Rīgas siltums peļņu novirzīs biokurināmā katlumājas projektam
AS "Rīgas siltums" finanšu gadu, kas ilga no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim, ir pabeigusi ar 173 milj. eiro lielu apgrozījumu. Tas ir par 44 milj. eiro mazāks nekā iepriekšējā finanšu gadā. Apgrozījuma samazinājumu izraisīja divi faktori: siltā ziema, kā rezultātā samazinājās siltumenerģijas patēriņš, un zemāks siltumenerģijas tarifs. 2013./2014.finanšu gads tika noslēgts ar 2,8 milj. eiro peļņu, kas ir par 4,5 milj. eiro mazāka nekā gadu iepriekš.
Lai mazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem, samazinātu siltumenerģijas cenu un veicinātu siltumenerģijas tirgus konkurentspēju, AS "Rīgas siltums" peļņu - 2,8 milj. eiro novirzīs biokurināmā katlumājas ar jaudu līdz 100 MW projekta attīstībai. Šāda projekta īstenošanai AS "Rīgas siltums" un SIA "Enerģijas Risinājumi" 2014.gada nogalē nodibināja siltumenerģijas kopuzņēmumu SIA "Rīgas BioEnerģija".
AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis uzsver: "2013./2014.finanšu gada apkures sezona bija raksturīga ar neparasti siltu āra gaisa temperatūru, tādējādi siltumenerģijas patēriņš būtiski saruka. Arī siltuma cena bija zemāka nekā gadu iepriekš, pateicoties zemajai dabasgāzes tirdzniecības cenai un AS "Rīgas siltums" īstenotajiem modernizācijas projektiem. Šie faktori ļāva iedzīvotājiem veiksmīgāk norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, taču reizē arī saruka siltumapgādes uzņēmuma ieņēmumi."
2013./2014.finanšu gada apkures sezona Rīgā bija par trim dienām īsāka, bet vidējā gaisa temperatūra par 3,4°C augstāka nekā noteikts Latvijas būvnormatīvos, uz kuru pamata, tiek sastādīts budžeta plāns. Peļņas apmērus ietekmēja arī subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana, obligātā iepirkuma atcelšana koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4MWel no 2014.gada 1.janvāra, kā arī likumdošanas izmaiņas, kas nosaka, elektroenerģijas pārdošanas cenas ierobežojumus no 2014.gada 1.maija, lai ierobežotu elektroenerģijas ražotājiem sniegtā atbalsta pieaugumu. Tāpat peļņu ietekmēja dabasgāzes lietotāju grupas maiņa, jo likumdošanas izmaiņu rezultātā, samazinoties elektroenerģijas ražošanai, samazinājās gāzes patēriņš, tādējādi AS "Rīgas siltums" neguva plānotos ieņēmumus atbilstoši pieaugošajiem izdevumiem.
Vidējais siltumenerģijas tarifs bija 57,21 EUR/MWh bez PVN, kas bija par 8,5% zemāks nekā iepriekšējā apkures sezonā, kad tas bija 62,55 EUR/MWh bez PVN. Vidējā tarifa samazinājums saistīts ar iepriekšējos periodos veikto Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizāciju, izbūvējot biokurināmā koģenerācijas energobloku SC "Ziepniekkalns" un biokurināmā katlu SC "Zasulauks, kas ļāva samazināt siltumenerģijas tarifu par 3%, kā arī zemāku vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu.
Viens no galvenajiem centralizētās siltumapgādes elementiem ir siltumtīkli. Tieši no siltumtīklu un to elementu tehniskā stāvokļa ir atkarīga centralizētās siltumapgādes drošība un pārvades siltumenerģijas zudumu lielums. Ilgstošā laika periodā ieguldītā darba rezultātā patērētājiem nodotās siltumenerģijas zudumi, salīdzinot ar 1996./1997.finanšu gadu, ir samazinājušies par 711 tūkst. MWh jeb 2,7 reizes. Izvērtējot samazinājuma apjomus, varam konstatēt, ka, piemēram, ar šo daudzumu ir iespējams visu gadu apkurināt tādas pilsētas kā Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili kopā.
AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis norāda: "Piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, 2013./2014.finanšu gadā tika rekonstruēti 2,44 kilometri maģistrālo siltumtīklu, kā rezultātā samazinājās siltumenerģijas pārvades zudumi un palielinājās siltumapgādes drošība. Šobrīd esam sasnieguši zemāko siltumzudumu līmeni uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, tie ir ap 13%, jeb 415 tūkst. MWh, salīdzinot ar 1996./1997. finanšu gadu, kad tie bija 20% jeb 1,126 milj. MWh."
Piesaistot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, tika veikti šādi siltumtīklu maģistrāļu posmu pārbūves darbi: Prūšu ielā, posmā no Rušonu ielas līdz Maskavas ielai, A.Čaka ielā, posmā no Pērnavas ielas līdz Alauksta ielai, Brīvības gatvē, no Džutas ielas līdz Krustabaznīcas ielai un Ogres ielā, posmā no Krasta ielas līdz Salacas ielai.
2013./2014.finanšu gadā nomainīti siltumtīklu posmi, kuriem bija raksturīgs liels avāriju skaits, kas izraisīja siltumapgādes pārtraukumus. Kopumā nomainīti un no jauna izbūvēti 9,53 km siltumtīklu. Viens no pakalpojuma kvalitātes rādītājiem ir pakalpojuma pieejamība tad, kad klientam tas ir nepieciešams. Šajā finanšu gadā, veicot siltumtīklu rekonstrukciju, posmos ar lielu klientu skaitu tika izbūvēti pagaidu siltumtīkli, lai arī remontdarbu laikā klientiem tiktu nodrošināta siltumenerģijas piegāde, kā rezultātā netika atslēgtas 537 ēkas un ar karsto ūdeni tika nodrošināti aptuveni 31 476 dzīvokļi. Tādējādi tika uzlabota piedāvātā pakalpojuma kvalitāte, panākta klientu apmierinātība, un tika palielināts pārdotās siltumenerģijas apjoms par 11 224 MWh.
Lai paaugstinātu siltumapgādes drošību, samazinātu rekonstrukcijas darbu ilgumu un ekspluatācijas izdevumus, akciju sabiedrība pērn sāka pielietot liela diametra rūpnieciski izolētos mezglus siltumtīklu kameru vietā. Tas ļāva saīsināt siltumtīklu rekonstrukcijas laiku, jo nebija jāveic kameru izbūve, to tradicionālajā veidā (dzelzsbetona sienas, pārseguma plātnes utt.).
Aizvadītajā finanšu gadā siltumapgādes uzņēmums turpināja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus siltumavotos. 2013./2014.finanšu gadā SC "Vecmīlgrāvis" esošajiem biokurināmā katliem uzstādīts dūmgāzu kondensators, kas paaugstinās katlu darbības efektivitāti vidēji par 15-20%. Savukārt katlu mājā Gobas ielā 33a dabasgāzes ūdenssildāmais katls tika aprīkots ar kondensācijas ekonomaizeru, kas paaugstinās katla darbības efektivitāti vidēji par 5-10% un nodrošinās dabasgāzes ekonomiju vidēji 105 tūkst.m³/gadā.
2013./2014.finanšu gadā tika uzsākta SC "Ziepniekkalns" ūdenssildāmā katla aprīkošana ar kondensācijas ekonomaizeru, kas būtiski paaugstina darbības efektivitāti un attiecīgi samazina dabasgāzes patēriņu.
Akciju sabiedrība, ievērojot ekonomiskā izdevīguma principu un valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai enerģētikā, paredz stratēģiski paplašināt biokurināmā izmantošanu siltumapgādē, kā arī samazināt siltuma zudumus centralizētā siltumapgādes pārvadē. Šiem mērķiem plānots arī turpmāk piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Turpinot siltumavotu modernizāciju un attīstot siltumenerģijas ražošanu, ir plānots veikt biokurināmā ūdenssildāmā katla ar jaudu 5 MW uzstādīšanu SC "Daugavgrīva".
Uzņēmums strādā rīdzinieku labā, un ar šo projektu realizāciju turpinās savu investīciju politiku Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstībā un efektivitātes paaugstināšanā, nodrošinot konkurētspējīgu un drošu siltumapgādi.
AS "Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. 77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir ap 900 kilometru no kuriem 74% atrodas AS "Rīgas siltums" īpašumā.
AS "Rīgas siltums" akciju kapitāls sadalās šādi: Rīgas dome (49,00%), Latvijas Valsts (48,995%), AS "Enerģijas risinājumi. RIX" (2%), AS "Latvenergo" (0,005%).
Papildinformācija: A/s "Rīgas siltums" Informācijas daļas vadītāja Linda Rence, tālr. (+371) 67017226; mob. tālr.: (+371) 26445709; e-pasts linda.rence@rs.lv ; interneta vietne: www.rs.lv
