Rīgā viss notiek – pārdomāti un sakārtoti

Foto: Rīgā viss notiek – pārdomāti un sakārtoti; autors: Rīgā viss notiek – pārdomāti un sakārtoti

Jūnijā, kā jau jāņu mēnesī pieklājas, par vortāla Building.lv mēneša cilvēku esam izvēlējušies Jāni – Rīgas pilsētas arhitektu, pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" direktoru Jāni Dripi. Tiekamies aģentūras telpās, kas iekārtotas kādreizējā Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga 1892. gadā projektētajā mājā, paša meistara dzīvoklī, kas rūpīgi atjaunots, maksimāli saglabājot autora rokrakstu. Jānis Dripe ir gandarīts, ka šādi izdevies saglabāt pēctecību un veidot zināmu tradīciju. Par Rīgas pilsētas arhitektu Jānis Dripe kļuva 2006. gadā, bet vairākus gadus līdz tam Rīga iztika bez sava arhitekta.

Ir pagājuši vairāk nekā četri gadi kopš esat šajā amatā. Kas Jūsuprāt ir svarīgākie darbi, ko izdevies līdz šim paveikt?

Pirmkārt, tā ir profesionālo lietu sakārtošana, kur vislielākā nozīme ir Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijai, kas lemj par pilsētai svarīgākajiem pilsētbūvnieciskajiem un apjomu arhitektūras risinājumiem. Noteikti jāuzsver tas, ka kopā ar Rīgas Domi izdevies panākt, lai viss process, kas saistīts ar projektu izskatīšanu un apstiprināšanu, notiktu demokrātiskāk un pārskatāmāk. Ir izveidojusies laba sadarbība starp Rīgas Būvvaldi, Attīstības departamentu un pilsētas arhitekta biroju un mēs veiksmīgi sastrādājamies.

Otrkārt – mums rūp dialogs ar sabiedrību un arhitektūras jautājumu publicitāte. Jo gudrāki un informētāki būs rīdzinieki, jo aktīvāk viņi iesaistīsies projektu apspriešanā un jo labāk tas būs visai pilsētai. Plānošanai un arhitektūrai ir nopietns un ilgtermiņa iespaids uz pilsētnieku dzīvi.

Kā notiek šī dialoga veidošana ar sabiedrību?

Esam ļoti atvērti sabiedrībai. Sākot jau ar to, ka uz ikvienu kolēģijas sēdi vienmēr laipni aicināti arī preses pārstāvji un man prieks, ka viņi šo iespēju arī izmanto. Pēc tam medijos bieži parādās notiekošā atspoguļojums un jūtama arī sabiedrības rezonanse. Kolēģijas sēdēs regulāri piedalās dažādu nozaru speciālisti, projektu attīstītāji – par lielajām iecerēm vienmēr veidojas diskusija, par ko cenšamies informēt sabiedrību.

Tapušas 6 filmas par Rīgas arhitektūru – par moderno arhitektūru, koka mantojumu, jūgendstilu, par pilsētas plānošanas struktūru, par arhitektu Reinholdu Šmēlingu un Rīgas būvmeistaru Kristofu Hāberlandu. Scenārijus šīm filmām rakstījušas tādas arhitektūrā pazīstamas personības kā Imants Lancmanis, Jānis Krastiņš, Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte un Pēteris Blūms. Šīs filmas ir izziņas materiāls un profesionāls suvenīrs reizē.

Esam izveidojuši trīs izstāžu komplektus - par Rīgas koka arhitektūras mantojumu, par Rīgas jūgendstilu, par arhitektūras projektiem un moderno arhitektūru. Šīs izstādes bija un daļa vēl joprojām ir pieejamas visiem interesentiem. Tās novērtējuši arī skatītāji Spānijā, Portugālē un Vācijā. Piemēram, mūsu koka arhitektūra tika parādīta Viļņas Domē un radīja lielu interesi, vairāki mūsu arhitekti saņēma piedāvājumus sadarboties.
Šajā pavasarī Rīgas domes ēkā tika atklāta plaša jūgendstila arhitektūras izstāde, tagad tā papildinās Rīgas dienu norisi Brēmenē un, iespējams, nākamgad Pēterburgā. Augustā šo izstādi ikviens varēs aplūkot Vecrīgā, galerijā "Centrs".

Savukārt kopš februāra vidus tirdzniecības centrā "Olimpia" skatāma plaša Rīgai veltītu arhitektūras projektu izstāde. To līdz šim brīdim aplūkojuši vairāk nekā 80 000 cilvēku. Jūlijā mainīsim izstādes formātu, bet skaidrs, ka iepirkšanās centrā paliksim līdz 2011. gadam. Būs sava veida Rīgas mūsdienu arhitektūras informācijas centrs.

Attiecībā par koka apbūves mantojuma saglabāšanu sabiedrībā dominē lielākoties tikai pozitīvi viedokļi. Tas ir arī Jūsu vadītās aģentūras nopelns.

Var piesardzīgi teikt, ka sabiedrībā ir noticis pozitīvs attieksmes pavērsiens – politiķi, valsts un pašvaldības ierēdņi, arī daļa iedzīvotāju ir apjautuši koka mantojuma lielo vērtību. Blakus jūgendstilam koka apbūve kļūst par spēcīgu argumentu Rīgas savpatnībai un īpašas vietas statusam.

Kolēģi arhitekti ir daudz darījuši, lai sabiedrībā šī sapratne veidotos. Mēs sadarbībā ar Z.Gailes biroju izveidojām izstādi par koka apbūves mantojumu, kam patiesībā bija arī politisks mērķis – piesaistīt varas pārstāvju uzmanību. Tas izdevās.

Foto: Rīgā viss notiek – pārdomāti un sakārtoti; autors: Rīgā viss notiek – pārdomāti un sakārtoti

Daugavas kreisā krasta perspektīvās attīstības vīzija. Autori – Pilsētas arhitekta birojs, Rīgas pilsētas attīstības departaments, arhitektu biroji Arhis un SZK

Lielā "buma" laikos būvniecība, šķiet, neapstājās ne dienu, ne nakti. Tagad it kā iestājies klusums. Vai tas ir tiesa?

Kad es sāku strādāt šajā amatā, atklāti sakot varēja teju prātā sajukt. Tolaik visas aktivitātes gāja pilnā sparā. Man nepārtraukti zvanīja projektu attīstītāji, prasot pēc iespējas ātrāku projektu izskatīšanu. Kas notika būvniecībā, ir labi zināms visiem.

Tagad iestājies krietni mierīgāks laiks, bet viss tāpat notiek. Šajā ziņā varu teikt "paldies" krīzei, jo tas ir labvēlīgs laiks domāšanai un plānošanai, var paveikt daudzas līdz šim laika trūkuma dēļ iekavētas lietas. Piemēram, tagad strādājam pie saistošo noteikumu sakārtošanas, sekmējas darbs pie grozījumiem noteikumos par Rīgas vēsturiskā centra daļu. Es uzskatu, ka domāšana ir recesijas laika Dievs.

Tai pat laikā tirgū ir palikuši nopietnākie spēlētāji, kam ir brīvi naudas līdzekļi. Ieguldīt projektos patlaban ir izdevīgi, jo cenas ir adekvātas un nav pārspīlētās izmaksu sistēmas, kas valdīja pirmskrīzes laikā. Strādājam arī pie atsevišķiem apjomā nozīmīgiem projektiem.

Piemēram, kādiem?

Sadarbībā ar Attīstības departamentu un privātām institūcijām esam pabeiguši abu Daugavas krastu centrālo daļu – labā un kreisā krasta koncepcijas projektus. Te ir milzu potences, kur investoriem izvērsties, un darbs vairākiem desmitiem gadu. Plānots, ka visas ambiciozās ieceres, kas Rīgu varētu demonstrēt kā Baltijas metropoli un finanšu centru, tiks veidotas Daugavas kreisajā krastā un ārpus vēsturiskā centra zonas labajā krastā. Varu minēt Andrejsalas ziemeļu galu, teritorijas, kur plānots jaunais Ziemeļu šķērsojums, Salu tilta abos galos esošās teritorijas.

Patlaban nopietna britu arhitektu kompānija strādā pie Ķīpsalas dienvidu gala apbūves, pabeigts detālplānojums Klīversalā, kur plāno darboties itāļu izcelsmes uzņēmēji. Kopā ar Lietuvas attīstītājiem un arhitektiem izstrādāti divi lieli multifunkcionālu tirdzniecības centru projekti. No Latvijas puses projektēšanā piedalās biroji "GrafX" un "Nams". Viens no tiem atradīsies Daugavgrīvas ielā, bijušās Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas vietā, starp Zunda kanālu un Daugavgrīvas ielu. Otrs – bijušās Kuzņecova porcelāna rūpnīcas vietā pie Slāvu tilta.

Aktīvs ir banku ēku sektors. Tikko ekspluatācijā nodota jaunā Nordea bankas ēka Kr.Valdemāra un Alojas ielas krustojumā (arhitektu birojs "Sarma&Norde"), drīz durvis vērs arī DnB NORD Bankas jaunais nams (Lietuvas arhitektu birojs "Audrius Ambrasas Architects") Skanstes ielā, savukārt Aizkraukles banka aktīvi strādā ar vācu arhitekta Gintera Šallera vadīto firmu par teritoriju apgūšanu bijušās Preču stacijas rajonā Ganību dambī.
Tepat centrā, Dzirnavu ielā top gatavs tirdzniecības komplekss "Galerija Rīga", ko finansē norvēģu investori (arhitektu birojs "Sarma&Norde").

Kāds liktenis varētu gaidīt iesāktos un tagad apturētos projektus?

Mūsu atbildība ir arhitektūras kvalitāte un, protams, gribētos, lai viss iesāktais un tagad apturētais, pēc iespējas ātrāk īstenotos. Taču mēs kā pilsētas pašvaldības institūcija nevaram tieši ietekmēt biznesa norises. Kopumā pašvaldību rīcībā ir tikai divi instrumenti – plānošana un nodokļi. Nedomāju, ka būtu prātīgi speciāli mainīt nodokļu sistēmu vai veidot kaut ko mākslīgu tikai tāpēc, lai atsāktos būvniecība atsevišķos objektos. Procesus virza kopējā biznesa vide.

Runājot par iesāktajiem projektiem – pēdējās ziņas liecina, ka ir atsākusies kustība t.s. Z torņu projektā, notiek konsultācijas par "Da Vinci" projekta realizēšanu Āgenskalna līcī.

Lieli darbi gaidāmi sakarā ar 2014. gadu, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kādas ir ieceres?

Tiks rekonstruēti vairāki kultūras objekti. Krievu Drāmas teātris pēc kapitālas pārbūves durvis vērs jau septembra beigās. Ir izsludināts starptautisks projektu konkurss Nacionālā Mākslas muzeja pārbūvei un iespējamam paplašinājumam. Man uzticēts vadīt konkursa žūriju un pieļauju, ka rudenī, kad beigsies projektu iesniegšanas termiņš, pieteikumu būs daudz. Arhitektiem patlaban trūkst darba un konkurence ir liela.

Manu kolēģu situācija privātajos birojos ir izteikti neapskaužama.
Tiek apspriesta iespēja pārbūvēt Kongresu nama lielo skatītāju zāli par akustisko koncertzāli ar 1400 – 1500 vietām. Tas būtu liels ieguvums pilsētai, jo iecerētā koncertzāle uz AB dambja tik ātri netiks īstenota. Gribētos redzēt atjaunotu Vāgnera zāli un visu kvartālu ar Vācijas valsts institūciju atbalstu. Notiek sarunas par Latgales Kultūras centra izveidi Maskavas ielā, plānots renovēt VEF Kultūras pili. Līdz 2014. protams, jāuzceļ Nacionālā bibliotēka.

Līdztekus tiks sakopti mazāki objekti. Arī Pils laukums, kas tiek izmantots protokolārai augstāko viesu sagaidīšanai. Iela Rīgas pils priekšā izskatās pēc ielāpainas segas un nav tā labākā Latvijas vizītkarte. Šim laukumam jākļūst par nozīmīgu un plaši publiski pieejamu vietu.

Brīvības iela posmā starp Raiņa bulvāri un Elizabetes ielu, Vaļņu iela.

Tūdaļ klāt jāņi – kādas ir Jūsu svinēšanas tradīcijas?

Mūsu ģimenē jāņu svinēšana ir tieši pakārtota videi, kurā mēs atrodamies. Šos svētkus vienmēr svinam mūsu lauku īpašumā, ko esmu mantojis no sava tēva. Tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis – dzīvojamā rija Vidzemes jūrmalā. Līdz ar to šis fakts jau pats nosaka to, kam jānotiek apkārt. Es nevaru svētkus atraut no šīs vides un, protams, tās ir visas latviešu tradīcijas, kas tiek ievērotas. Piemēram, mugurā tiek vilkti tautas tērpi un arī saviem viesiem – jāņubērniem norādām, ka nav obligāti jāmeklē autentisks tautas tērps, bet būtu jauki, ja apģērbā būs kaut neliela atsauce uz īsti latviskām tradīcijām.

Vai pats svētkiem raudzējat alu?

Nē, tam man nav laika (smejas). Bet vispār mums ar sievu ir sapnis vēl saprātīgā vecumā šajā lauku mājā nodzīvot pilnu gadu. Tā, lai var izjust gadalaiku maiņu, vērot norises dabā un darīt tām pakārtotus darbus. Pieņemu, ka tad gan uz Jāņiem es viesus cienātu ar pašraudzētu alu.

Lai Jums lustīga jāņošana! Paldies par sarunu!