Sabiedriskās organizācijas šonedēļ ar tieslietu ministru pārrunās virzīto notāru reformu
Sabiedriskās organizācijas jau publiski pauda savas bažas par Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosināto un Tieslietu ministrijas virzīto reformu, kuras būtiskākās izmaiņas paredz slēgt nekustamo īpašumu darījumus notariālā akta kārtībā, par to notāriem atlīdzībā samaksājot 0,5% no darījuma summas.
Sabiedriskās organizācijas arī uzskata, ka to viedoklis netiek ņemts vērā Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā. Tāpēc šo trešdien, 15.jūnijā, plkst.10.00 Tieslietu ministrijā notiks tikšanās ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, lai klātienē ar ministru pārrunāto reformu, paustu bažas par šī brīža ierosinājumiem un norādītu uz to riskiem. Tikšnās laikā organizācijas lūgs ministru skaidrot, kāpēc šāda reforma ir nepieciešama kā papildu finansiāls slogs iedzīvotājiem un vai patiešām nav alternatīvu risinājumu, kā sasniegt izvirzītos reformas mērķus, neuzliekot papildu "nodevu" sabiedrībai.
Nozaru organizāciju jau paudušas viedokli, ka jaunā reforma šī brīža redakcijā radīs valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu notāriem, kuri ik gadu no nekustamo īpašumu pārdošanas darījumiem atlīdzībās saņemtu aptuveni 9 miljonus eiro. Orgnizācijas uzskata, ka tas būtu garantēts ienākums bezkonkurences apstākļos, bet kopējais valsts budžeta ieņēmumu samazinājums pārsniegtu 17 miljonus.
Organizācijas iebilst pret virzīto reformu un vēstulē aicināja tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču uz tikšanos, lai klātienē uzklausītu argumentus, kāpēc un kā interesēs tiek virzīta Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciēta reforma.
Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek vērtēta Latvijas Zvērinātu notāru izstrādātā nekustamo īpašumu darījumu reforma. Reformas pamatā ir it kā vēlme izskaust negodprātīgus darījumus nozarē, kad ar viltu tiek izkrāpti īpašumi. Tomēr būtiskākās reformas izmaiņas paredz noteikt notāru atlīdzību 0,5% apmērā līguma slēgšanas brīdī, kas nozīmē, ka īpašuma pircējam būtu jāmaksā ne tikai 2% valsts nodevu, bet vēl papildus par notāra līdzdalību darījumā. Lai mazinātu kopējās darījuma summas pieaugumu, Notāru padome aicināja samazināt valsts nodevu, bet to jau noraidīja Finanšu ministrija, norādot uz valsts ieņēmumu būtisku samazinājumu.
Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiskā veidā paudušas daudzas organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija.
Galvenie darba grupas dalībnieku iebildumi ir balstīti uz reformas radīto papildu administratīvi birokrātisko slogu, izmaksu palielinājumu, pakalpojumu nepieejamību attālākos reģionos un materiāli nenodrošinātajai sabiedrības daļai, juridiskiem sarežģījumiem darījumos, kvalitātes samazināšanos monopola apstākļos, funkciju dublēšanos ar zemes dienestu un atsevišķas profesijas interešu lobiju.
Notāra funkcijas reģionos pilda bāriņtiesas. Uz doto valstī ir nedaudz vairāk nekā 100 notāri, no kuriem gandrīz 70% darbojas Rīgā. Šobrīd nepieciešamos apliecinājumus ierobežotas summas ietvaros (8537 euro) reģionos pilda arī bāriņtiesas, kas nozīmē pakalpojuma pieejamību reģiona iedzīvotājiem un zemāku valsts noteiktu nodevu par viņu darbu. Jaunā reforma paredz, ka līgumus varēs slēgt tikai notāra klātbūtnē, kas nozīmēs, ka ierobežotās peiejamības un izmaksu pieauguma dēļ pieaugs nesakārtotu īpašumtiesību īpatsvars nākotnē attālākos lauku reģionos un tā rezultātā palielināsies krāpniecības riski.
Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis Guntars Grīnvalds norāda, ka, neskatoties uz organizāciju paustajām bažām un norādītajiem reformas riskiem ilgtermiņā, jaunā reforma neizprotamu iemeslu dēļ tiek virzīta tālāk. NNĪAA kategoriski iebilst pret jauno reformu un norāda, ka nav pieņemami mainīt likumus tikai tādēļ, lai apmierinātu vienas atsevišķas interešu grupas intereses, neņemot vērā, ka tas apdraudēs nekustamo īpašumu nozares sekmīgu attīstību, mazinās mājokļu pieejamību iedzīvotājiem gan Rīgā, gan arī reģionos, samazinās ārvalstu investīciju pieplūdumu Latvijai un ar jaunu nodevu radīs papildu finanšu un birokrātijas slogu pārdevējiem un pircējiem, respektīvi, visiem iedzīvotājiem.