Rīdzinieki aicināti dot savam vecajam spogulim jaunu dzīvi
Arī šogad rīdziniekiem ir iespēja bez maksas atbrīvoties no nevajadzīgiem, bet atjaunojamiem spoguļiem akcijā, ko jau desmito gadu rīko ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” kopā ar SIA “Stikla Serviss”, informē “Zaļās jostas" vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
Akcija norisināsies līdz 30. aprīlim, spoguļus bez maksas pieņem divās “Stikla Serviss” filiālēs Rīgā – Toma ielā 4 un A. Briāna ielā 10, darba laikā no pulksten 8.30 līdz 17.
Nodot var jebkāda izmēra un vecuma spoguļus, no antikvāriem līdz pavisam jauniem, ierāmētus, arī bojātus (piemēram, saskrāpēts, ieplīsis, u. tml.), vienīgais nosacījums – tiem jābūt veseliem, nesasistiem. Spoguļu lauskas un cita veida atkritumi netiek pieņemti.
Spoguļi nonāks pie atjaunošanas speciālistiem, un pēc tam tos restaurētus dāvinās izglītības un sociālajām iestādēm, kuras, savukārt, tiek aicinātas pieteikties spoguļu saņemšanai, lai labiekārtotu savas telpas.
“Protams, šajā akcijā var iesaistīties ne tikai rīdzinieki, bet arī tuvējo pašvaldību iedzīvotāji, kam mājās ir kāds spogulis, kas pašiem vairs nav vajadzīgs, bet ir gana labs, lai turpinātu dzīvi citviet,” aicina Sprūde-Nesenberga.
Pērn tika savākts rekordskaits spoguļu – vairāk nekā 7,5 tonnas, kopā 507 spoguļi. Vidējais spoguļa svars – 15 kilogrami. Akcijā kopumā iesaistījās 165 personas.
“Gandrīz visus pagājušogad Aristīda Briāna ielā nodotos spoguļus saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas un dizaina skolu stikla mākslinieki. Toma ielā savāktie spoguļi nonāca Kaldabruņas skolā un Černovkas baznīcā, kurā pēc nostāstiem ir kristīts Rainis un kur vasarās notiek mākslas plenēri sadarbībā ar mākslinieci Martu Ģibieti, biedrību “Ūdenszīmes’’ un Ievu Jātnieci,” stāsta SIA “Stikla Serviss” valdes locekle Jana Zubricka.
Iepriekšējos gados atjaunotie spoguļi ir nonākuši ne tikai dažādās izglītības un interešu iestādēs, bet, piemēram, arī logopēdijas kabinetos, kur spogulis ir neatņemama sastāvdaļa runas uzlabošanā.
Akcija notiek jau desmito gadu, un tā allaž guvusi lielu atsaucību, jo spoguļstikla un spoguļu izstrādājumu utilizācija vienmēr radījusi sarežģījumus gan iedzīvotājiem, gan atkritumu apsaimniekotājiem. Tā kā spoguļstiklu un spoguļus nevar pārstrādāt kopā ar stikla iepakojumu, tos nedrīkst izmest stikla konteineros. Liela izmēra spoguļi, īpaši ierāmētie spoguļi vai spoguļi uz koka pamatnes, klasificējami kā lielgabarīta atkritumi un to utilizācija ir par maksu, savukārt lauskas jāmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros.
“Gribam uzsvērt, ka spoguļus, kas tomēr nav atjaunojami, mēs atbilstoši utilizējam, nododot pārstrādei, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi,” saka Zubricka.
Spoguļstiklu atgriešana atkārtotā apritē ir ne tikai efektīvs veids, kā sekmēt aprites ekonomiku un mazināt apglabājamo atkritumu apjomu, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides saudzēšanā. Daudzi akcijā nodotie spoguļi joprojām satur videi kaitīgus pārklājumus, tādējādi kaitē videi, ja ir nepareizi nodoti. Turklāt stikla ražošana ir energoietilpīga nozare, kas rada lielu CO2 izmešu apjomu. Spoguļu restaurācija atgriešanai atkārtotā apritē ļauj mazināt atmosfērā nonākušo siltumnīcefekta gāzu daudzumu, tādējādi arī aizkavē klimata pārmaiņas. Tā pērn kampaņas ietvaros ir izdevies samazināt CO2 emisijas par vairāk nekā deviņām tonnām.
Foto: Publicitātes foto