Robežzīmes RĪGA tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA, kas atrodas pie autoceļiem Rīga-Ventspils, Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža un Rīga-Bauska-Lietuvas robeža, tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) ierosinājuma kultūras ministre Dace Melbārde 5. martā parakstījusi rīkojumu par grozījumu veikšanu Kultūras ministrijas (KM) ar 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, iekļaujot tajā robežzīmes RĪGA. Rīkojums stāsies spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
"Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz "Ī" ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu," kultūras ministre Dace Melbārde pauž gandarījumu par robežzīmju iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Dizainera Valda Celma projektētās un 1980. gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāmas par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par raksturīgu valsts galvaspilsētas tēla un identitātes elementu. Robežzīmes pilnībā saglabājušās savā sākotnējā veidolā, un valsts aizsardzības statuss nodrošinās to kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā "Ī" aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju, izvērtējot konkrēto priekšlikumu atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 3. pantam, ja netiek pazemināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tās var būt gan kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, gan ēku grupas, atsevišķas ēkas, kapi, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi var tikt iekļauti latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbi, kas vecāki par 25 gadiem un ir parakstīti vai kuriem noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību, ņemot vērā to retumu, autora personību un izpildījuma kvalitāti.