Ruukki – 50 gadi!
Starptautiski atzītajam metāla produktu ražošanas un industriālo risinājumu izstrādes uzņēmumam, kas pēc zīmola maiņas 2004. gadā ieguvis nosaukumu Ruukki, aprit 50 gadi. Jubileja šogad ir arī Ruukki Latvijas filiālei – 15 gadi. Apaļās jubilejas ir pietiekami iemesli, lai uz sarunu aicinātu Ruukki Baltijas reģiona tirdzniecības direktoru Gunti Dūku.
Foto: Ruukki – 50 gadi!; autors: Ruukki – 50 gadi!Starptautiski atzītajam metāla produktu ražošanas un industriālo risinājumu izstrādes uzņēmumam, kas pēc zīmola maiņas 2004. gadā ieguvis nosaukumu Ruukki, aprit 50 gadi. Jubileja šogad ir arī Ruukki Latvijas filiālei – 15 gadi. Apaļās jubilejas ir pietiekami iemesli, lai uz sarunu aicinātu Ruukki Baltijas reģiona tirdzniecības direktoru Gunti Dūku.
Aktuāls jautājums – kā šīs ziemas kaprīzes panes Ruukki jumtu segumi?
Pagaidām viss ir bijis kārtībā, tādas tiešas references, ka Ruukki jumta segumi neizturētu šā gada sniega slodzes, pagaidām neesam saņēmuši. Domāju, ka vairums gadījumu jumtu defektu iemesls nav meklējams materiālā, bet gan nekorekti izveidotajās apakškonstrukcijās un pavirši veiktajos montāžas darbos. Ļoti ceru, ka būvinženieru izteiktie draudi par masveida jumtu ielūšanu šā gada pavasarī nepiepildīsies.
Tiesa gan, salīdzinot ar abrazīvākiem materiāliem, no gluda, krāsota metāla seguma, kādu piedāvā Ruukki, sniegu ir vieglāk notīrīt, turklāt paaugstinoties temperatūrai no metāla jumtiem sniegs ātrāk noslīd. To ņemot vērā, rekomendējam metāla jumtu konstrukcijās ietvert arī sniega barjeras, lai sniegs nenoslīdētu vienā reizē kā liels, masīvs blāķis, bet pamazām.
Cik karjeras pakāpieni pieveikti, lai kļūtu par Baltijas reģiona tirdzniecības direktoru?
Kompānijā sāku strādāt 1998. gadā kā tirdzniecības konsultants industriālo un komerciālo ēku metāla produktu nodaļā, pēc pāris gadiem man uzticēja vadīt šo nodaļu, vēl pēc kāda laika sāku vadīt visu kompānijas tirdzniecības nodaļu, plānojot un organizējot produktu un risinājumu pārdošanu visā Latvijas teritorijā. Par Baltijas tirdzniecības direktoru kļuvu pirms 3 gadiem.
Šobrīd krietni paaugstinājusies atbildības latiņa, bet ir ļoti interesanti strādāt. Citu reģionu pārstāvji Baltiju uztver kā vienotu veselumu, taču mana personīgā pieredze liecina, ka visas trīs kaimiņvalstis – Igaunija, Latvija, Lietuva – ir kardināli atšķirīgas. Vienādi strādāt visās trijās valstīs nav iespējams.
Vēl viens mīts – Latvijā ir vieglāk strādāt, jo šeit viss ir zināms. Taču šķiet, ka ir vairākas lietas, kuras tomēr vienkāršāk realizēt kaimiņvalstīs. Raugoties uz Baltijas tirgu kopumā un pārzinot katras valsts ekonomikas īpatnības, mēģinu no vienas valsts otrā pārnest tieši labās lietas.
Mūsu uzņēmumam ir paveicies ar speciālistiem, jo uzņēmuma filiāles visās trijās Baltijas valstīs ir ļoti patstāvīgas. Ikdienā filiāles nav jākontrolē, bet apvienotā Baltijas tirgus struktūra izveidota ar skatu nākotnē: būs projekti, kurus nāksies realizēt kopīgiem spēkiem. Turklāt, strādājot lokāli, nevar uzkrāt mūsdienās nepieciešamo starptautisko pieredzi.
Kas ir tā labā prakse, kuru no Lietuvas un Igaunijas varētu pārnest uz Latviju?
No Igaunijas mēs varētu pārņemt godīgāku attieksmi, veicot uzņēmējdarbību. Latvijā un Lietuvā neturēt solījumu ir ļoti vienkārši, protams, nevar šo apgalvojumu attiecināt uz visiem uzņēmējiem. Igaunijā ir vieglāk strādāt, jo var paļauties uz solījumiem, arī uz tiem, kuri netiek apstiprināti ar līgumiem. Lietuvieši, kā mūsu uzņēmumā pieņemts jokot, ir tādi kā Baltijas itāļi - aizrautīgi un dedzīgi. Latvieši un igauņi noteikti varētu pārņemt šo iezīmi.
Kā varētu raksturot tirdzniecības aktivitātes, salīdzinot Igauniju, Lietuvu, Latviju?
Jāsaka, ka jau vēsturiski igauņi vienmēr ir bijuši labākie Baltijā, varbūt tāpēc, ka ātrāk sāka – Ruukki Igaunijā ir kopš 1992. gada. Otrs iemesls varētu būtu skandināviskā orientācija, kas raksturīga Igaunijai. Arī Lietuvas tirgus ir nedaudz priekšā Latvijai, tātad mēs ieņemam godpilno trešo vietu. Metāla produktu un risinājumu pārdošana ir ciešai saistīta ar aktivitātēm būvniecībā, un Igaunijā celtniecības projektu šobrīd tomēr ir vairāk kā citās Baltijas valstīs.
Par spīti krīzei Ruukki atrodas veiksmīgo uzņēmumu kategorijā. Kā Jūs skaidrotu iemeslus?
Protams, pirmkārt tas ir spēcīgais zīmols, kas veidots daudzu gadu garumā, kļuvis populārs un ar celtniecību saistītie profesionāļi jau bez taujāšanas zina, kādi produkti un kāda kvalitāte raksturīga šim zīmolam. Jāatgādina, ka Ruukki zīmols ieviests 2004. gadā, apvienojot zem vienota nosaukumu visus iepriekš Rautaruukki koncernam piederējušos 8 vai 9 zīmolus (red. Latvijā Rautaruukki produktu grupas līdz 2004. gadam bija pazīstamas ar zīmolu Rannila un Asva). Uzticamība, kvalitāte, profesionālisms un orientācija uz ilgtermiņa sadarbību – tie ir veiksmes atslēgas jēdzieni, saskaņā ar kuriem darbojamies.
Otrkārt, veiksmīgi esam arī tāpēc, ka, sākoties ekonomikas svārstībām, ne koncerna augstākā līmeņa vadība, ne filiāles nekrita panikā. Negribu gan teikt, ka ir gājis viegli. Grūtības ir bijušas un ir, bet katru reizi tiek meklēts risinājums.
Mūsu kompānijas produktu grupas neraksturo lētākā cena, arī pasūtījumu izpildi nevar nodēvēt par ātrāko tirgus kontekstā, taču pasūtījumu izpilde tiek realizēta tad, kad tas ir nepieciešams – piegādājam precīzi laikā. Izvēloties mūsu produktus, būvnieks var justies drošs, ka problēmas nebūs, un , ja arī būs, tad vienmēr uzņēmums būs sasniedzams – Ruukki nekur nepazudīs un vienmēr būs gatavs uzņemties atbildību par saražotajiem izstrādājumiem.
Pēc Jūsu domām iespaidīgākie objekti pasaulē, kuru būvniecībā izmantoti Ruukki produkti un risinājumi?
Viens no tiem ir Norvēģijā – Operas nams Oslo, otra iespaidīga būve ir Hītrovas lidosta Londonā, kurā estētiski augstā līmenī un ar izpratni pasniegti industriālie risinājumi.