Rīgas Dome ir lielākais būvdarbu pasūtītājs

Foto: Rīgas Dome ir lielākais būvdarbu pasūtītājs; autors: Rīgas Dome ir lielākais būvdarbu pasūtītājs

Nila Ušakova atrašanās mēra krēslā iezīmējusies ar aktivitātēm, kādas sen nav pieredzētas no Rīgas pilsētas varas vīru puses. Par produktivitāti spriedīsim pēc gada.

Intervija ar Rīgas Domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu

Mēra amatā Jūs atrodaties salīdzinoši nesen. Kas paveikts – vai kāda sasāpējusi pilsētas problēma atrisināta pilnībā, pie kā tiek strādāts?

Kopš 1. jūlija padarīts ir daudz. Šis domes sasaukums iesāka darbu ļoti sarežģītos apstākļos, saspringtā laika režīmā bija jārisina nopietnas problēmas. Pirmais, ar ko bija jāsāk, jānodrošina, lai 1. septembrī Rīgā skolniekiem sāktos normāls mācību gads. Tas nebija viegls uzdevums, jo no valdības puses dotācija Rīgas izglītības sistēmai tika samazināta par 60%. Neskatoties uz to, mums izdevās nodrošināt pilsētas izglītības sistēmas efektivitāti, veiksmīgi uzsākt mācību gadu un saglabāt izglītības kvalitāti. Skolu tīkla pilnveidošana tiešā veidā skāra pavisam konkrētus bērnus un viņu vecākus, tāpēc pavisam saprotami, ka bija gan protesti, gan neapmierinātība, taču rezultāts, manuprāt, nav slikts un visi skolēni Rīgā šodien apgūst jaunas zināšanas.

Tik pat steidzami bija jārisina pilsētas sabiedriskā transporta un pilsētas slimnīcu pastāvēšanas jautājumus, jo valdība liedza finansējumu arī šīm jomām.

Viens uzsāktajiem nozīmīgajiem projektiem ir darbs pie Rīgas reklāmas kampaņas, lai ieinteresētu tūristus. Mērķis ir piesaistīt tūristus Rīgai jau šajās Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās. Esam devuši vārdu projektam - "Rīgas brīvdienas". Mēs ceram, ka šīs aktivitātes spēs atdzīvināt tūrisma nozari Rīgā, dos jaunas darba vietas un pildīs pilsētas budžetu.

Kā vērtējat Rīgas pilsētvides kvalitāti? Kas prasa izmaiņas un ar ko Rīga, Jūsuprāt, var pamatoti lepoties?

Rīga ir skaista pilsēta. Saku to gan kā rīdzinieks, gan kā pilsētas vadītājs. Kā jebkurā citā pilsētā, arī Rīgā attīstības gaitā ir pieļautas dažas kļūdas, kas ir pašsaprotami, īpaši ņemot vērā to, ka Rīgai bija jāpārdzīvo diezgan straujas pārmaiņas, pārejot no Padomju Savienības domāšanas un plānošanas, pie rietumnieciskajām vērtībām. Kad pavērās iespējas realizēt privātos nekustamo īpašumu projektus, par arhitektūras kvalitāti tika domāts pārāk maz. Taču kopumā, domāju, Rīgai vēl ir daudz iespēju augt un kvalitatīvi attīstīties. Ir daudz tādu pilsētas daļu, kurām nepieciešams pievēst uzmanību un kurām ir lielas perspektīvas, piemēram, bijušās industriālās teritorijas. Domāju, ka ekonomikai stabilizējoties, tādi projekti tiks realizēti.

Pēc Jūsu domām – būvnieciski un arhitektoniski kvalitatīvākā celtne Rīgā, kas tapusi pēdējo 5 gadu laikā?

Es negribētu atsevišķi izcelt kādu no projektiem, varu pateikt, ka ir vairāki, kurus uzskatu par kvalitatīviem un veiksmīgiem no pilsētas plānošanas viedokļa.

Rīgas Domes ēka būvēta salīdzinoši nesen. Vai tā uzskatāma par paraugstundu 21. gadsimta galvaspilsētas mērijai no arhitektoniskā un ekspluatācijas aspekta? Vai ēka ir pietiekami ekonomiska ekspluatācijā?

Godīgi sakot, es nedomāju, ka jaunais Rātsnams varētu būt 21. gadsimta būvniecības paraugs. Jāatzīstas, ka neesmu detalizēti iepazinies par šīs ēkas energoefektivitātes rādītājiem, taču nedomāju, ka tie ir pārāk augsti. Daudz stikla sienu, lieli foajē un koridori – šie faktori neveicina enerģijas taupību un ziemā Rātsnamā nav pārāk silts, savukārt vasarā dažas telpas vairāk līdzinās siltumnīcai, nevis darba kabinetiem.

Vai pilsētai ir kādas ieceres, priekšlikumi attiecībā uz tukšajiem vai daļēji piepildītajiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem, kuru attīstītāji ir bankrotējuši? Tajos tiek atslēgts siltais ūdens, nav cerību, ka rudenī būs apkure, jo apsaimniekotāji palikuši parādā komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Iemītnieki, no kuriem vairums godīgi maksājuši rēķinus apsaimniekotājiem, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem.

Privātie jaunie dzīvojamie projekti, tā diemžēl, ir šo projektu attīstītāju problēma. Daudzkārt šo mājokļu cenas pavisam neatbilst kvalitātei, turklāt bieži, celtniecības buma laikā, attīstītāji ne pārāk daudz domāja par to, cik labi jutīsies mājokļu iemītnieki un pavisam nedomāja par to, ka celtniecības bums un cilvēku pirktspēja kādā brīdī varētu arī mainīties.

Šobrīd, kad ir zināmas problēmas ar jaunajiem, dzīvojamajiem projektiem, to attīstītājiem un apsaimniekotājiem ir jādomā, kā risināt problēmas ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Rīgas dome, protams, ir gatava arī izskatīt priekšlikumus no uzņēmēju puses. Uzreiz jāsaka, ka lielākoties pašvaldība nevar izmantot jaunos projektus savām vajadzībām, iepērkot šos dzīvokļus lai mazinātu dzīvokļu rindas, jo tiem ir pārāk liela platību un tie neietilpst ekonomiskās klases dzīvokļu kategorijā.

Kādiem iezīmīgiem būvobjektiem/būvprojektiem šogad pasūtītājs ir Rīgas Dome?

Rīgas dome šogad ir pasūtījusi remontdarbus, renovācijas vai rekonstrukcijas darbus vairāk nekā 130 mācību iestādēs. Pašvaldība pretendē uz ES finansējumu vēl 20 skolu siltināšanai. Turpinās arī infrastruktūras – ceļu būvniecības projekti. Ar Eiropas struktūrfondu atbalstu tiek veikta arī ūdens un kanalizācijas infrastruktūras izbūve. Pašlaik Rīgas dome ir viens no lielākajiem, bet varbūt pat lielākais pasūtītājs būvniekiem.

Vai padomju laika blokmājām (Imanta, Pļavnieki, Zolitūde, u.c.) ir vērts iesaistīties pašreiz populārajā siltināšanas aktivitātē, ja reāli to konstrukcijas ir tehniski nogurušas? Varbūt vērts ir domāt par jaunu tipveida ēku celtniecību un nolietotās ēkas nojaukt? Pieredzi varētu smelties Maskavā.

Jautājums par dzīvojamo ēku siltināšanu ir jāizlemj šo māju iedzīvotājiem. Katrs mājas dzīvokļu īpašniekiem ir jāapvienojas biedrībās un jālemj par savu mājokļu nākotni. Pašvaldība ir ieinteresēta tajā, lai dzīvojamās mājas būtu labā stāvoklī un lai rīdziniekiem būtu labi dzīves apstākļi, lai apkurei un siltajam ūdenim nevajadzētu tērēt nesamērīgas summas. Diemžēl, pašlaik mums nav tiesību iesaistīties šajā procesā, tāpēc būtu nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, kas ļautu pašvaldībām, kopā ar dzīvokļu īpašnieku biedrībām, iesaistīties energoefektivitātes pasākumos. Es domāju, ka būtu godīgi, ja arī valsts sniegtu savu atbalstu šo dzīvokļu īpašniekiem, jo savulaik tā atdeva uz privatizāciju īpašumus, kas bija ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un tiem ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi.


Presē izskanējusi mērijas vēlme piesaistīt finansiāli spēcīgus investorus Rīgas pilsētai? Vai ir jau konkretizēts, kādas idejas tiks atbalstītas? Vai arī ideja nav svarīga, jo primārais investoru izvēlē būs to spēja ieguldīt līdzekļus?

Pašvaldībai ir vitāli nepieciešams piesaistīt investorus, jo neviens liels projekts nevar būt attīstīts bez privātā kapitāla atbalsta. Tas pats Rīgas Ziemeļu transporta koridors nevar būt uzcelts bez privāto partneru piesaistes, jo projekta realizācijai ir nepieciešams apmēram 1,5 miljards latu. Tāpēc Rīgas dome ir maksimāli atvērta sadarbībai ar investoriem, mēs esam gatavi sarunām un gaidām piedāvājumus sadarbībai.

Latvijas Pašvaldību savienības 20. kongresa dalībniekiem Jūs nosūtījāt vēstuli, kas saturēja arī šādu tekstu: "Aicinu Jūs atbalstīt iniciatīvu par Pašvaldības savienības darbības principu reformas nepieciešamību. No savas puses apsolu, ka Rīga aktīvi iesaistīsies konkrētu reformas priekšlikumu izstrādē." Kādi būtu Jūsu konkrētie reformu priekšlikumi, tas ir – kas būtu jāmaina pašvaldību darbībā?

Pašvaldībām, pirmkārt, ir jāpanāk reāla ietekme uz procesiem valstī. Pašvaldībām ir jābūt likumdošanas iniciatīvai. Turklāt jāmaina arī pašas Pašvaldību savienības darbības principi, jāstrādā tā, lai tiktu respektētas gan lielo pilsētu, gan mazo pagastu intereses. Savienības darbam jākļūst sabalansētākam, turklāt tam ir jābūt vērstam pašvaldību ietekmes palielināšanu valstī. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem. Pie mums cilvēki nāk pēc pabalstiem, pēc palīdzības, pašvaldības uztur skolas un bērnudārzus, rūpējas par iedzīvotāju komfortu. Taču pašlaik mēs nepārtraukti nonākam ķīlnieka lomā valdības priekšā. Šī situācija ir jāmaina.

Kāda ir vislielākā aplamība, ko par sevi kā amatpersonu esat lasījis presē?

Biju izbrīnīts, kad izlasīju, ka Rīgas domes vārdā it kā esmu atteicies uzturēt O.Kalpaka pieminekli.