Rosina valsts iestāžu finansiāli izdevīgu izvietojumu valsts nekustamajos īpašumos
Foto: Rosina valsts iestāžu finansiāli izdevīgu izvietojumu valsts nekustamajos īpašumos
Ceturtdien, 4. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.
Mērķis ir valsts pārvaldes iestāžu optimāls un finansiāli izdevīgs izvietojums valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, paredzot, ka efektīvāk izmantotu valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Rīgā un citās pilsētās, nodrošinot valstij finansiāli izdevīgu iestāžu izvietojumu, tostarp izvērtējot iespēju ieviest capital charge sistēmu, lai ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās (ar liekām telpām, greznu interjeru utt.).Analizējot no institūcijām saņemto informāciju, Finanšu ministrija secinājusi, ka ārpakalpojuma – nomas pakalpojuma izmantošana pārvaldē – pati par sevi nav nevēlama parādība. Atklātā procedūrā un par tirgum atbilstošu cenu no komersanta nomātas biroju telpas nav uzskatāmas par valstij kopumā neizdevīgāku risinājumu nekā tās pašas iestādes izvietošana pēc iespējas piemeklētās brīvās telpās, kuras pārvalda cita iestāde.
Ņemot vērā to, ka kopš 2006. gada maija nav spēkā neviens ārējs normatīvais akts, kas noteiktu nekustamā īpašuma nomāšanas kārtību valsts pārvaldes funkciju vajadzībām, tai skaitā nomnieka un nomas objekta izvēles lēmuma pieņemšanas procesu, tad šobrīd valsts nekustamo īpašumu nomāšanas no privātā sektora process ir necaurskatāms, tādējādi iespējama valsts iestāžu vadītāju nesaimnieciska rīcība un pastāv korupcijas riski.
Lai novērstu iespējamos korupcijas riskus un iestāžu vadītāju neefektīvu (nesaimniecisku) rīcību ar finanšu resursiem, nomājot nekustamo īpašumu no privātpersonām, nepieciešams nodrošināt maksimālu publicitāti un informācijas pieejamību. Kā publiski pieejama informācija būtu nosakāma informācija par nomas maksas apmēru, ko iestādēm jāmaksā saskaņā ar noslēgtajiem nekustamā īpašuma nomas līgumiem, kā arī apsaimniekošanas izdevumu apmērs nomas objektā, nomas objekta lielums, atrašanās vieta, nomas līguma termiņš, kā arī biroju ēkas (telpu) nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumu apmērs uz vienu iestādes darbinieku. Minētās informācijas pieejamība būtu jānodrošina vienuviet, t.i., VAS "Valsts nekustamie īpašumi" mājas lapā, tādējādi nodrošinot arī informācijas salīdzināmību.
Lai to nodrošinātu, nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā.
Līdz ar MK 2010.gada 8.jūnija noteikumu par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumi spēkā stāšanos valsts pārvaldes iestādes, kurām nepieciešamas telpas valsts pārvaldes funkciju veikšanai, var izmantot iespēju nomāt valsts īpašumu, izmantojot paredzēto priekšrocību. Tā paredz, ka situācijā, kad iznomājot valsts īpašumu, uz to piesakās valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, kurai nekustamais īpašums vajadzīgs publiskās funkcijas veikšanai, izsoli nerīko un nomas objektu iznomā valsts iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai. Turklāt meklēt nepieciešamās biroja telpas tieši valsts nekustamajos īpašumos ir finansiāli izdevīgi, jo nomas objektu iznomājot publiskai personai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai publiskās funkcijas veikšanai, tiek noteikta iespējami zemākā nomas maksa, t.i. ar tādu aprēķinu, lai segtu tikai iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā (šāda pati nomas maksas noteikšanas kārtība ir arī, ja valsts pārvaldes iestāde nomā pašvaldības nekustamo īpašumu).
Tādējādi, izmantojot minētos instrumentus, valsts iestādēm, tuvojoties biroju telpu nomas līgumu termiņa beigām, būtu iespējams nodrošināt valsts nekustamo īpašumu nomas iespēju izmantošanu.
Pilnu informatīvo ziņojumu skatīt MK mājas lapā.
