Rīgas vēsturiskā centra degradācija turpinās
Rīgas domes vadības neizpratni par kultūrvēsturiskajām vērtībām un to saglabāšanas nozīmi skaļi demonstrē tās lēmums pagarināt līdz 1. maijam atrakciju parka darbību Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. Šāda domes rīcība ir tuvredzīga, tā noniecina UNESCO piešķirto Rīgas vēsturiskā centra statusu un rāda, ka Rīgas domes vadība īsti neizprot savu atbildību par Rīgas izcilajām kultūrvēsturiskajām vērtībām, norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Šobrīd Kultūras ministrija ir iesniegusi valdībā grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos, lai turpmāk galvaspilsētas vēsturiskajā centrā neparādītos vidi degradējošas pagaidu būves. "Virzīsim šos grozījumus apstiprināšanai un iestāsimies par tiem valdībā, jo ir jāierobežo bezatbildība, nerēķināšanos ar ekspertiem un sabiedrību," klāsta S. Ēlerte.
Arīdzan Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs (VKPAI) Juris Dambis uzskata, ka Esplanādes parkā uzstādītais atrakciju komplekss ir kultūrvēsturisko vidi degradējošs, tā vizuālais, skaņas un koloristiskais noformējums ir bezgaumīgs un kultūrvēsturiski tik vērtīgai pilsētas daļai neatbilstošs. "Ļoti žēl, ka atļauju izsniegušās atbildīgās amatpersonas nenovērtē šīs vietas nozīmi," norāda J. Dambis. Domājot par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, ir satraucoši, ka dažkārt trūkst izpratnes par kultūru, kas ir cilvēku un cilvēces visu sasniegumu kopums, forma un veids, kas caurstrāvo jebkuru cilvēcisku darbību un esamību. "Ir jāizvērtē, kurā vietā un ko mēs atļaujamies. Starptautiskās vēsturisko dārzu un ievērojamu vietu komitejas pieņemtajā Florences hartā noteikts, ka pēc sava rakstura un mērķiem vēsturisks dārzs ir vieta, kas veicina cilvēku kontaktus, klusumu un dabas izpratni. Tā ikdienas pielietojuma koncepcija var būt kontrastā ar dārza lomu tajos retajos gadījumos, kad tas tiek izmantots svinībām. Šāds dārza izmantošanas veids skaidri jādefinē, lai jebkuras svinības kalpotu dārza vizuālā efekta pastiprināšanai, nevis to bojātu," uzsver J. Dambis.
Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanas gadījumā turpmāk publiskie pasākumi, kas saistīti ar kultūrvēsturiskās vides, tai skaitā, īslaicīgu pārveidošanu, piemēram, atrakciju iekārtu uzstādīšanu, būs pieļaujami pēc Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes pozitīva atzinuma saņemšanas. Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Padomes sastāvā ir desmit amatpersonas: arhitekts Andris Kronbergs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānsi Asaris, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, J. Dambis, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums, VKPAI Arhitektūras daļas vadītājs Jānis Zilgalvis, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne, kā arī trīs Rīgas Domes pārstāvji - Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Vēsturiskā centra projektu nodaļas vadītāja Iveta Staša – Šaršūne un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos Andis Cinis.