Sagatavoti jauni risinājumi ūdens patēriņa starpības samazināšanai

Daudzdzīvokļu mājās jau labi sen ir aktuāla problēma, kas saistīta ar ūdens patēriņu un samaksu par to. Arī individuālo patēriņa skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos nav palīdzējusi šo problēmu atrisināt. Nereti mēdz būt situācijas, kad individuālajos skaitītājos uzrādītais patērētā ūdens apjoms ievērojami, dažreiz līdz pat 30 – 40 %, atšķiras no centrālā ievada skaitītāja aprēķinātā ūdens daudzuma. Šī starpība tiek iekļauta patēriņa pārrēķinā un pēc katrā konkrētā gadījumā noteiktas kārtības tiek līdzvērtīgi sadalīta uz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ievērojamās starpības dēļ arī reālās izmaksas mēdz būtiski atšķirties, tādēļ ir daudz neapmierināto.

Ir vairāki cēloņi, kādēļ šāda starpība rodas, tostarp dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kvalitāte un tehniskie parametri, u.c. Lai risinātu šo problēmu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai pilnveidotu praksē pastāvošās nepilnības ūdens patēriņa uzskaitē, kā arī ievieš risinājumus, kas ir vērsti uz ūdens patēriņa starpības samazināšanu. Vairāk par gaidāmajiem risinājumiem pavēstīja Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks būvniecības jautājumos Edmunds Valantis.

Noteikumu projekts paredz cīnīties ar ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem

Līdz ar sagatavoto noteikumu projektu tiek apvienots regulējums, kas šobrīd ir ietverts Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" un 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr.524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem", tādējādi vienā normatīvā aktā apvienojot regulējumu par dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas aprēķināšanu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.

Ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņi var būt dažādi, piemēram, skaitītāju rādījumu neprecizitāte, to rādījumu nolasīšana atšķirīgos laikos, skaitījumu rādījumu ietekmēšana u.c. Tādēļ noteikumu projekts paredz virkni risinājumu to novēršanai.

Pirmkārt, ūdens patēriņa starpība var rasties pakalpojuma sniedzējam piederošā komercskaitītāja neprecizitātes dēļ. Tam iemesls ir, piemēram, nogulsnes dzeramajā ūdenī, kas rodas centralizētās ūdensapgādes sistēmā, kas traucē skaitītāja normālu darbību. Šīs problēmas risināšanai tiek piedāvāts paredzēt pienākumu ūdensapgādes pakalpojuma sniedzējam nodrošināt ūdens filtra uzstādīšanu pirms skaitītāja pēc dzīvojamās mājas īpašnieku pieprasījuma.

Nepieciešams nodrošināt vienādas prasības visiem skaitītājiem

Neskatoties uz to, ka pakalpojuma sniedzējam piederošais komercskaitītājs kopā ar dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem veido vienu aprēķinu sistēmu par saņemto pakalpojumu, līdz šim ūdens patēriņa skaitītājus (pretstatā, piemēram, siltumenerģijas skaitītājiem) katrs dzīvokļa īpašnieks uzstādīja un to verificēšanu nodrošināja individuāli. Tā rezultātā  dzīvojamajā mājā tiek izmantoti skaitītāji ar atšķirīgiem tehniskajiem parametriem, kas ir viens no būtiskākajiem ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem.

Tādēļ noteikumu projekts paredz dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā nepārņemtās dzīvojamās mājās ilgstošas pastāvošas ūdens patēriņa starpības gadījumā arī pārvaldnieka tiesības pāriet uz vienotu skaitītāju uzstādīšanas, nomainīšanas un verificēšanas kārtību, kas ietvertu vienas prasības skaitītājiem, piemēram, ūdens plūsmas uztveršanas jutība, rādījumu attālinātas nolasīšanas iespēja.

Šādai vienotai skaitītāju uzstādīšanai ir vairākas priekšrocības, piemēram:

• iespēja vienlaikus sakārtot ūdens uzskaites mezglu dzīvokļos,
• centralizēta skaitītāju iegādes, nomaiņas un verifikācijas izdevumu segšana no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem,
• vienlaicīga skaitītāju verifikācija, tādējādi nodrošinot tikai verificētu skaitītāju izmantošanu visā  dzīvojamā mājā, kas novērš nepieciešamību katram dzīvokļa īpašniekam sekot līdzi skaitītāju verifikācijas termiņiem.

Vienlaikus tiek saglabāta arī pastāvošā skaitītāju uzstādīšanas  nomaiņas un verificēšanas kārtība, kad to nodrošina katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi.

Noteikumu projekts paredz arī citus risinājumus

Noteikumu projekts paredz tiesisko ietvaru arī izlīdzināto maksājumu veikšanai ar pakalpojumu sniedzēju, ja par šādu norēķinu kārtību dzīvokļu īpašnieki ir vienojušies ar pakalpojumu sniedzēju. Tas arī paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības izvēlēties dzīvojamā mājā piemērotāko ūdens patēriņa starpības metodi:

• atbilstoši dzīvojamo telpu grupu un nedzīvojamo telpu grupu  skaitam,
• atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram,
• proporcionāli ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam,
• atbilstoši dzīvojamo telpu grupā dzīvojošo personu skaitam.

Noteikumu projekts paredzēs, ka ūdens pārtēriņa starpību varēs attiecināt uz dzīvokļu īpašniekiem, kas atkārtoti nav ļāvuši veikt rādījuma pārbaudi ūdens patēriņa skaitītājam, kuru skaitītāji ir bojāti, vai kuru skaitītāji nav verificēti, - tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieki, vai – nepārņemtā mājā – pārvaldnieks būs pieņēmuši šādu lēmumu.

Tāpat svarīgi zināt, ka turpmāk ūdens patēriņa starpību vairs nevarēs attiecināt uz tādu dzīvokļa īpašnieku, kurš skaitītāja rādījumu nav nodevis. Šādos gadījumos personai, kura veic aprēķinus, būs pienākums veikt skaitītāja rādījumu pārbaudi.