Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija pauž kritisku vērtējumu par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektu
Šā gada 2. septembrī norisinājās Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēde, kurā, pieaicinot visas ieinteresētās puses, tika diskutēts par publiski plaši izskanējušo un sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektu.
Diskusijas ietvaros gan atskatoties uz projekta attīstības pirmsākumiem kopš 2001. gada un projekta līdzšinējo gaitu, gan analizējot projekta arhitektoniskās kvalitātes, ietekmi uz pašu Okupācijas muzeju, Strēlnieku laukuma ansambli un Vecrīgu kopumā, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas diskusijas kopsavilkums ļauj izdarīt pietiekami kritiskus secinājumus.
"Okupācijas muzejs un Strēlnieku laukums ir jāskata kā kultūrvēsturiska vērtība, kam jāpieiet ar vislielāko atbildību. Jebkāda iejaukšanās, izmaiņas vai pārbūve prasa rūpīgu izpēti, sabiedrības un ekspertu viedokļu uzklausīšanu; šai gadījumā it īpaši – ņemot vērā arī objekta atrašanos vietu – Vecrīgas centru. Prakse un tendences pierāda, ka gan Rīgā, gan citur Latvijā un pasaulē lielas pūles tiek pieliktas, lai kultūrvēsturiskos objektus atjaunotu un saglabātu to sākotnējā veidolā un funkcionalitātē. Šeit mēs redzam, ka faktiski de jure ir apspriests tikai būvniecības ieceres detālplānojums, bet pati Okupācijas muzeja plānotā piebūve de facto nav apspriesta, nav bijis ne dialogs starp nozares ekspertiem, ne arī uzklausīts plašāks sabiedrības viedoklis, kas pašos pamatos nav pareizi," atzīst Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
Vērtējot piedāvāto pārbūves priekšlikumu, tika secināts, ka būvniecības ieceres pasūtītāji un autori laika gaitā kopš tās publiskošanas 2001.gadā nav respektējusi dažāda līmeņa profesionāļu un koleģiālo institūciju nolēmumus, konstatējumus un ieteikumus, kā arī līdz šim nav tikusi organizēta būvniecības ieceres publiska apspriešana, kāda ir praksē pieņemta un tiek īstenota vairākos citos, arī mazāk nozīmīgos kultūrvēsturisku objektu pārbūvju gadījumos.
Analizējot Okupācijas muzeja piebūves ieceres atbilstību Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma uzstādījumiem kontekstā ar uzdevumu mazināt Vecrīgas destruktīvos pārveidojumus, kas veikti pēdējos aptuveni 85 gados, jāsecina, ka plānotā muzeja piebūve tās pašreizējā veidolā neiztur nosacījumus par piebūves līdzību vai analoģiju ar senākās, t.i., Vecrīgas viduslaiku apbūves struktūras atjaunošanu (būvlaides, fasāžu dalījums, lokālās būvmākslas tradīciju pārmantojamība, tradicionālie materiāli). Arī vērtējot plānoto pārbūvi no 20. gs. izveidojušās pilsētbūvnieciskās situācijas nostiprināšanas skatu punkta – konkrētais priekšlikums to neharmonizē.
Plānotā Okupācijas muzeja piebūve risināta ar kontrasta principu gan attieksmē pret zudušo viduslaiku apbūves struktūru, gan deformē autentisko ēkas apjomu un pastiprina tā neiederību Vecrīgas ainavā, arī Vecrīgas panorāmā, tādējādi disonējot ar koncepciju par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, īpaši pilsētu vēsturiskajos centros.
Diskusijās konstatētais norāda uz nopietniem riskiem pārbūves īstenošanas rezultātā: pēc daļas nozares ekspertu un sabiedrības viedokļa tiktu neatgriezeniski zaudēta kultūrvēsturiski vērtīgā Okupācijas muzeja ēka, netiktu pienācīgi izmantota iespēja konceptuāli un saturiski piepildīt 2014. gadā jaunatklāto "Stūra māju" un būtiski samazināta iespēja kompleksi un ar skatu nākotnē pilnveidot rātslaukuma apkārtnes ainavu un celt Vecrīgas kopskata pilsētbūvniecisko kvalitāti.
Pamatojoties uz Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā paustajiem viedokļiem, Rīgas pilsētas arhitekta birojs nedēļas laikā sagatavos un Rīgas pilsētas būvvaldei nosūtīs detalizētu atzinumu par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves ieceri, lai arī jau šobrīd skaidrs, ka projektam nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi.