Plāno izmaiņas aizsargjoslu likumā
Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.
Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.
Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Izmaiņas likumā paredz aizliegumu lietot jebkuru augu aizsardzības līdzekli neatkarīgi no marķējuma divu metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem.
Jau ziņots, ka stājusies spēkā jaunā tiešā atbalsta sistēma lauksaimniekiem. Tā paredz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ("zaļināšanas" maksājumu), kas ietver obligātu ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) izveidošanu un/vai uzturēšanu. ENP jāatbilst vismaz 5% no deklarētās saimniecības aramzemes. Viens no ENP pasākumiem, ar kuru lauksaimnieki varēs īstenot šo praksi, ir gar virszemes ūdensobjektiem izveidot buferjoslu, kurā nenotiks lauksaimnieciskā ražošana.
Ņemot vērā, ka lauksaimnieki par noteikto ENP saņem zaļināšanas maksājumus, plānots, ka izmaiņas likumā veicinās par ekoloģiski nozīmīgu platību noteikt buferjoslu gar ūdensobjektu.
zm.gov.lv