedzīvotāju, Pierīga (61,3%), Rīga (59,6%) un Zemgale (59,5%). Savukārt vismazāk to, kuri sagaida cenu pieaugumu, ir Kurzemē (58,9%).
Lielākā daļa to, kuri prognozē, ka nekustamā īpašuma cenas samazināsies, ir Pierīgā – 14,5% aptaujāto. Gandrīz divreiz mazāks šis skaits ir Latgalē un Kurzemē (6%).
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (ap 67%), kā arī vecumā no 18 līdz 24 gadiem (ap 66%). Tāpat līdzīgi noskaņoti individuālā darba veicēji (76,5%), vadītāji (67,5%) un studenti (66,2%).
Visvairāk cenu kritumu prognozētāju skaits ir arī starp vadošajos amatos strādājošajiem (20,6%), bezdarbniekiem (12,7%), kā arī specialistiem un ierēdņiem (12,4%). Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognoze cenu kāpumu, ir starp zemu un vidēju ienākumu saņēmējiem (67% abas grupās). Savukārt īpašuma vērtības kritumu vairāk prognoze iedzīvotāji ar augstiem (13,%) un vidējiem ienākumiem (10,5%).
“Iedzīvotāju paustā nostāja balstās emocionālos un subjektīvos vērtējumos vai informācijas avotos, kas ne vienmēr atspoguļo pašas aktuālākās tendences ekonomikā, tai skaitā, pašā nekustamā īpašuma nozarē. Turklāt ekonomikā situācija joprojām relatīvi stabila un lejupslīdes noskaņojums, visticamāk, atspoguļosies nākamajā aptaujā, kad izmaiņas būs jau daudz izteiktākas,” aptaujas rezultātus skaidro “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
“Īpašuma cenu pieauguma gaidas var atspoguļot arī augstās inflācijas spiedienu. Tas varētu būt viens no skaidrojumiem, kā dēļ, piemēram, Latgalē cenu kāpuma prognozētāju skaits ir tik augsts. Tāpat sava artava atšķirīgos vērtējumos ir atšķirības reģionu ekonomiskajā konjunktūrā un informatīvajā telpā.
Jau patlaban ir redzams piesardzīguma pieaugums un piedāvājuma izmaiņas. Tādēļ neliels nekustamā īpašuma cenu kritums ir neizbēgams. Cik liels tas būs, noteiks recesijas dziļums, kas savukārt izrietēs no tā, cik sarežģīta enerģētiskā situācija Eiropā izvērsīsies nākamā gada sākumā.”