Problēmas ar graustiem Rīgā joprojām ir aktuālas

Nav noslēpums, ka Rīgā jau gadiem ilgi ir aktuālas problēmas ar graustiem un to sakārtošanu vai nojaukšanu. Un Rīga šajā ziņā nebūt nav izņēmums – līdzīga situācija, tikai attiecīgā mērogā, ir gandrīz jebkurā pilsētā. Tāds ir visu pilsētu liktenis – laika gaitā grausti parādās, pazūd un rodas no jauna. Tādēļ pavisam bez graustiem palikt neizdosies, bet var censties samazināt to skaitu, un Rīgā par pilsētvides sakārtošanu rūpējas Rīgas domes Īpašumu departaments, kas cīņai ar graustiem ir izveidojis Vidi degradējošo būvju komisiju. Par pašreizējo situāciju Rīgā graustu ziņā, veidiem, kā cīnīties ar graustiem, un panākumiem šajā cīņā vairāk pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Kā noteikt robežas starp neglītu ēku un graustu

Eksistē zināma kārtība, kas regulē vidi degradējošo būvju klasifikāciju, nosakot arī to, kādas ēkas pieder konkrētai būvju grupai, kas attiecas arī attiecībā uz graustiem. Tā ir noteikta Rīgas domes 28.04.2015. saistošajos noteikumos Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi":

Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā konstatē vismaz vienas saistošo noteikumu 13.punktā norādītās prasības neievērošanu, atbilstoši tās radītajai ietekmei uz cilvēku drošību atzīst par:

A kategorijas graustu – pilnīgi vai daļēji sagruvušu vai arī cilvēku drošību apdraudošu būvi bīstamā tehniskajā stāvoklī, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.1. vai 13.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošana;

B kategorijas graustu – cilvēku drošību apdraudošu būvi potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.3., 13.4., 13.5., 13.6., 13.7., 13.8. vai 13.9.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana;

C kategorijas būvi – vidi degradējošu būvi, tas ir, būvi, kuras uzturēšanā ir konstatēta saistošo noteikumu 13.10., 13.11., 13.12. vai 13.13.apakšpunktā noteikto prasību neievērošana.

Atsevišķi tiek izdalītas nosacītās D kategorijas būves, kas klasificētas kā uzraugāmi objekti. Tās ir būves, kas tiek uzturētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai ir veikta atbilstoša objekta konservācija. Taču, neveicot tālākus būvniecības darbus vai objekta atjaunošanu, tiek radīti draudi, ka būves tehniskais stāvoklis ar laiku pasliktināsies un būs nepieciešami papildu pasākumi objekta drošības uzlabošanai, kā arī būvju tehniskais un vizuālais stāvoklis pasliktinās, tiek pārskatīta piešķirtā klasifikācija un mainīta uz citu kategoriju.

Graustu skaits Rīgā uzrāda augošas tendences

Jauni grausti rodas pastāvīgi, jo laiks rit uz priekšu, un vecākās ēkas noveco, daļa no tām netiek pienācīgi uzturētas, atjaunotas, tādēļ likvidēto graustu vai atjaunoto ēku vietā graustu kategorijā nonāk citas būves. Graustu rašanās iemesli Rīgā ir vairāki – pirmkārt, var minēt būves, kam ir piešķirts aizsargājamā objekta statuss, kas apgrūtina veikt to sakārtošanas darbus. Otrkārt, ir diezgan daudz pietiekami vecu dzīvokļu īpašumos sadalītu daudzdzīvokļu māju – šādās situācijās īpašniekiem ļoti bieži ir grūti vienoties par izdevumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu būves uzturēšanu kārtībā. Treškārt, var minēt problēmas ar maksātnespējīgiem ēku īpašniekiem, kas nav spējīgi uzturēt ēku pietiekami labā stāvoklī, kā arī būvēm, kuru īpašnieki ir ārvalstnieki. Arī daudzie un garie tiesvedības procesi par īpašuma tiesībām uz ēkām nereti veicina būvju nonākšanu graustu kategorijā.

Pēc jaunākās informācijas, uz 21.11.2018. vidi degradējošu objektu sadalījums pēc klasifikācijas Rīgā ir sekojošs: kopā – 669 objekti

         604 – (grausti)

A – 222                   B – 382                        C – 65 (vidi degradējošie objekti)

                                   D – 158 (uzraugāmi objekti)

Savukārt pēdējo 6 gadu laikā (kopš 2012. gada) gan kopējais, gan A kategorijā ietilpstošo graustu skaits turpina pieaugt:

(turpinājums sekos)