Rīgas cirks - divu viedokļu cīņā uzvar birojs
Pie risināmajām problēmām tika minēti būtiski bojājumi ēkas nesošajās konstrukcijās, konstatētie defekti jumtam un skursteņiem, neatbilstība ugunsdrošības prasībām, gadu gaitā patvaļīgi veikti būvniecības un remonta darbi, elektroinstalācijas maiņa u.c. Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska gan turpināja uzsvērt, ka cirka daļa, kurā atrodas skatītāji, ir droša, un ka minētie bojājumi attiecas galvenokārt uz tās piebūvēm. Tāpat tika celti galdā argumenti, ka regulāri notiekot ēkas pārbaudes, piemēram, cirka kupola maksimālās nestspējas pārbaude.
Skatīt aktuālās tēmas sākumu - Rīgas cirka ceļi un neceļi pēdējā gada laikā
Ar biroja paziņojumu, ka tās īpašniekiem jāuzņemas pilna atbildība par iespējamām sekām, kas varētu iestāties, turpinot ēku izmantot, diskusija par Rīgas cirka ēku uz kādu laiku pieklusa, taču rudenī nāca nākamais vilnis. To izraisīja BVKB paziņojums 2015. gada 11. septembrī, ka pēc veiktās atkārtotās ēkas pārbaudes secinājumi ir viennozīmīgi – daļa ēkas, kurā konstatēti būtiski drošības prasību pārkāpumi, nekavējoties jāslēdz, un ēkas izmantošana publiskiem pasākumiem atļaujama tikai daļēji. Rīgas cirka direktore atzina esošās problēmas un pavēstīja, ka cirkam esot plāns, kā visu pamazām savest kārtībā, gan atzīstot, ka ēku pilnībā atjaunot uzreiz nav iespējams. Un kādu laiku šajā jomā atkal iestājās nosacīts miers.
Taču, ja viņa arī cerēja, ka varbūt nav tik ļauni un biroja pret cirka ēku pavērstā "mikroskopa acs" savu skatu novērsīs, tad kļūdījās – decembrī izskanēja kārtējais brīdinājums no BVKB puses par to, ka trūkst informācijas par Rīgas cirka ēkā veiktajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem. Un tas izrādījās pēdējais brīdinājums. Vēlāk neko apturēt vairs nebija iespējams. 8. februārī BVKB direktors Pēteris Druķis paziņoja, ka Rīgas cirka ēkā nav veikti nekādi uzlabojumi, īpašnieki nav darījuši neko ievērības cienīgu esošo problēmu risināšanā, ēka jau sašķiebusies uz ielas pusi un teju jebkurā brīdī var bezmaz vai sabrukt. Un tādēļ Rīgas cirks būtu jāslēdz.
Cirka direktore gan vēl mēģināja cīnīties pret cirka slēgšanu, dienu vēlāk LTV1 raidījumā "Rīta Panorāma" apgalvojot, ka cirka ēka nav bīstama, taču varēja just, ka viņa dara to, kas ir viņas spēkos – mēģina izvairīties no cirka slēgšanas un tam sekojošajām sekām, bet reāli situāciju ietekmēt vairs nebija viņas spēkos. Biroja veiktie pēdējie ēkas apsekojumi uzrādīja, ka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies un tagad bīstama kļuvusi ne tikai ārsiena, bet arī jumta un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Un loģisks finišs (starpfinišs?) pienāca pāris dienas vēlāk, kad kultūras ministre Dace Melbārde paziņoja, ka ekspluatācijas nedrošības dēļ Rīgas cirks kā publiska ēka jāslēdz nekavējoties.
Pēc cirka slēgšanas dancis ap to vēl laiciņu turpinās
Un paredzamais notika šī gada 11. februārī – pēc pēdējā BKVB atzinuma saņemšanas Kultūras ministrija pieņēma lēmumu par tūlītēju Rīgas cirka ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu. Taču sarunas par cirka nākotni uzvirmoja vēl lielākas – kas nu būs, vai vispār cirks Latvijā kā tāds vēl būs, ko iesākt, kam to darīt, kurš par ko maksās, utt. Lai mazinātu neziņu un mēģinātu ieviest zināmu skaidrību šajā jautājumā, kultūras ministre Dace Melbārde jau sākumā norādīja, ka Rīgas cirka ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, tā ir veidota cirka vajadzībām un tādēļ nekam citam kā Rīgas cirkam to nevarētu atdot. Vienīgi ēkai būšot nepieciešama pilna rekonstrukcija, bet cirka valdei nepieciešams sagatavot redzējumu par cirka tālāko darbību, izstrādāt darbības stratēģiju 2017. – 2020. gadam. Savukārt rekonstrukcijas jautājums būs jāskata kompleksi ar cirka piedāvātā satura jautājumu, bet vispirms nepieciešama padziļināta ēkas izpēte.
Divu viedokļu cīņā uzvar birojs
Pie risināmajām problēmām tika minēti būtiski bojājumi ēkas nesošajās konstrukcijās, konstatētie defekti jumtam un skursteņiem, neatbilstība ugunsdrošības prasībām, gadu gaitā patvaļīgi veikti būvniecības un remonta darbi, elektroinstalācijas maiņa u.c. Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska gan turpināja uzsvērt, ka cirka daļa, kurā atrodas skatītāji, ir droša, un ka minētie bojājumi attiecas galvenokārt uz tās piebūvēm. Tāpat tika celti galdā argumenti, ka regulāri notiekot ēkas pārbaudes, piemēram, cirka kupola maksimālās nestspējas pārbaude.
Ar biroja paziņojumu, ka tās īpašniekiem jāuzņemas pilna atbildība par iespējamām sekām, kas varētu iestāties, turpinot ēku izmantot, diskusija par Rīgas cirka ēku uz kādu laiku pieklusa, taču rudenī nāca nākamais vilnis. To izraisīja BVKB paziņojums 2015. gada 11. septembrī, ka pēc veiktās atkārtotās ēkas pārbaudes secinājumi ir viennozīmīgi – daļa ēkas, kurā konstatēti būtiski drošības prasību pārkāpumi, nekavējoties jāslēdz, un ēkas izmantošana publiskiem pasākumiem atļaujama tikai daļēji. Rīgas cirka direktore atzina esošās problēmas un pavēstīja, ka cirkam esot plāns, kā visu pamazām savest kārtībā, gan atzīstot, ka ēku pilnībā atjaunot uzreiz nav iespējams. Un kādu laiku šajā jomā atkal iestājās nosacīts miers.
Taču, ja viņa arī cerēja, ka varbūt nav tik ļauni un biroja pret cirka ēku pavērstā "mikroskopa acs" savu skatu novērsīs, tad kļūdījās – decembrī izskanēja kārtējais brīdinājums no BVKB puses par to, ka trūkst informācijas par Rīgas cirka ēkā veiktajiem nepieciešamajiem uzlabojumiem. Un tas izrādījās pēdējais brīdinājums. Vēlāk neko apturēt vairs nebija iespējams. 8. februārī BVKB direktors Pēteris Druķis paziņoja, ka Rīgas cirka ēkā nav veikti nekādi uzlabojumi, īpašnieki nav darījuši neko ievērības cienīgu esošo problēmu risināšanā, ēka jau sašķiebusies uz ielas pusi un teju jebkurā brīdī var bezmaz vai sabrukt. Un tādēļ Rīgas cirks būtu jāslēdz.
Cirka direktore gan vēl mēģināja cīnīties pret cirka slēgšanu, dienu vēlāk LTV1 raidījumā "Rīta Panorāma" apgalvojot, ka cirka ēka nav bīstama, taču varēja just, ka viņa dara to, kas ir viņas spēkos – mēģina izvairīties no cirka slēgšanas un tam sekojošajām sekām, bet reāli situāciju ietekmēt vairs nebija viņas spēkos. Biroja veiktie pēdējie ēkas apsekojumi uzrādīja, ka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies un tagad bīstama kļuvusi ne tikai ārsiena, bet arī jumta un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Un loģisks finišs (starpfinišs?) pienāca pāris dienas vēlāk, kad kultūras ministre Dace Melbārde paziņoja, ka ekspluatācijas nedrošības dēļ Rīgas cirks kā publiska ēka jāslēdz nekavējoties.
Pēc cirka slēgšanas dancis ap to vēl laiciņu turpinās
Un paredzamais notika šī gada 11. februārī – pēc pēdējā BKVB atzinuma saņemšanas Kultūras ministrija pieņēma lēmumu par tūlītēju Rīgas cirka ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu. Taču sarunas par cirka nākotni uzvirmoja vēl lielākas – kas nu būs, vai vispār cirks Latvijā kā tāds vēl būs, ko iesākt, kam to darīt, kurš par ko maksās, utt. Lai mazinātu neziņu un mēģinātu ieviest zināmu skaidrību šajā jautājumā, kultūras ministre Dace Melbārde jau sākumā norādīja, ka Rīgas cirka ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, tā ir veidota cirka vajadzībām un tādēļ nekam citam kā Rīgas cirkam to nevarētu atdot. Vienīgi ēkai būšot nepieciešama pilna rekonstrukcija, bet cirka valdei nepieciešams sagatavot redzējumu par cirka tālāko darbību, izstrādāt darbības stratēģiju 2017. – 2020. gadam. Savukārt rekonstrukcijas jautājums būs jāskata kompleksi ar cirka piedāvātā satura jautājumu, bet vispirms nepieciešama padziļināta ēkas izpēte.
Komisija vienojas par ēkas izpētei nepieciešamo laiku
Pēc cirka slēgšanas tika izveidota Rīgas cirka krīzes pārvarēšanas komisija. Komisijā darbojās dažādi Kultūras ministrijas (kultūrpolitikas, personāla, būvniecības un juridiskās jomas) speciālisti, kā arī Rīgas cirka deleģētie pārstāvji. Tā sanāca uz savu pirmo sēdi jau 15. februārī, un kā pirmais uzdevums tika izvirzīts nodrošināt iespēju cirka mākslai Latvijā pastāvēt arī turpmāk. Lai tas varētu notikt, nepieciešams īstenot vairākus pasākumus – nodrošināt esošo ēku, apzināt citas iespējamās (pagaidu) vietas, kur cirks varētu uzstāties laikā, kamēr cirka ēka nav ekspluatējama, u.c. Komisija atzina, ka cirka atjaunošanai nepieciešams veikt padziļinātu ēkas izpēti, pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, jāveic projektēšanas, atjaunošanas un nepieciešamības gadījumā arī rekonstrukcijas darbi, bet vispirms nepieciešams veikt steidzamākos darbus, kas saistās ar fasādes sienas nostiprināšanu. Bet noslēgumā atzīts, ka ēkas pilnu izpēti būtu iespējams veikt gada laikā.
Pirmās prognozes rāda visai drūmu tuvākās nākotnes ainu
Vēlāk notika dažādas diskusijas par to, vai nepieciešams norobežot Rīgas cirka ēku un ietvi pie tās, kā arī ātrāku sabiedriskā transporta kontakttīkla enkuru noņemšanu. Secināts, ka ēkas un ietves pie tās norobežošana nav nepieciešama, jo ārējā siena nerada tiešus draudus garāmgājējiem. Bet trolejbusu vadu stiprinājumu noņemšana tika uzticēta "Rīgas satiksmei", kas to solīja paveikt līdz vasaras sākumam.
Savukārt pirmās prognozes par to, kad cirks varētu atgriezties savā ēkā, bija ļoti pesimistiskas – pirms ēkas apsekošanas Kultūras ministrijā tika lēsts, ka rekonstrukcija varētu izmaksāt vismaz 10 – 12 miljonus eiro, bet zinot, cik ilgu laiku prasa finansējuma piesaiste šādiem apjomīgiem pasākumiem, cirka ēka varētu būt slēgta pat 4 – 5 gadus – līdz tās pilnīgai rekonstrukcijai.
Pēc cirka slēgšanas tika izveidota Rīgas cirka krīzes pārvarēšanas komisija. Komisijā darbojās dažādi Kultūras ministrijas (kultūrpolitikas, personāla, būvniecības un juridiskās jomas) speciālisti, kā arī Rīgas cirka deleģētie pārstāvji. Tā sanāca uz savu pirmo sēdi jau 15. februārī, un kā pirmais uzdevums tika izvirzīts nodrošināt iespēju cirka mākslai Latvijā pastāvēt arī turpmāk. Lai tas varētu notikt, nepieciešams īstenot vairākus pasākumus – nodrošināt esošo ēku, apzināt citas iespējamās (pagaidu) vietas, kur cirks varētu uzstāties laikā, kamēr cirka ēka nav ekspluatējama, u.c. Komisija atzina, ka cirka atjaunošanai nepieciešams veikt padziļinātu ēkas izpēti, pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, jāveic projektēšanas, atjaunošanas un nepieciešamības gadījumā arī rekonstrukcijas darbi, bet vispirms nepieciešams veikt steidzamākos darbus, kas saistās ar fasādes sienas nostiprināšanu. Bet noslēgumā atzīts, ka ēkas pilnu izpēti būtu iespējams veikt gada laikā.
Pirmās prognozes rāda visai drūmu tuvākās nākotnes ainu
Vēlāk notika dažādas diskusijas par to, vai nepieciešams norobežot Rīgas cirka ēku un ietvi pie tās, kā arī ātrāku sabiedriskā transporta kontakttīkla enkuru noņemšanu. Secināts, ka ēkas un ietves pie tās norobežošana nav nepieciešama, jo ārējā siena nerada tiešus draudus garāmgājējiem. Bet trolejbusu vadu stiprinājumu noņemšana tika uzticēta "Rīgas satiksmei", kas to solīja paveikt līdz vasaras sākumam.
Savukārt pirmās prognozes par to, kad cirks varētu atgriezties savā ēkā, bija ļoti pesimistiskas – pirms ēkas apsekošanas Kultūras ministrijā tika lēsts, ka rekonstrukcija varētu izmaksāt vismaz 10 – 12 miljonus eiro, bet zinot, cik ilgu laiku prasa finansējuma piesaiste šādiem apjomīgiem pasākumiem, cirka ēka varētu būt slēgta pat 4 – 5 gadus – līdz tās pilnīgai rekonstrukcijai.
Turpinājums sekos...
Skatīt aktuālās tēmas sākumu - Rīgas cirka ceļi un neceļi pēdējā gada laikā
Skatīt aktuālās tēmas noslēdzošo daļu - Rīgas cirka ēka ir droša, veicamie remontdarbi ir savienojami ar ēkas ekspluatāciju