Tuvojas ziema, jau ne reizi vien ir uzsnidzis, piesalis, un arvien aktuālāks kļūst ceļu kārtībā uzturēšanas jautājums. Lai samazinātu slīdamību uz ceļiem un tie būtu droši braucami arī aukstajā gadalaikā un nelabvēlīgos laikapstākļos, nepieciešams regulāri veikt to apkopi, kas paredz arī ceļu apstrādi ar pretslīdes materiāliem. Taču eksistē vairāku veidu ceļi, tāpat arī laikapstākļi ziemas periodā mēdz būt ļoti dažādi, līdz ar to atkarībā no konkrētā ceļa veida un laikapstākļiem attiecīgajā dienā ceļu virsmas apstrādei tiek izmantoti dažādi pretslīdes materiāli. Tāpat ziemā apkope nepieciešama arī dažādiem piemājas ceļiem, ietvēm.

Tomēr jāņem vērā, ka ceļa brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā jau ir nokaisīta. Ar kaisīšanu tiek tikai mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties, un ceļa apstrāde ar pretslīdes materiāliem nedod garantijas, ka ceļš būs braucams tikpat droši un uzticami kā vasarā, tādēļ jāizvēlas piemērotu braukšanas ātrumu un jāizturas ar papildu piesardzību.

Pretslīdes līdzekļu izmantošanā Latvijā dominē sāls

Ceļu kaisīšanas tehnoloģijas dažādās Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs ir līdzīgas, taču tajā pašā laikā mēdz būt arī ievērojamas atšķirības. Latvijā situācija ir līdzīga. Autoceļu apstrāde tiek veikta ar dažādiem pretslīdes materiāliem atkarībā no ceļa seguma veida (melnais vai grants) un ceļa seguma virsmas temperatūras. Kā stāsta SIA "Tehniskais dienests", tad viņi savā praksē izmanto praktiski tikai 100% tīru sāli, bet ietvju, trotuāru apstrādei – arī sāls – smilts maisījumu (20 / 80%). Uz ceļiem šāda prakse netiek piekopta, galvenās vietas, kur tiek kaisīts sāls – smilts maisījums, ir slīpie trotuāri, lai arī laikā, kad nav slidens, palielinātu kaut kādu saķeri ar pamatsegumu. Autoceļi, asfalta ceļi vairumā gadījumu ir jākaisa ar tīru sāli. Kas attiecas uz gājēju ietvēm – tas jau lielā mērā atkarīgs no paša vēlmēm.
Lauku (grants) ceļu kaisīšanai izmanto arī sāls – smilts maisījumu, īpaši vietās, kur vienīgais segums uz ceļa ir ledus. Uz asfalta seguma ceļiem smilts bēršanu nepraktizē tādēļ, ka pēc likuma ceļiem pilsētās un ārpus apdzīvotām vietām jābūt tīriem līdz pamatsegumam.

Zināmus ierobežojumus uzliek zema temperatūra

Lai sāls spētu veiksmīgi veikt tai uzticētās funkcijas, proti, kausēt uz ceļa esošo sniegu un ledu, nedrīkst būt pārāk auksts laiks. Beramā sāls spēj efektīvi darboties temperatūrās līdz –8°C, mitrā sāls – līdz –12°C. Mitrās sāls tehnoloģiju lieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Bet pie zemākām gaisa temperatūrām autoceļu uzturētāji tomēr atgriežas pie smilts – sāls maisījuma, jo šāda rīcība ļauj samazināt slīdamību un paaugstināt mašīnu riteņu saķeri ar brauktuves virsmu.
Citās valstīs slīdamības mazināšanai uz grants ceļiem tiek izmantotas arī citas metodes, tostarp, kaisīšana ar smiltīm vai sīkšķembām, kā arī rievu izveidošana apledojumā. Taču Latvijā šie veidi nav sevišķi izplatīti, ja neskaita to, ka vietām sīkās šķembas izmanto parkos. Vēl notiek strīdi par šķembu izmantošanu Rīgas parkos, taču esošie noteikumi paredz, ka visam jābūt līdz pamatam tīram, viedokļi šajā ziņā ir dažādi. Viens no iemesliem, kāpēc ir vēlme parkos atteikties no sāls kaisīšanas un pāriet pie sīkšķembām, ir tāds, ka visā kaisīšanas un parku tīrīšanas procesā sāls pamazām ceļo prom no celiņiem, nonāk kupenās celiņu malās, pēc tam – zālienā, kur sāls negatīvi iedarbojas uz augiem, un tā visa rezultātā zāliens mēdz izdegt.

Privātmāju īpašniekiem savus ceļus un taciņas jākopj pašiem

Tādēļ arī privātmāju īpašniekiem jāskatās, kur var kaisīt sāli, bet kur labāk no tā bēršanas izvairīties. Dārzs, kur zem sniega segas paslēpušies augi, noteikti nebūs labākā vieta, tāpat arī dzirdēts, ka betona segums nebūs par to sevišķi pateicīgs. Taču tomēr tas arī nav tik jūtīgs kā dzīvā daba, un, ja regulāri to notīra, neļaujot sālim krāties, nekas slikts nenotiks.

Tiem, kam mājās ir malkas apkure, laba alternatīva varētu būt pelni – pēc krāsns iztīrīšanas tos var sakrāt un, kad radīsies vajadzība, izkaisīt tos uz apledojušas vai apsnigušas ietves, kur slīd visvairāk. Līdzīgā veidā var tikt izmantotas arī zāģu skaidas, turklāt tas ir dabai draudzīgs materiāls. Vietās, kur nav augu, viens no labākajiem risinājumiem ir sagatavots kaisāmais materiāls, parasti sāls – smilšu maisījums, kas nopērkams veikalos – tas kalpos gan kā pretslīdes materiāls, gan palīdzēs sniegam un ledum izkust.
Namu īpašniekiem jāatceras vēl viena būtiska lieta – ziemas sezonā jānodrošina īpašumam piegulošajā teritorijā esošās gājēju ietves attīrīšana no sniega un ledus. Ietve no sniega un ledus jāattīra līdz brauktuves malai platumā un līdz ietves segumam dziļumā, jānokaisa ar pretslīdes materiāliem, kā arī jānodrošina pagalma celiņu attīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes materiālu. Teritorijas sakopšanas darbi jānodrošina katru dienu līdz pulksten 8.00 un, ja nepieciešams, visas dienas laikā. Tāpat arī:
jānodrošina sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, lāsteku nolaušanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem;
jānodrošina bīstamo vietu norobežošana, steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.

Svarīgi veikt preventīvo kaisīšanu ar sāli

Lai būtu vieglāk notīrīt gar māju ejošos trotuārus, pirms tie ir piemīdīti, speciālisti uzsver preventīvās kaisīšanas nozīmi. Piemēram, ja ir zināms, ka rīt būs sniegs, labāk paņemiet un jau dienu iepriekš nokaisiet ietvi ar sāli. Šādā gadījumā sāls virsū uzsnigušo sniegu vai nu "noēdīs no apakšas", vai arī to vismaz būs daudz vieglāk notīrīt. Jo gadījumos, kad sniegs pēc uzsnigšanas tiek piemīdīts, pieblietēts, to dabūt nost ir ļoti grūti, praktiski tikai ar speciālu kalšanu. Tas pats attiecas arī uz jumtu tīrīšanu – pirms uzsākt mest sniegu lejā, vietu, kur sniegs tiks mests, noberiet ar sāli. Šādā gadījumā sniegs pēc mešanas lejā nepielips pie ietves vai ceļa seguma (pretējā gadījumā tas sablīvēsies zem sava svara), un to varēs viegli notīrīt.

Īpašu uzmanību, nākas veltīt tiltiem, estakādēm, trepēm, pakāpieniem, jo tās ir vietas, kas pastiprināti piesalst, tādēļ jākaisa aktīvāk. Ja uz ceļa, teiksim, ber sāli līdz 5 g uz 1 m2, tad uz tiltiem, kāpnēm, estakādēm būtu jāber vairāk, apmēram 8 g/m2. Preventīvā kaisīšana ir svarīga arī tādēļ, lai neveidotos t.s. "melnais ledus", kas ir neredzams un tādēļ vēl bīstamāks.