Profesionālās izglītības reformas mērķis ir sakārtot profesionālās izglītības sistēmu
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 24.martā, noslēdza darbu pie grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, sagatavojot tos skatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.
"Noslēdzot darbu pie grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, ir gandarījums par panāktajiem kompromisiem, iekļaujot visu iesaistīto pušu viedokli, vienlaicīgi saglabājot fokusu uz profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Profesionālās izglītības reformas mērķis ir sakārtot profesionālās izglītības sistēmu, ceļot šādas izglītības kvalitāti, padarot to atbilstošu darba tirgus prasībām, veicinot tās pieejamību, tai skaitā nodrošinot mobilitātes iespējas audzēkņiem, un tādejādi uzlabojot arī profesionālās izglītības iestāžu prestižu, norāda J.Vucāns.
Grozījumi paredz izveidot Nozaru ekspertu padomes, kuru mērķis ir sekmēt profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu un atbilstību darba tirgus prasībām. Apvienojot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un arodbiedrību pārstāvjus, nozaru ekspertu padomes sniegs priekšlikumus par nepieciešamo izglītojamo skaitu, piedalīsies profesionālās izglītības programmu plānošanā un attīstībā, saskaņos profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī piedalīsies profesionālās izglītības iestāžu un programmu licencēšanā un akreditācijā.
Nozaru ekspertu padomju darbība nav attiecināma uz valsts aizsardzības jomu, uz izņēmumiem norāda Izglītības komisijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka iekšlietu jomā ekspertu padomju kompetence būs tiktāl, cik tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes darbību.
Likumprojekts paredz, ka pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinēs Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, savukārt pārējās nozarēs ekspertu padomju darbību koordinēs Latvijas Darba devēju konfederācija.
Likuma grozījumi paredz iespēju arī mākslas, mūzikas un dejas profesionālās izglītības iestādēm iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu, tādejādi nodrošinot ne tikai profesionālās izglītības iegūšanu, bet arī veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto kompetenču profesionālās kvalifikācijas novērtēšanu.
Lai veicinātu valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām, katrā iestādē paredzēts arī izveidot koleģiālu padomdevēju institūciju – konventu, kurā darbosies izglītības iestādes direktors, attiecīgās pašvaldības, pārraugošās ministrijas, kā arī darba devēju pārstāvji. Paredzēts, ka konvents varēs sniegt priekšlikumus izglītības iestādes attīstības stratēģijas jautājumos, kā arī veicinās tās sadarbību ar reģiona komersantiem, mācību prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā.
Efektīvākai sasaistei ar darba tirgu likums paredz ieviest darba vidē balstītu praksi jeb t.s. duālās izglītības sistēmu, par jaunievedumiem stāsta J.Vucāns, informējot, ka divu gadu laikā, kopš uzsākts darba vidē balstītās mācību pieejas pilotprojekts, tajā iesaistīto uzņēmumu, izglītības iestāžu un audzēkņu skaits ir pieaudzis vairākkārtīgi.
Saeimas Preses dienests
