Pirms ķerties pie mūra fasādes krāsošanas darbiem
Vasara ir piemērotākais laiks mūra un apmestu fasāžu krāsošanas darbiem, jo tikai vasarā iespējams tam nodrošināt atbilstošākos laika apstākļus – gaisa temperatūru no plus 150 – 200C un sausu laiku. Pirms ķerties pie krāsošanas, svarīgi zināt, kādu fasādes krāsu izvēlēties.
Glīts, kopts ēkas izskats un estētiskais baudījums ir tikai viens no iemesliem, kāpēc mūra ēku fasādes ir jākrāso. Krāsas uzdevums ir fasādes aizsardzība no ultravioletā starojuma, nokrišņiem un dažāda veida gaisā esošā piesārņojuma. Tāpat krāsas slānis nodrošina gaisa caurlaidību un palīdzēs izvadīt fasādes konstrukcijās esošo mitrumu, neļaujot tam uzkrāties un veicinot pelējuma veidošanos. Krāsas fasādei sniedz arī aizsardzību pret dažāda veida mikroorganismu un sūnu parādīšanos uz fasādes virsmas.
Krāsas izvēli nosaka apmetuma veids
Krāsas izvēli un krāsošanas darbu secību nosaka fasādes apmetuma veids. Būvniecībā mūra ēku fasādes apdarei izmantotos apmetumus var iedalīt divās lielās grupās: minerālie jeb dabīgie kaļķa-cementa apmetumi un sintētiskie jeb polimēru apmetumi. Apmetuma veids galvenajos vilcienos arī nosaka krāsas izvēli – minerālajiem apmetumiem var izmantot gandrīz jebkura tipa krāsas krāsas – kā neorganiskās, piemēram, silikāta krāsas, tā organiskās (sintētiskās), bet sintētisko apmetumu grupai, tostarp polimēru apmetumiem, tiek izmantotas tikai organiskās krāsas. Atsevišķi jāizdala vēsturiskās mūra ēkas ar kaļķa apmetumu, kam pārsvarā izmanto kaļķa krāsas, bet būs labi piemērotas arī silikāta krāsas.
Ēkas atkārtotas krāsošanas gadījumā jābūt drošiem, ka jaunā krāsa labi saderēs gan ar apmetumu, gan veco krāsu. Šajā gadījumā visdrošāk būs noskaidrot vecās krāsas tipu – vai tā ir organiska, vai neorganiska. Ir dažādas testu metodes kā to izdarīt, pat ja vairs nav zināms krāsas nosaukums. Pamatprincips ir tāds pats kā apmetuma gadījumā – organiskas izcelsmes krāsām būs piemērotas tikai tāda paša tipa krāsas, bet neorganiskās krāsas var pārkrāsot ar daudz plašāku krāsu spektru. Ja vecā krāsa kalpojusi labi, labākais ieteikums – pārkrāsot ar tāda paša tipa krāsu. Vairāk par divām reizēm fasādi nebūtu ieteicams pārkrāsot, jo biezi krāsas slāņi apgrūtina fasādes "elpošanu" un samazina krāsojuma kalpošanas laiku. Izņēmums ir neorganiskās – silikāta un kaļķa krāsas.
Neorganiskās krāsas
Biežāk sastopamās krāsas šajā grupā ir silikātkrāsas. Tās raksturo ļoti laba ūdens tvaiku caurlaidība. Silikātkrāsas, kā jau tīra minerāla virsma, laiž cauri arī ūdeni un lietus laikā samirkst, bet, lietum mitējoties, ātri izžūst. Krāsas slānis, ķīmiskas reakcijas rezultātā, nevis veido izteiktu krāsas plēvi, bet, burtiski sakūst ar pamatni un kļūst par vienu veselumu. Silikātkrāsām ir ļoti laba izturība pret atmosfēras iedarbību Silikātkrāsas piemērotas dabiskām minerālām neorganiskām virsmām – kaļķa vai kaļķa – cementa apmetumiem, betonam un silikāta ķieģeļu virsmām. Lai, strādājot ar silikātkrāsām, sasniegtu teicamu rezultātu, jābūt gataviem precīzi ievērot ražotāja ieteikto tehnoloģiju. Pirms krāsas uzklāšanas virsma ir jāgruntē ar speciālu silikāta gruntēšanas šķīdumu. Pēc tam uzklāj pamatkrāsu divās kārtās, turklāt, daudzos gadījumos, arī pamatkrāsai, pēc ražotāja ieteikumiem, pievieno silikāta gruntēšanas šķīdumu. Ja krāsošana veikta pareizi, tad krāsa ar apmetumu veidos "pareizu ķīmisko reakciju" un krāsas noturība uz virsmas būs pat 50 un vairāk gadus. Pie neorganisko krāsu grupas, piemēram, pieder zīmola "Vivacolor" silikāta krāsa minerālām fasādēm "Hansa Silicate".
Foto: Pirms ķerties pie mūra fasādes krāsošanas darbiem; autors: Pirms ķerties pie mūra fasādes krāsošanas darbiem
Organiskās krāsas
Šīs krāsas ražo, izmantojot sintētiskas saistvielas, piemēram, akrilu vai silikonu un tās uz virsmas veido krāsas plēvi. Fasādes, kuras krāsotas ar organiskajām krāsām, atgrūž ūdeni, tādēļ virsma lietus laikā nesamirkst, nepaliek tumšāka un izskatās vienādi labi jebkuros laika apstākļos. Krāsotajai virsmai raksturīga pašattīrīšanās, jo lietus laikā ūdens labi noskalo netīrumus un putekļus. Organiskās krāsas atgrūž ūdeni un, pateicoties savai elastībai, palīdz aizpildīt un noslēpt arī uz virsmas esošas sīkas, plaisiņas. Šīs krāsas ir piemērotas gandrīz visu veidu apmestu virsmu, betona, kā arī minerālšķiedras plātņu apdarei. Organiskās krāsas nav paredzētas tīram kaļķa apmetumam, kā arī ar kaļķa krāsu krāsotu virsmu pārkrāsošanai. Lai arī organiskajām krāsām nepiemīt tik laba ūdens tvaika caurlaidība, jeb "elpošana", kā, piemēram, silikāta vai kaļķa krāsām, šīs krāsas ir vieglāk uzklājamas, arī toņu klāsts ir ievērojami bagātīgāks. Tiesa, cenu ziņā organiskās krāsas ir nedaudz dārgākas, taču, ērtā uzklāšana, plašais toņu spektrs un darba efektivitāte ir neatsverams ieguvums, ko daudzi novērtē.
Jāatzīmē, ka ražotāji organisko krāsu jomā veic nemitīgus uzlabojumus, lai padarītu tās vēl kvalitatīvākas. Labs piemērs ir zīmola "Tikkurila" mūra fasādēm paredzētā tīra silikona bāzes krāsa "KIVISIL", kas pēc savām ekspluatācijas īpašībām ir tuva silikātkrāsām, nodrošinot iespējami labu gaisa apmaiņu. Savukārt, "Vivacolor" zīmola ar silikonu modificētā akrila krāsa "Hansa Facade" ir lietojama bez gruntskrāsas, tādējādi samazinot kopējās krāsošanas darbu izmaksas un laiku, jo uzklājama tieši uz apmetuma.
Kaļķa krāsas vēsturiskiem objektiem
Kaļķa apmetumam un iepriekš ar kaļķa krāsu krāsotām virsmām vislabāk piestāvēs analogs – kaļķa krāsa. Lielākoties tie ir dažādi vēsturiski nami un ēkas, kas atzītas par kultūras pieminekļiem. Kaļķa krāsa pieder neorganisko krāsu grupai un tās sastāvā ir pavisam vienkāršas un dabīgas vielas – ūdens, dzēsts kaļķis un krāsas pigments. Kaļķa krāsa labi iztur mitruma un temperatūras svārstības, ideāli elpo, veido antibakteriālu virsmu un praktiski nesmērējas. Mūsdienīgu kaļķa krāsu, turklāt, iespējams tonēt modernajās tonēšanas sistēmās. Jāatceras, ka gan gruntēšanu, gan krāsošanu ar kaļķa krāsu veic pēc "mitrs uz mitra" metodes. Tas nozīmē, ka apstrādājamo virsmu nepieciešams samitrināt ar ūdeni. Savukārt krāsas kārtas klāj iespējami plānā slānī, jo, krāsojot biezā kārtā, kaļķa krāsa, izžūstot, var sākt sprēgāt un atlipt no virsmas. Kaļķa krāsas krāsošanai neizmanto tradicionālos rulīšus, bet gan liela izmēra otas, ar kurām krāsu, ar apļveida kustībām, it kā ieberž apmetumā. Kā mūsdienīgs kaļķa krāsas piemērs atzīmējama zīmola "Tikkurila" kaļķa krāsa "Holvi", kas izmantota arī daudzu vēsturisku objektu atjaunošanā Latvijā.
Cokola daļai blīva krāsa bez gruntēšanas
Krāsojot fasādi, nedrīkst aizmirst par ēkas cokolu – betona pamatu daļu, kas redzama virs zemes. Šī konstrukcija bieži cieš no mitruma un dažādiem netīrumiem, tāpēc krāsai jābūt tādai, kas atgrūž netīrumus, maksimāli izturīgai pret agresīvu vides iedarbību un vienlaikus viegli kopjamai un mazgājamai. Šim nolūkam ražotāji piedāvā speciālas krāsas, piemēram, "Vivacolor" produktu sortimentā ir krāsa "Hansa Sokkel" ar teicamām saķeres īpašībām, augstu izturību pret mitrumu, sārmu un atmosfēras iedarbību. Tiesa, betona cokolam paredzētās krāsas pēc sastāva ir blīvākas, mazāk elpojošas, tāpēc noteikti nav paredzētas izmantošanai fasādes krāsu darbiem. Otrs – cokola krāsām nav nepieciešama iepriekšēja virsmas gruntēšana. Visbeidzot, šīs krāsas izmaksu ziņā ir vienas no izdevīgākajām.
Turpinoties vasarai un plānojot krāsošanu āra darbos, atcerieties – nekrāsot karstumā, lietū un nekrāsot tad, kad krāsojamo virsmu apspīd tieši saules stari!
Padomus mūra fasāžu un cokolu krāsošanai lasiet: http://www.vivacolor.lv/instructions/krasosana-ardarbos/
Raksta sagatavošanā konsultēja "Tikkurila Mācību centra" vadītājs Aivars Danenbergs