Rīgas pamestie nami: kā pašvaldība cīnās ar graustiem

Tādi Rīgas domes pieņemtie mēri pret šādu namu īpašniekiem kā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļu likme un piespiedu nojaukšanas ir izrādījušies efektīvi: graustu daudzums galvaspilsētā ar katru mēnesi samazinās. Ja 2011. gadā kārtībā savestas tikai 16 ēkas, tad 2016.g. – 156. Situācija ar graustiem uzlabojas, bet vienlaikus rodas jauni. Mēs pastāstām par to, kā Rīga cīnās par savu vizuālo tēlu.

Deviņdesmitajos gados privatizācijas dēļ īpašumu pārdale notikusi haotiski.  Kāds sava dzīvokļa vietā pēkšņi dzīvojis denacionalizētā, bet kāds negaidīti kļuvis par vērienīga nekustamā īpašuma objekta īpašnieku. Ne visi īpašnieki ar īpašumu prot rīkoties prasmīgi: reizēm traucējis kopīpašnieku skaits, ar kuriem nav bijis iespējams mierīgā ceļā vienoties par objekta attīstību, reizēm nav izdevies piesaistīt investīcijas, taču dažos gadījumos namu īpašniekiem par "likteņa dāvanām" bijis vienkārši vienalga: Rīgā krietni pavairojies nepabeigto jaunbūvju un graustu skaits.

Ja ieskatāmies grausti.riga.lv kartē, varam redzēt reālo situāciju: katrā rajonā atrodas vismaz vairāki desmiti ēku, kas bojā pilsētas vizuālo tēlu, un pat klaji apdraud cilvēku dzīvības.

Pēc 12.12.2016. datiem Rīgā uzskaitīti 449 objekti (A un B kategorijas objekti (grausti) – 370 C kategorijas objekti (vidi degradējošie objekti)  – 69), kas netiek uzraudzīti un vēl 495 objekti, kuru stāvoklis vēl tiek novērtēts.

Ko lietas labā var darīt rīdzinieki?

Visticamāk, pa ceļam uz jūsu mājām, skolu, poliklīniku vai darbu, skatiens pārslīd ēkām, kas vairāk atgādina kādas dabas stihijas skartas ēkas drupas, nekā arhitektūras paraugus.

Ja gadu desmitiem pie bērnudārza, kā tas bijis Baltāsbaznīcas ielā vai Tauvas ielā, vai vietā, kur uzturas daudz cilvēku (slavenais Marijas ielas nams) atrodas pamests nams, par to var ziņot ar grausti.riga.lv kartes palīdzību. Taču tas nenozīmē, ka ēka uzreiz tiks atzīta par bīstamu un izremontēta. Iedzīvotāju ieteikumus izvērtē Rīgas domes Būvju sakārtošanas pārvalde. Savukārt bīstamo un degradējošo ēku sarakstu izveido Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija. Saraksts pieejams virtuāli.

 Ja apšaubāmais objekts jau atzīmēts kartē, tad ir iespējams par to nobalsot. Jo vairāk balsu savāc objekts, jo ātrāk tam tiks piemērotas sankcijas.

Pašlaik šādu objektu TOP 10 atrodas Dzirnavu ielā (22.,26.,27.,29.,24.,28.,30. numuri), Ogres ielā 1, Katlakalna ielā 11E, Cēsu iela 37 un Marijas ielā 6.

Ko dara pašvaldība?

No 2013. gada janvāra ar ēkām, kas saņēmušas graustu statusu, tiek tiek piemērots par 3% lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. 2016. gadā Vidi degradējošo būvju komisija kopā izskatījusi jautājumus par 365 ēkām. No tām 148 ēkām noteikts grausta statuss un piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā, bet piecas būves nolemts piespiedu kārtā nojaukt.

Paaugstinātā nodokļa likme kaut nedaudz stimulē īpašniekus savest kārtībā savus nekustamos īpašumus. 2015. gadā sakārtotas 156 ēkas, kas ir par 15 vairāk nekā pērn, kad tika sakārtota 141 ēka. 2014.gadā tika sakārtotas 107 ēkas, 2013.gadā - 86 ēkas, 2012.gadā - 68 ēkas un 2011.gadā - tikai 16 ēkas.

Nodokļos 2016.gadā Īpašumu departaments iekasējis teju divus miljonus eiro.

Ja īpašnieks nekā nereaģē uz atkārtotiem aicinājumiem savest kārtībā ēku, Rīgas domes Īpašuma departaments pieņem lēmumu par objekta nojaukšanu. Un parasti naudas līdzekļi,kas nepieciešami ēkas nojaukšanai, tiek piedzīti no īpašnieka. Reizēm īpašnieki paši pieņem lēmumu par nojaukšanu. 2015. gadā piespiedu kārtā nojaukti 7 objekti. Vēl 16 objektus nojaukuši paši īpašnieki.

Pussagruvušas ēkas ne tikai bojā pilsētas vizuālo tēlu, bet var arī apdraudēt to cilvēku dzīvības, kas katru dienu tām dodas garām vai pat šādās ēkās dzīvo.

TOP ēkas, kas jau savestas kārtībā

Kuģu  iela 13 (sakārtots),

Kr.Barona iela 64 (sakārtots),

Brīvības iela 78a (nojaukts),

Kr.Barona iela 88a (nojaukts),

Šķūņu iela 17 (sakārtots),

Brīvības iela 21 (sakārtošanas procesā),

Blaumaņa iela 9 (sakārtošanas procesā)

Rīgā ir arī strīdīgi objekti - ēkas pilsētas centrā, kuru investīcijas ir vērtējamas miljonos. Tās uzskatāmas par arhitektūras pieminekļiem, tāpēc tās nevar vienkārši nojaukt. Un situācija pagaidām nav atrisināta.

Šie objekti atrodas Marijas ielā 6, Vīlandes ielā 11, Alberta ielā 6, Alberta ielā 11, Peitavas ielā 7, Peitavas ielā 9/11, Bruņinieku ielā 2, A.Briāna ielā 4.

Ar daudziem īpašniekiem tomēr izdodas vienoties. Pagājušajā gadā Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija no "melnā saraksta" izsvītrojusi 24 ēkas.

Visām šīm ēkām bijuši dažādi statusi un lielākajai daļai bijusi piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Bet no saraksta izsvītrotas tikai tās ēkas, kas ir atjaunotas vai nojauktas.

Piemēram, sarakstā vairs nav atrodama neglītā ēka uz Merķeļa un Kr. Barona ielu stūra, ēka Mazajā Smilšu ielā 11, ko par saviem līdzekļiem nokrāsojuši un apmetuši dzīvokļu īpašnieki, arī ēkām Baznīcas ielā 9/11 un Miera ielā 8 nokrāsotas fasādes.

Savukārt Turgeņeva ielā, Sparģeļu ielā, Maskavas ielā un Daugavgrīvas ielā nojauktas pa divām ēkām, savukārt Dzirnavu ielā nojaukta viena ēka, līdzko tām piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Vēl viens no nesenākajiem piemēriem. Līdz pavasarim Rīgā plānots pabeigt koka ēku kompleksa restaurāciju Valdemāra ielā 41/43, kas vairākus gadus bijis vidi degradējošo ēku sarakstā.

Kompleksam 2014.gadā tika piemērots grausta statuss un paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Kopš tā laika zemesgabala un ēku īpašnieks ir mainījies. Jaunais īpašnieks – uzņēmums "KV 4143" Vidi degradējošo būvju komisijā lūdzis atcelt paaugstināto nodokļa likmi, jo ir sākti visu trīs ēku sakārtošanas darbi. 

Līdz 2018. gadam jaunais īpašnieks sola vienā no ēkām iekārtot restorānu, bet otras ēkas pagalma daļā – bērnudārzu, tādā veidā padarot kvartālu dzīvošanai piemērotāku. 

Rīga ne tikai soda, bet arī palīdz

Jau dibus gadus pilsētā pastāv programma, kuras ietvaros iespējams saņemt remontdarbu līdzfinansējumu 50% apmērā, ja ēka ir arhitektūras piemineklis un tā snied  sabiedrisku labumu. Šogad pirmo reizi Rīgas pašvaldība rīkoja līdzfinansējuma konkursu, kurā bija iespēja saņemt līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai atjaunošanai. Konkursam kopumā pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus komisija atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem. Spilgtākie programmas projekti – daudzdzīvokļu nami Eksporta ielā 4, Tērbatas ielā 28, Čaka ielā 55, Mednieku ielā 7, kā arī atjaunotie Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas griesti Katoļu ielā 2, un Stabu ielas 61 un Ģertrūdes ielas 19/21 ēku durvis.

Kopējais Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 320 000 eiro.

Arī šogad gadam jau ir izsludināts konkurss. Plašāku informāciju par to iespējams atrast šeit.

riga.lv