Rekuperāciju iespējams izmantot dažādās ēkās un dzīvokļos
Pateicoties mūsdienu tendencēm panākt maksimālu energoefektivitāti, daudzviet dzīvojamās ēkas tiek būvētas, lai nodrošinātu šādu iespēju, taču nereti, diemžēl, netiek pienācīgi padomāts par telpu ventilāciju. Tā rezultātā jaunā māja ir būvēta ar domu nelaist siltumu ārā, bet tajā pašā laikā nenotiek arī gandrīz vai nekāda gaisa apmaiņa. Tam sekas ir gaisa kvalitātes pasliktināšanās – pieaugošs mitruma daudzums, kas var izraisīt arī pelēšanu, kā arī paaugstināts oglekļa dioksīda (CO2) saturs gaisā.
Ilgstoša dzīvošana šādos apstākļos var radīt veselības problēmas – sākot ar hronisku nogurumu un beidzot ar depresiju. Ja mājai vai dzīvoklim nav nodrošināta pietiekami laba dabīgā vai mākslīgā ventilācija, vienīgais risinājums būs rekuperācijas sistēmas uzstādīšana vai izbūve.
Rekuperācija nodrošina pilnvērtīgu ventilāciju
Lai ventilācija varētu noritēt pilnvērtīgi, nepieciešama ne tikai svaiga gaisa pieplūde, bet arī telpās esošā gaisa izvadīšana ārā. Dabīgā ventilācija mūsdienās vairs tikpat kā nekur nenotiek, jo mūsdienu tehnoloģijas vērstas uz maksimālu siltuma saglabāšanu telpās. Arī jaunā tipa logi ar ventilācijas režīmu šo problēmu risina tikai daļēji. Tāpat esošās māju siltināšanas programmas bieži vien rada lielāku postu nekā labumu, jo tiek maksimāli ierobežota gaisa apmaiņa. Rezultātā aug telpās esošā gaisa relatīvais mitrums, kas gan bojā ēkas konstrukcijas, gan rada veselības problēmas ēkas iedzīvotājiem.
Pilnvērtīgu gaisa nosūces un apmaiņas funkciju var nodrošināt rekuperatori, pie reizes arī ieplūstošo gaisu uzsildot uz izplūstošā gaisa siltuma rēķina. Protams, vēdināšanu var veikt, arī regulāri verot vaļā logus, tomēr, kā zināms, šāda vēdināšana krietni sadārdzina telpu apkuri, jo tiek patērēts lieks enerģijas daudzums aukstā gaisa sasildīšanai telpu iekšienē. Turklāt nereti telpas tālākajos stūros gaiss līdz galam neizvēdinās, it sevišķi, ja ventilācija ir īslaicīga. Rekuperatoru izmantošana atrisina šīs abas problēmas. Rekuperatori veic piespiedu ventilēšanu ar jau uzsildītu gaisu visā telpā, nodrošinot pilnīgu gaisa apmaiņu.
Kā noteikt, kad ventilācija nav pietiekama
Bet kā pateikt, kad telpās esošais gaiss kļuvis neveselīgs un būtu jādomā par rekuperatora iegādi? Pirmās pazīmes, kas par to liecina, vislabāk pamanīt apkures sezonā, kad uz logiem sāk parādīties svīdums. Tas nepārprotami norāda, ka mājoklī nepieciešama rekuperācija. Mēdz būt arī gadījumi, kad uz logiem vai logu ailēs redzams pelējums – tas liecina par jau otrajā stadijā ielaistu ventilācijas trūkuma problēmu, un sekas, ko radījis pārlieku augsts gaisa mitrums. Par problēmām ar iekštelpu gaisa kvalitāti var liecināt arī regulāras veselības problēmas – smagums, hronisks nogurums, grūtības domāt, koncentrēties. Ja šādi simptomi parādās regulāri, ir vērts padomāt, ka veselība tomēr svarīgāka par naudu, un vai nu biežāk un vairāk vēdināt telpas, vai lemt par rekuperatora iegādi un uzstādīšanu.
Labs risinājums dzīvokļiem ir nelielas jaudas rekuperatori
Mūsdienās tirgū pieejami rekuperatori, kas paredzēti atsevišķu nelielu telpu pilnvērtīgai vēdināšanai. Tādus visnotaļ efektīvi var izmantot dzīvokļos un nelielās privātmājās. Tie nav dārgi, ir ātri (1 – 2 stundu laikā) uzstādāmi, un neaizņem daudz vietas. Lai tādu rekuperatoru uzstādītu, pietiek izurbt sienā caurumu ventilācijas kanāla izveidošanai, kā arī pievienot un nostiprināt attiecīgajā vietā iekārtu.
Centralizēto rekuperācijas sistēmu uzstādīšana privātmājās gan prasīs daudz vairāk laika (tas atkarīgs no mājas platības, arhitektoniskajām īpatnībām un no tā, cik daudz ventilācijas cauruļu un kanālu būs mājā jāuzstāda) – vismaz dažas dienas, dažreiz arī vairākas nedēļas. Tādi gadījumi jāvērtē individuāli.
Cenu diapazons rekuperatoriem ir ļoti plašs, atkarīgs no daudziem faktoriem – iekārtu jaudas, uzbūves tipa, papildaprīkojuma u.c. Lētākās iekārtas maksā, sākot no ~150 eiro, līdz pat komplicētām sistēmām padsmitu tūkstošu eiro vērtībā. Optimālākie risinājumi, t.s. vidējais variants atsevišķam dzīvoklim, izmaksās 500 – 600 eiro. Mājas gadījumā vienkāršākās stacionārās (iebūvējamās) rekuperācijas sistēmas izmaksās, sākot no 3000 – 4000 eiro. Taču katram projektam ir savas īpatnības, tādēļ jebkurā gadījumā nepieciešams veikt individuālu vērtējumu.
Rekuperatoru izvēlē jāņem vērā telpu platība un tajās dzīvojošo cilvēku skaits
Lai izvēlētos piemērotas jaudas rekuperatoru, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai telpu platību, bet arī cilvēku daudzumu, kas tajās pastāvīgi uzturas. To nosaka izelpotā CO2 daudzuma atšķirības starp vienāda lieluma telpām – jo vairāk cilvēku, jo vairāk CO2 tiks radīts, un attiecīgi lielākas jaudas rekuperators būs vajadzīgs.
Rekuperāciju iespējams ierīkot gan jaunbūvēs, gan esošās ēkās un dzīvokļos. It sevišķi tas attiecas uz individuālajām iekārtām – tādu iespējams uzstādīt jebkurā ēkā vai dzīvoklī, neatkarīgi no ēkas un tās būvniecībā izmantoto būvmateriālu veida. Lai uzstādītu centralizētu rekuperācijas sistēmu, gan jārēķinās ar zināmiem būvdarbiem, tādēļ esošās ēkās tādu var uzstādīt, ja tiek plānots remonts.
Ja remonts jau ir veikts, labāk izvēlēties individuālās iekārtas. Piemēram, pieņemot par cenu 500 €, 3 šādas iekārtas izmaksās ap 1500 €, kamēr viena lielā iekārta pati par sevi maksā 1000 €, bet vēl jārēķinās ar visiem veicamajiem darbiem, caurulēm un citu aprīkojumu, kas kopā pārsniegs 1500 €, remonta radītajām problēmām u.tml. sarežģījumiem. Turklāt visas trīs individuālās nav jāpērk uzreiz – sākumā var iegādāties vienu un uzstādīt to tajā istabā, kur svaiga gaisa trūkst visvairāk, un pakāpeniski iegādāties iekārtas arī citām telpām. Tas palīdz arī finansiāli sadalīt izdevumu slogu, turklāt dod iespēju regulēt klimatu katrā telpā atsevišķi.
Rekuperācijas galvenās priekšrocības
Kā jau sākumā minēts, viena no galvenajām rekuperācijas priekšrocībām ir mazāks siltuma patēriņš un mazākas apkures izmaksas. Atverot logu, telpas siltums tiek vienkārši izlaists ārā, bet ienākošais svaigais gaiss ir jāuzsilda no jauna. Rekuperācija dod iespēju minimizēt siltuma zudumus vēdināšanas laikā.
Otra būtiska lieta ir svaigā, ieplūstošā gaisa filtrācija, tādējādi novēršot dažādu putekļu, ziedputekšņu, alergēnu un citu nevēlamu mikrodaļiņu nonākšanu telpās.
Treškārt, ja arī telpās ir uzstādīts kondicionieris, ventilācija ir nepieciešama arī vasaras karstajā laikā, jo izelpotais CO2 nekur jau nepazūd – temperatūra var šķist laba, bet reāli gaiss ir pārsātināts ar ogļskābo gāzi. Turklāt ir iespējama arī reversa rekuperācijas darbība – siltajā gada laikā no telpas tiek izvadīts vēss gaiss, kas atdzesē siltu gaisu no ielas.
Rekuperācijas iekārtu atmaksāšanās laiks ir atkarīgs no izvēlētā modeļa un daudziem citiem faktoriem, tādēļ to nevar precīzi aprēķināt. Ir faktori (piemēram, veselība), kas nepadodas aprēķiniem. Pastāvīgu svaiga gaisa esamību mājā un ieguvumus no tā arī nevar noteikt matemātiski. Runājot par ietaupīšanu tieši siltuma izmaksu ziņā, eksistē dažādi aprēķini, bet arī šajā gadījumā vienota aprēķina nav, katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar kompānijas majaelpo.lv speciālistiem.