building.lv skaitļos

Lietotāji online15
Aktīvie uzņēmumi85
Nozares raksti32465
Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pirktu lietotu elektrotehniku, ja būtu pieejami oficiāli remonta un tirdzniecības centri : building.lv - par būvniecību Latvijā

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pirktu lietotu elektrotehniku, ja būtu pieejami oficiāli remonta un tirdzniecības centri

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pirktu lietotu elektrotehniku, ja būtu pieejami oficiāli remonta un tirdzniecības centri

Tehnoloģiju laikmeta iezīme ir augsts dažāda veida tehnikas patēriņš un tās nomaiņa, kas ne vienmēr ir saistīta ar praktisku vajadzību aizstāt salūzušu iekārtu. Latvijas iedzīvotāji iegādājas jaunu elektrotehniku vidēji reizi četros gados, savukārt mazo sadzīves tehniku – pat biežāk nekā reizi gadā, liecina projekta "LIFE Waste To Resources IP" ietvaros veiktais pētījums par patērētāju paradumiem, iegādājoties un lietojot elektrotehniku.* 

Tikai 8% aptaujāto norādījuši, ka pēdējā gada laikā iegādājušies lietotu tehniku, taču 60% no visiem respondentiem pauduši, ka lietotas elektropreces labprāt iegādātos, ja būtu pieejami oficiāli remonta un tirdzniecības centri.

Kopumā absolūtais vairākums (88%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies vismaz vienu elektropreci. 55% aptaujāto norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā iegādājušies mazo sadzīves tehniku, savukārt 41% – mobilo telefonu, par saviem pirkumiem samaksājot vidēji 895,80 eiro. Absolūtajam vairākumam (87%) galvenais jaunas elektrotehnikas iegādes iemesls ir tas, ka vecā ierīce salūzusi, bet 47% norāda, ka iegādājas jaunu tehniku, jo iepriekšējā ir novecojusi. Šādu atbildi būtiski biežāk izvēlas jaunāki cilvēki (18–29 g. v.) un iedzīvotāji ar augstiem personiskajiem neto ienākumiem.

Vaicāti par rīcību attiecībā uz savu laiku nokalpojušo tehniku, apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju, ja ierīce vēl lietojama, to atdod draugiem vai radiem. 42% no visiem respondentiem norāda, ka nokalpojušo tehniku nodod arī speciālos pieņemšanas punktos vai savam atkritumu apsaimniekotājam. Vienlaikus 23% aptaujāto mēdz tehniku izmest arī sadzīves atkritumu konteinerā. Vaicāti par iemesliem, kādēļ nolietotu vai salūzušu elektrotehniku izmet sadzīves atkritumu konteineros, nevis nodod otrreizējai pārstrādei, visbiežāk cilvēki norāda, ka nodošanas punkti atrodas pārāk tālu vai nav pieejami (65%) un trūkst informācijas par elektrotehnikas nodošanas iespējām (62%). Starp iemesliem minēts arī tas, ka atkritumu apsaimniekotājs nepiedāvā elektrotehnikas izvešanas servisu, nav motivācijas un vēlmes nodot elektrotehniku, vai arī tas šķiet pārāk sarežģīti un laikietilpīgi – šādas atbildes sniedz katrs trešais elektrotehnikas nešķirotājs.

“Pēc Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā esošajiem datiem ik gadu tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu apjoms pieaug – 5 gadu laikā tas palielinājies par 30%. Atbildību par elektrotehniku pēc tam, kad tā vairs nav derīga lietošanai, šobrīd uzņemas gan tās ražotāji un importētāji, gan sabiedrība kā patērētāji. Īpaši svarīgs posms nolietotās elektrotehnikas apsaimniekošanas ciklā ir dalītā atkritumu šķirošana un savākšana. Šobrīd ikviens ērti var atrast sev tuvāko nolietoto elektropreču nodošanas punktu, izmantojot VVD uzturēto vietni skiroviegli.lv un tādējādi sniedzot savu pienesumu atbildīgā apsaimniekošanā. Latvijas teritorijā atrodams 241 punkts, kurā pieņem nolietoto elektrotehniku. Vēlos uzsvērt, ka sakopta vide mums apkārt ir tikai mūsu pašu rokās – mainot ikdienas paradumus, šķirojot vai labojot bojātas lietas, kopā varam veicināt aprites ekonomiku un rūpēties, lai nešķirotajos atkritumos un vidē nonāktu arvien mazāk elektrotehnikas, tostarp ledusskapju, veļasmašīnu un televizoru, par kuru izmešanu vidē joprojām saņemam iedzīvotāju ziņojumus Vides SOS aplikācijā,” par atbildīgu rīcību pret vidi stāsta VVD ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.

Banner 280x280

“Šķirošana ir viens no veidiem, kā veicināt nevajadzīgo ierīču atkārtotu apriti, taču aptaujas rezultāti rāda, ka liela sabiedrības daļa piekopj arī citas vērtīgas metodes. Piemēram, divas trešdaļas iedzīvotāju pēkšņi salūzušās iekārtas cenšas saremontēt – un tas ir apsveicami, jo tādējādi tiek paildzināts preču kalpošanas mūžs, vienlaikus samazinot arī atkritumu daudzumu. Lai arī redzam, ka nozīmīgs apjoms veco iekārtu tiek izmests sadzīves atkritumos, ir prieks par atbildīgajiem šķirotājiem, kuru īpatsvars tomēr ir būtiski lielāks. Šķirot gribētāju aktivitāti novērojām arī šogad īstenotajā kampaņā “Elektrotehnikas šķirošanās tūre”. Tikai piecu mēnešu laikā vairāk nekā 6000 iedzīvotāju pārstrādei nodeva kopumā 237 tonnas elektrotehnikas,” pētījuma rezultātus un iedzīvotāju paradumus komentē "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmets atstāj būtisku ietekmi uz sabiedrības patēriņa paradumiem, tāpēc jādomā jauni virzieni, lai nevajadzīgā tehnika varētu kalpot ilgāk un nonāktu atkārtotā apritē. Vadoties pēc aptaujas rezultātiem, Latvijā ir potenciāls attīstīt elektropreču labošanu un atkārtotu izmantošanu.

Kā rāda pētījums, ja iekārta salūst, divas trešdaļas aptaujāto to cenšas salabot, visbiežāk – izmantojot pārdevēja garantijas remontu (59%). Elektrotehnikas remonta pakalpojumus vismaz vienu reizi ir izmantojuši 55% no visiem aptaujātajiem, un pēdējā gada laikā to darījuši 45% aptaujāto. Tomēr tie, kas to nav darījuši, kā galvenos iemeslus min, ka tehnika tāpat ir novecojusi un gribas iegādāties jaunu (42%), ka remonts ir pārāk dārgs (37%) un ka elektrotehniku nav vajadzības remontēt (33%).

“Šogad kopā ar nozares atbildīgo ministriju un partneriem esam Latvijā sākuši projekta LIFE Waste To Resources IP īstenošanu. Tas vērsts uz tādas ekosistēmas izveidi, kas padara atkārtotu izmantošanu, remontu un pārstrādi pieejamu un pieņemamu plašai sabiedrībai. Šis ir nozīmīgs solis elektropreču atkārtotas aprites veicināšanā, taču jādara vēl daudz, lai elektroiekārtu remontēšana un labotas tehnikas lietošana būtu pilnvērtīgi īstenojama un kļūtu par paradumu arī Latvijā. To parāda arī pētījuma rezultāti – cilvēkiem nebūtu iebildumu lietot labotu tehniku, ja viņi saņemtu nepieciešamās drošības garantijas, bet vienlaikus rezultātus caurauž zināma neuzticēšanās labotai tehnikai un vēlme tomēr iegādāties jaunas ierīces. Paradumi neveidojas vienā dienā, un arī atbildīga elektroierīču apsaimniekošana ir pamazām jāapgūst un jāievieš savā ikdienā. LIFE projekts ir labs atspēriena punkts, ar kuru sākt nozīmīgas pārmaiņas,” saka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir diezgan atvērti lietotas elektrotehnikas iegādei: seši no desmit iedzīvotājiem norāda, ka apsvērtu šādu iespēju, galvenokārt cenas dēļ (61%). Piektdaļa kā iemeslu min vides aizsardzību, lai taupītu resursus un pagarinātu preču dzīves ciklu. Atvērtāki lietotas tehnikas iegādei ir gados jaunāki cilvēki (18–29 g. v.). Lielākais šķērslis, kas attur no lietotas elektrotehnikas iegādes, ir pārliecības trūkums, ka lietotā tehnika darbosies. Tāpat cilvēki atzīst, ka labprātāk iegādājas jaunu tehniku vai vispār nekad nemēdz iegādāties lietotas mantas. Savukārt vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka izvēlētos iegādāties lietotu elektrotehniku, ja Latvijā darbotos oficiāli elektrotehnikas labošanas un tirdzniecības centri.

* Pētījums “Patērētāju elektrotehnikas lietošanas paradumu novērtējums” veikts projekta Nr. LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros 2022. gada jūlijā, “Forta Research” internetā aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Dalies ar šo rakstu