Pieci gadi pēc Zolitūdes traģēdijas – turpinās tiesvedība, nav skaidrības arī par vietas nākotni
Nesen apritēja 5 gadi, kopš Zolitūdē iebruka veikals "Maxima", izraisot lielāko traģēdiju Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas, jo šī negadījuma rezultātā gāja bojā 54 cilvēki. Veseli pieci gadi pagājuši, bet daudzās jomās skaidrības trūkst joprojām. Tikai tagad pamazām tuvojas noslēgumam sarežģītā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesvedība, lai noteiktu atbildīgos par traģēdijas cēloņiem. Uz apsūdzēto sola sēž vesela rinda cilvēku, pie atbildības sauktas arī vairākas juridiskās personas, taču savu vainu neviens neatzīst, neviens neuzņemas atbildību. Tāpat izskatīšanas procesā joprojām atrodas ļoti daudz civillietu.
Arī līdz traģēdijas vietas sakārtošanai vēl varētu būt tāls ceļš ejams, jo nav skaidra nākotne arī daudzdzīvokļu ēkai Priedaines ielā 20, kas sākotnēji atradās vienā kompleksā ar sagruvušo "Maxima" ēku. Šī daudzstāvu nama pirmajā stāvā sākotnēji bija plānots izvietot veikala "Maxima" noliktavas telpas, bet tagad ēkas īpašnieki, Igaunijas firmas "Prana Property" pārstāvji, cer, ka tur varētu izvietot ziedu veikalus, kafejnīcas vai citus objektus. Turpretī Rīgas dome uzskata, ka tajā vietā ir nepieciešama tikai piemiņas vieta. Ar jaunāko informāciju šīs strīdus raisošās ēkas sakarā padalījās Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.
Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nama īpašniekiem dubulto nodokļu likmi
Par mājas nākotni tās īpašniekiem un Rīgas domei ir pilnīgi pretējas vīzijas. Ja igauņu firma vēl cer tur realizēt savas ieceres, tad Rīgas dome jau iepriekš ir novilkusi striktas līnijas, noraidot "Prana Property" priekšlikumus. Turklāt pavisam nesen, 2018. gada 16. novembrī, Vidi degradējošo būvju komisija nolēma Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA "Prana Property" piemērot paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.
Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija jau agrāk, 19. oktobrī notikušajā sēdē, uzdeva SIA "Prana Property" līdz 16. novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.
"Prana Property" pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas, un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt, runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunas ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.
Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014. gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums, un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015. gada jūnijā, un jau tobrīd tas bija klasificēts kā B kategorijas grausts.
Pagaidām gaisma tuneļa galā nav redzama
Keskūla sacīja, ka iepriekšējo ekspertīzi veicis ēkas bijušais īpašnieks SIA "Homburg Zolitūde". "Divu nedēļu laikā ceram pabeigt sarunas par to, lai "Prana Property" iegūtu tiesības šo ekspertīzi izmantot. Pēc tam arī plānots sākt pilnvērtīgu darbu ēkas apsekošanā," sacīja Keskūla. Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmums nemeklē šajā projektā biznesa iespējas, un ka viņi šo īpašumu nav iegādājušies labprātīgi.
Rezultātā komisija vienojās namam atkārtoti piemērot B kategorijas vidi degradējošās būves statusu, vienlaikus piemērojot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā. Tāpat komisija vienojās atkārtoti jautājumu par nama tehnisko stāvokli skatīt 1. martā, dodot laiku īpašniekiem nokārtot visas juridiskās nianses un aktualizēt nama tehnisko stāvokli.
Tikmēr "Prana Property" valdes loceklis Rauls Keskūla skaidroja, ka Rīgas dome piedāvāja cenu kā neapbūvētam zemesgabalam, taču tam "Prana Property" nepiekrīt, jo ēku ir iespējams pabeigt un tās vērtība ir augstāka. Tomēr Igaunijas uzņēmumu apmierinošu cenu Keskūla nenosauca, lai gan solīja, ka drīzumā sabiedrība par to uzzinās.
Uzziņai:
70% īpašuma pieder Rīgas domei, bet atlikusī daļa - "Prana Property". Uzņēmums patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20.
Pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa ir 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu par "Prana Property" piederošām nekustamā īpašuma daļām 200 000 eiro.