REA aicina uz jauno informācijas centru un prognozē energoefektīvu projektu strauju pieaugumu

Pašā oktobra nogalē – 27. oktobrī Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA) atklāja jaunizveidoto Energoefektivitātes informācijas centru. Lai arī pirmos apmeklētājus centrs gaidīs sākot no novembra vidus, Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs ir gandarīts ar paveikto. Ceļš līdz klientu centra izveidei ildzis četrus gadus. Par to un citām REA aktualitātēm saruna ar Juri Golunovu.

Kā radās ideja par Energoefektivitātes informācijas centra izveidi?

REA ir divas galvenās funkcijas. Viena ir energoapgādes koordinēšana pašvaldībā un tās attīstības vadība. Otra – iedzīvotāju informēšana. Līdz šim to darījām iespēju robežās telpās, kurās izvietots REA birojs, un ar tiem līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā – interneta vietne, tikšanās ar mediju pārstāvjiem, publikācijas dažādos preses izdevumos, projektu ietvaros piedalīšanās dažādos mācību semināros, dalība lietpratēju diskusiju klubos par ēku siltināšanu, ventilāciju apkuri u.c. Taču telpu trūkuma dēļ mums nebija iespēja realizēt "dzīvo" saikni ar iedzīvotājiem – rīdziniekiem.

27. oktobrī notika Energoefektivitātes informācijas centra atklāšana šajā pat ēkā, kur atrodas REA (Brīvības iela 49/53), 2. stāvā. Tā būs vieta, kur ikviens iedzīvotājs varēs saņemt konsultācijas ērti pieejamā vietā.
Ideja par šāda informācijas centra izveidi bija jau ierakstīta REA izveides projektā. Tiesa, pagāja četri gadi, kamēr šī ideja ir realizējusies.

Kādi speciālisti sniegs šīs konsultācijas un cik pieejams iedzīvotājiem būs šis centrs?

Vispirms vērosim, kāda būs cilvēku plūsma. Pieņemšanas laiki būs norādīti uz durvīm, pieņemu, ka tie būs nedaudz īsāki par "klasisko" darbdienas garumu. REA strādā pieci darbinieki un tas ir pietiekams resurss, lai kāds no mums arī ikdienā strādātu informācijas centrā.
Centrā tiks izvietota dažādu materiālu un energoefektīvu risinājumu paraugu ekspozīcija. Piemēram, sienu siltināšanas paraugs ar dažādiem materiāliem un tehnikām, logu montāžas paraugi un citi. Cilvēki bieži vien zina pašu produktu, bet nezina, kā to pareizi izmantot un lietot, kam jābūt montāžas komplektā un tamlīdzīgi. Būs informācija un paraugi arī privātmāju iedzīvotājiem – dažādi alternatīvās apkures risinājumi u.c. Būs pieejami informatīvie materiāli skolēniem. Centrā rīkosim arī tematiskas tikšanās ar enerģētikas nozares profesionāļiem un REA sadarbības partneriem.

Vai esat paredzējuši, ko iedzīvotāji varētu jautāt, atnākot uz informācijas centru?

Iedzīvotāji arvien aktīvāk sāk interesēties par energoefektivitāti un mikroklimata kvalitāti savos mājokļos un liela interese ir par iespējām samazināt apkures izmaksas. Tās ir divas galveno jautājumu grupas.
Tai pat laikā esošajās daudzdzīvokļu ēkās, kas pēc savas mehāniskās izturības var stāvēt varbūt 100 un vairāk gadus, ir atsevišķas vietas, kur defekti iespējami jau no ēkas uzcelšanas sākuma. Piemēram, mitrums un sienu pelēšana, kas samazina kopējo dzīves kvalitāti. Ja šādas problēmas ir un ēkas iedzīvotāji ar tām netiek galā, kādam ir jāuzņemas iniciatīva, jānāk pie mums un jādomā, kā problēmu novērst.

Vai ar Jūsu centra palīdzību varētu izmantot arī gadījumos, kad par ēkas renovāciju jāpārliecina lielākā daļa ēkas iedzīvotāju? Parasti jau ir tā, ka daži ir ar mieru rīkoties, bet pārējie dzīvokļu īpašnieki vai nu ir kategoriski pret vai vispār atturas no viedokļa paušanas.

Jā, esam domājuši par komunikācijas stratēģiju. Mums izstrādātas vairākas pieejas, bet, kā liecina pieredze, vislabākais pārliecināšanas instruments ir jau reāli paveiktu projektu piemēri. Katru reizi mūsu pasākumos, uz kuriem aicināti arī iedzīvotāji, vienmēr piedalās veiksmīgu projektu īstenotāji. Šādi stāsti ir neaizvietojami, jo bez labo paraugu demonstrēšanas lietderības koeficients šādiem pasākumiem ir ļoti mazs.
Arī jaunajā centrā esam paredzējuši rīkot tematiskus pasākumus vai cita veida aktivitātes, kur lūgsim piedalīties renovēto māju pārstāvjus. Pieļauju, ka būs arī kādi izbraukuma pasākumi uz konkrētām ēkām.

Vai par konsultācijām ir jāmaksā?

Konsultācijas iedzīvotāji varēs saņemt par brīvu.

Vai varēs saņemt arī dažādus izdales materiālus?

Protams. Piemēram, nesen viena cita projekta ietvaros esam sagatavojuši sešas nelielas brošūras par ekoloģiskiem materiāliem, par ēku siltināšanu, energoefektivitātes paaugstināšanas plānošanu un citiem jautājumiem. Šīs brošūras par brīvu varēs saņemt ikviens interesents. Būs pieejami REA sagatavotie biļeteni par ēku renovācijas uzsākšanu u.c. Jebkurā gadījumā jaunais centrs būs kā dialoga vieta, kur varēs atgriezties un iesākto sarunu turpināt.

Vai REA sadarbojas ar citām līdzīgām aģentūrām ārpus Rīgas?

Latvijā darbojas viena reģionālā enerģētikas aģentūra – Zemgales reģionā, kas apvieno vairākas pašvaldības. Valmierā darbojas biedrība Vidzemes enerģētikas aģentūra Kurzemes pusē mājokļu siltumnoturības paaugstināšanā iedzīvotāji var saņemt informatīvu palīdzību biedrībā "Kurzemes reģionālā enerģētikas un attīstības aģentūra". REA sadarbojas ar visām šīm institūcijām, rīkojam kopīgus pasākumus un apmaināmies ar aktuālo informāciju.

Nesen noslēgusies izstāde "Vide un enerģija"- kāds ir Jūsu vērtējums un secinājumi, ko guvāt izstādes laikā?

Manuprāt, šī gada izstāde atšķīrās no iepriekšējo gadu izstādēm ar ļoti mērķtiecīgu attīstību atsevišķās ar enerģētiku saistītās nozarēs. Apjoma ziņā šī izstāde nebija lielāka kā citus gadus. Daudz plašākā klāstā tika pārstāvētas dažādas atjaunojamo energoresursu un enerģijas avotu iekārtas un ēku siltināšanas piedāvājumi. Otra tendence, ko ievēroju – apmeklētāji ir kļuvuši gudrāki un zinošāki. Turklāt izstādi apmeklēja daudz jaunu cilvēku, kas liecina, ka interese par energoefektivitāti ir un palielinās.
Izstāde parādīja to, ka varam cerēt uz to, ka māju skaits, kas izvēlēsies energoefektīvus risinājumus, strauji palielināsies.

Vai izstāde pārsteidza ar kādām jaunām tehnoloģijām vai inovatīviem risinājumiem, kas varētu ar laiku tikt ieviesti Latvijā?

Ievēroju kādu jaunu siltumizolācijas materiālu - plāksnes, kas sevī apvieno gan tradicionālo siltumpretestības paaugstināšanas sastāvdaļu, gan atstarotāju. Iespējams, ka šis materiāls sniegtu efektīvu rezultātu, tiesa, nav zināms, cik tas būtu izdevīgi cenu ziņā.
Izstādē piedalījās arī vairākas ārvalstu firmas, kas Latvijā jau realizējušas pirmos projektus. Biogāzes iekārtas, dažādas enerģijas ražošanas iekārtas, kas liecina par to, ka Latvijā ir perspektīvs tirgus. Tas ir arī signāls, ka valsts atbalsta mehānismi šādiem projektiem bijuši pietiekami labi.

Sniedziet nelielu komentāru par REA izstrādāto ilgtspējīgās enerģētikas rīcības plānu.

REA ir izstrādājusi Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 10 gadiem - no 2010. – 2020. gadam. Rīgas dome ir apstiprinājusi pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu, tādējādi arī apliecinot savu politisko gribu samazināt kaitīgo izmešu apjomu un paaugstināt energoefektivitāti. Mēs, izstrādājot šo plānu, aptvērām visas ar enerģiju saistītās sfēras no ražošanas līdz enerģijas patēriņam. Šobrīd mums deleģēts uzdevums sekot līdzi šī plāna izpildei un esam sagatavojuši jau pirmo gadskārtējo starpziņojumu. Jāsaka, ka plānā ir noteikti samērā ambiciozi uzstādījumi enerģijas ražošanā - samazināt izmantoto kurināmā daudzumu, un arī stingri nosacījumi attiecībā par ēku siltināšanu. Gribu teikt, ka šo uzdevumu izpildei būtu jārada jaunas darbavietas pilsētā un tas arī nozīmē, ka mājokļos būs labāki sadzīves apstākļi, nepalielinoties mājokļu uzturēšanas izdevumiem. Otrkārt, būs samaksāti arī nodokļi, kas nonāks pilsētas budžetā.

Paldies par sarunu!

Vairāk par Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas enerģētikas aģentūra" (REA): www.rea.riga.lv