Rēzekne.Pašlaik jau ir labi, bet vajadzētu vēl labāk!
Dzīvojamais fonds, līdzīgi visam citam pasaulē, laika gaitā noveco, nolietojas, sabrūk... Ja nekas netiek iesākts, lai labotu situāciju, agrāk vai vēlāk tas novedīs līdz katastrofai. Par laimi, arvien vairāk cilvēku iesaistās savu māju pārvaldīšanas procesā, jo viņi saprot, ka tieši aktīva nostāja ir pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā bija un vēl aizvien ir dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšana, jo noteiktu pasākumu īstenošana šajā jomā ļauj ne tikai dzīvot komfortā, bet arī turpmāk reāli ietaupīt.
Rēzeknes pilsētas domē jau piecus gadus darbojas Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumu komisija, kurā tiek analizēti, sistematizēti, apkopoti visu daudzdzīvokļu māju rādītāji, kā arī sniegts konsultatīvs atbalsts.
Komisijas loceklis Oļegs Lapšovs laipni piekrita pastāstīt par piecu gadu darba rezultātiem, kā arī nosauca jaunus mērķus siltumenerģijas ietaupīšanas ziņā, uz kuriem pilsētai būtu jātiecas.
Rēzeknes dzīvojamajā fondā ir ap 300 daudzstāvu māju (ap 14 000 dzīvokļu), kur siltumenerģija tiek izmantota apkurei un karsta ūdens sagatavošanai. Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 907 "Par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām", vidējam siltumenerģijas patēriņam šādās daudzdzīvokļu mājās nebūtu jāpārsniedz 200 kWh/m2 gadā (no tiem 150 kWh/m2 – apkurei, 50 kWh/m2 – karsta ūdens sagatavošanai).
Ievērojot minēto nosacījumu, pilsētā sākotnēji tika konstatētas 28 "problemātiskas" mājas, kurās šie rādītāji pārsniedza normu; piecu gadu laikā šādu māju skaits samazinājās līdz četrām. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, sadarbojoties ar pārvaldniekiem un siltumapgādes uzņēmumiem, sasniedza zināmus pozitīvus rezultātus energoefektivitātes jomā.
Minēsim pāris siltuma patēriņa dinamikas piemērus dažās mājās:
Atbrīvošanas aleja 75: 2010. gadā – 364,77 kWh/m2, 2012. gadā – 455,96 kWh/m2, 2015. gadā – 206,00 kWh/m2;
Atbrīvošanas aleja 83: 2010. gadā – 305,90 kWh/m2, 2015. gadā – 158,00 kWh/m2.
Savukārt vidējie gada rādītāji visā pilsētā no 2013. līdz 2015. gadam demonstrē, ka kopumā Rēzekne patērēja 165,54 kWh/m2 siltumenerģijas, tajā skaitā 110,40 kWh/m2 – apkurei un 55,30 kWh/m2 – karstā ūdens sagatavošanai.
O.Lapšovs uzskata, ka siltumenerģijas patēriņa apkurei rādītājs pilsētā kopumā ir diezgan labs, taču par siltumenerģijas patērēšanu karstā ūdens sagatavošanai būtu jāpadomā un jāpauž konkrēti risinājumi šo rādītāju uzlabošanai. Piemēram, varētu nomainīt cauruļveida sildītājus, uzstādīt automātiskus mehānismus, dažviet pat atteikties no karstā ūdens un pāriet uz elektroboileru lietošanu utt. Kā redzam, ir gan varianti, gan vairāku māju pozitīva pieredze, kurās jau tika strādāts šajā virzienā: Atbrīvošanas alejas 170. un 172. māja, Dārzu ielas 74. māja.
Neskatoties uz mūsu panākumiem piecu gadu laikā, pašlaik vēl par agru mierīgi apsēsties uz krēsla ar izpildīta pienākuma sajūtu, jo Ministru kabinets iesaka gada vidējo siltumenerģijas patēriņu uz kvadrātmetru samazināt līdz: 2016. gadā – 190 kWh/m2, 2017. gadā – 180 kWh/m2, 2018. gadā – 170 kWh/m2, 2019. gadā – 160 kWh/m2, 2020. gadā – 150 kWh/m2.
Šajā ziņā nopietnas bažas izraisa vairākas mājas, kurās ilgāku laiku nenotiek nekādas pārmaiņas. Tās ir: māja Brāļu Skrindu ielā 19A, kur piecu gadu laikā (no 2010. līdz 2015. gadam) apkurei vien vidēji patērēti 266,5 kWh/m2; 18. Novembra ielas 1. māja – 230,6 kWh/m2, Atbrīvošanas alejas 78. māja – 248,6 kWh/m2, kā arī māja Rūpnīcas ielā 6 – 218,6 kWh/m2 (kopā ar karsto ūdeni). Minētajās mājās apkures maksa sasniedz 2,17–2,36 eiro par kvadrātmetru.
Arī Ministru kabineta jaunās rekomendācijas siltumenerģijas patērēšanai 2016. un 2017. gadam vēl jo vairāk uzliek mums par pienākumu piedalīties mūsu māju apsaimniekošanā. Daudzdzīvokļu māju, kuras neiekļaujas pat 2016. gada normā, saraksts strauji papildinās, te klāt jau minētajām var nosaukt vēl daudz piemēru: Dārzu ielas 8., 9., 12., 13. un 22. māja, Skolas ielas 10. un 13. māja utt. Pārsvarā tās ir nelielas mājas ar 8–12 dzīvokļiem.
Būdams speciālists ar daudzu gadu pieredzi siltumapgādes un energoefektivitātes jomā, O. Lapšovs uzskata, ka labs darbs un pēdējos piecos gados sasniegtie rezultāti, neapšaubāmi, jāizceļ, taču nāk jauna diena, un nu ir laiks izstrādāt konkrētus tehniskus pasākumus un iecelt atbildīgās personas katrā daudzdzīvokļu mājā, kurā netiek izpildīti Ministru kabineta jaunie ieteiktie normatīvi.
Ļoti svarīga ir visu ķēdes dalībnieku iesaiste. Tas ir sarežģīts ceļš, jo, lai kaut ko realizētu, nepieciešami noteikti ierosinājumi un idejas, iedzīvotājiem jāvienojas savā starpā, jāizprot jautājuma būtība, jāuzņemas atbildība par savu māju utt. Un tomēr Rēzeknē vērojami vairāki pozitīvi piemēri, kuri liecina, ka mums ir pa spēkam ļoti daudz.
rezekne.lv