Plānotie grozījumi Būvniecības likumā uzlabos nozares darba efektivitāti
Ekonomikas ministrija strādā arī pie citu Būvniecības likuma grozījumu izstrādāšanas un ieviešanas praksē. Galvenais to mērķis ir uzlabot būvniecības procesa efektivitāti, paātrinot būvprojektu saskaņošanu un samazinot izmaksas, kā arī konkrēti nosakot visu būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildību, lai mazinātu nesaskaņu un strīdu skaitu. Vairāk par iecerēm un sasniedzamajiem mērķiem pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Jaunie grozījumi paredz aktīvāku elektroniskās saskaņošanas ieviešanu
Šobrīd darba kārtībā ir arī citi grozījumi Būvniecības likumā, kas ir saistīti ar Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) aktīvāku, obligātu izmantošanu un būvprojektu elektronisku saskaņošanu obligātā kārtā. Pavisam nesen, 11. jūlijā, EM sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) BIS izmantošanu ir ieviesusi praksē, un šobrīd šī sistēma ir pielāgota, lai būvniecības process (būvprojektu saskaņošana) noritētu elektroniskā veidā. Tas ir milzīgs solis tanī virzienā, lai būvprojektu saskaņošana notiktu daudz īsākā periodā nekā pašlaik, papīra formātā.
Šāds risinājums nodrošina to, ka visi komunikāciju turētāji, ar kuriem būvprojekts ir jāsaskaņo, to izskata paralēli, nevis tā kā pašlaik, kad tas tiek darīts secīgi – būvprojektu nes saskaņot pie viena komunikāciju turētāja, un, kad tas ir paveikts, nes pie nākamā utt. Paralēlā saskaņošana ļauj būtiski ietaupīt laiku un arī līdzekļus.
Grozījumu projekts paredz, ka jau no nākamā gada sākuma būvprojektus būs jāiesniedz būvvaldēs elektroniski un saskaņošanu jāveic elektroniski. Vienlaicīgi – tām pašvaldībām, kas to vēlas – ir dota iespēja noteikt pārejas periodu 1 gada garumā, kad konkrētā būvvalde projektu saskaņošanā var strādāt gan elektroniski, gan "pa vecam".
Nākamie likuma grozījumi, kas šobrīd arī jau atrodas saskaņošanā, arī ir ļoti būtiski, un tie attiecas uz atbildības noteikšanu būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Tie noteiks būvvaldes, projektētāju, būvnieku atbildību, un arī šī lieta ir ļoti kritiski svarīga, lai mazinātu strīdus un neskaidrības saistībā ar būvprojekta un būvniecības kvalitāti, un arī ar to, kas būvvaldēm ir vai nav jādara, saskaņojot projektus.
Prognozes rāda, ka būvniecības apjomi un darbaspēka pieprasījums turpinās augt
Ņemot vērā, ka būvniecības apjomi pieaug vidēji par 20–30 %, tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc darbaspēka pieaugs. Tajā pašā laikā arī būvniecība kā nozare modernizējas, parādās dažādas tehnoloģiska rakstura inovācijas un citas lietas, kas savukārt pieprasījumu pēc darbaspēka samazina. Piemēram, tiek arvien aktīvāk izmantoti tipveida risinājumi, moduļu māju būvniecība, kas būtiski samazina darbaspēka nepieciešamību objektā un darba laiku šī objekta uzbūvēšanai.
Tomēr, ņemot vērā būvniecības apjomu pieauguma lielumu, var prognozēt, ka tuvākajā nākotnē (tuvākā gada – divu laikā) būvniecības nozarē, aptuveni rēķinot, darba vietu skaits augs par 6–10 tūkstošiem. Nav noslēpums, ka daudzviet jau šobrīd tiek izmantoti viesstrādnieki, lai mūsu objektos varētu pilnā apmērā veikt visus plānotos būvdarbus. Tas attiecas gan uz kvalificētiem speciālistiem, gan vienkāršo būvdarbu veicējiem.
Pilnveidots būvspeciālistu sertificēšanas mehānisms būvniecības kvalitātes kāpināšanai
Nobeigumā būtu vērts pieminēt, ka jau šobrīd ir apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi saistībā ar būvspeciālistu sertificēšanu. Kā saka E. Valantis: " EM strādā pie būvniecības kvalitātes celšanas, stiprinot būvspeciālistu sertificēšanas kvalitāti un prakses uzraudzību. Mums ir kritiski svarīgi Latvijā nodrošināt augstu būvniecības kvalitāti. Mums ir svarīgi, ka sertifikāti tiek piešķirti zinošiem un atbildīgiem speciālistiem."