SALMU MĀJA – priekšrocības un trūkumi

Salmu mājas ir viena no salīdzinoši nesenām tehnoloģijām ēku būvniecībā. Lai gan dažās valstīs satopamas būves ar vairāk kā 100 gadu stāžu bez būtiskiem bojājumiem, kas tās padara līdzvērtīgas citu tehnoloģiju tāda paša vecuma mājām. Latvijā un Eiropā šāda būvniecība ir reta un ekstravaganta vislabākajā vārda nozīmē. Nevar noliegt, ka Latvijā salmu mājas ir sevišķi retas, savukārt Dānijā, Lielbritānijā, pat Igaunijā un Lietuvā sastopamas ievērojami biežāk, tomēr, kopumā vērtējot, materiāla izmantošanas popularitāte pieaug, no neparasta materiāla un dīvainu patērētāju būvēm, tas kļūst par produktu, kas apmierina pat paneļmāju cienītājus.

Salmu mājas nosaukums liek domāt, ka tā sastāv no salmiem, tomēr tā nebūt nav. Salmi ir tikai daļa konstrukcijas un pamatā kalpo kā siltumizolācijas materiāls. Salmus kā siltumizolācijas materiālu izmanto gan sienās, gan pārsegumos. Abās vietās tos sedz apdares materiāli. Lielākoties salmu siltumizolācijas apdarē tiek izmantots māla vai kaļķa apmetums, kas tiek uzklāts ārsienu abās pusēs. Apmetums veic ne vien estētisku funkciju, bet arī pilda vairākus citus uzdevumus :
- padara sienas ugunsdrošas;
- padara virsmas cietas un izturīgas;
- veido temperatūru akumulējošu slāni iekšpusē;
- regulē mitruma daudzumu telpās;
- veido salmu ķīpu sienas stingrību.

Kad tiek vērtētas iespējas ēkas būvniecībai, parasti jāizvēlas materiālu kopums – tehnoloģija, kāda tiks izmantota, un katrai ir savas priekšrocības un trūkumi. Tādēļ, domājot par salmu māju kā variantu, svarīgi saprast, kas ir tie iemesli, kuru dēļ izvēlēties būvēt šādu māju.

Un kādēļ gan ne?

Foto: SALMU MĀJA – priekšrocības un trūkumi; autors: SALMU MĀJA – priekšrocības un trūkumi

Trūkumi:
* Celtniecība ir darbietilpīgāka un prasa lielāku līdzdalību.
* Celtniecībai ir raksturīga sezonu ietekme, jo salmi tiek iegūti vasaras beigās – pēc labības novākšanas.
* Ja nepieciešams, labus meistarus celtniecībai ir teju vai neiespējami atrast.
* Uzsākot būvniecību, lielākā daļa draugu, radu un paziņu būs skeptiski noskaņoti.
* Būs ievērojami mazāk sienu kur jālīmē tapetes, varbūt ka tādu nebūs vispār.
* Ļoti iespējams, ka būvniecības beigās jūs labi orientēsieties dažādos celtniecības jautājumos.

Ja šie beidzamie punkti liekas mazāk uztraucoši un negūst pārsvaru pār priekšrocībām, tad, iespējams, arī jūs savu māju varat būvēt no salmiem.

Pie šādas izvēles vienmēr prātā nāk vieni un tie paši mīti:

Salmi var sapūt - nav taisnība.

Sapūst ļoti daudzi materiāli noteiktos apstākļos. Salmi pēc ķīmiskā sastāva un vairākiem pētījumiem ir ārkārtīgi tuvi kokam. To lielākā sasatāvdaļa ir celuloze. Atšķirības no koka ir nelielas. Tieši tādēļ var teikt, ka salmu ķīpa sapūst līdzīgi kā koks, tomēr zinām, ka Latvijā ir ārkārtīgi ilga koka guļbūvju celtniecības tradīcija, un tās ne tuvu nesapūst, ja vien uz konstrukcijas nelīst ūdens. Salmu mājas ir to jaunākais brālēns. Ja salmu mājas konstrukcijā nesalīst ūdens, tad tā nesapūs. No lietus, vēja un sniega to pasargās apmetums. Izvēloties apdari, iespējams kombinēt dažādus materiālus, tādēļ apmetums nav vienīgais iespējamais apdares veids. Šāda tipa māju iespējams apšūt arī ar tradicionālu koka dēļu apšuvi. Tas gan nenozīmē, ka tad apmetums nebūtu jāliek, tomēr tā estētiskās kvalitātes prasības ievērojami pazemināsies, noturība pret mitrumu ievērojami pieaugs un, tā kā no tiešas lietus iedarbības pasargās dēļi, apmetumā būs iespējams izmantot tikai mālu, ko visdrīzāk var iegūt turpat būvlaukumā vai tā tuvumā, tādejādi izmaksas būs ievērojami mazākas. Tiem, kas šādam apgalvojumam tomēr netic, var ieteikt izmēģināt to praktiski – iegādājoties kādu ķīpu un atstājot ārā lietū. Mūsu pieredze liecina ka 4 gadu laikā ķīpas joprojām nav sadalījušās. Protams šāds materiāls jau labu laiku nav izmantojams būvniecībai, tomēr tas apliecina, ka pat pie tādiem apstākļiem salmi nepazūd, kā putas alus kausā.

Salmu māja ir uguns nedroša – nav taisnība.

Mājai ir apdare, kas to padara ļoti ugunsdrošu. Ir veikti vairāki pētījumi, kur noskaidrots, ka pie atklātas liesmas sienas vienā pusē šāda konstrukcija iztur vairāk kā 90 minūtes. Tādejādi šāda māja ir ugunsdrošāka par guļbūvi un koka karkasa būvēm. Papildus, salmu ķīpa līdzinās grāmatai. Viena lapa lieliski deg, bet blīvi kopā ne. Salmu ķīpa gan deg, bet ne tik labi kā sauja vaļēju salmu. Kritiska šajā kostrukcijā ir apdare vai apmetums. Jau laikus jādomā par to, kā izvairīties no liekiem draudiem ugunsdrošībā salmu sienās. Ja iespējams elektroinstalācija maksimāli veicama iekšsienās. Apmetums kārta ir ievērojami bieza (nereti 3 un vairāk centimetri), tādēļ vadus iespējams iestrādāt tajā. Ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību nozarkārbu iestrādāšanai salmos jo nereti tieši nozarkārbas ir ugunsbīstamākas kā pats vads, un tajās rodas dzirksteles.

Salmu māju "sagrauzīs" peles – nav taisnība.

Salmu māja nav būtiski pievilcīgāka grauzējiem, kā jebkura cita māja. Zināmā mērā tā drīzāk ir nedraudzīga. Vispirms jau esam novērojuši, ka salmu ķīpu kaudzēs, kur pa reizei grauzēji iemitinās, tie necenšas iegrauzties ķīpu vidū bet gan mēģina tikt uz priekšu šuvēs. Tā kā sienas konstrukcijās ķīpas nav brīvstāvošas, bet tiek saspiestas, šādu brīvāku šuvju nav. Papildus tam pašā ķīpā nav grauzējam interesējošu lietu, jo graudiem tur nevajadzētu būt. Ja tie tur ir, tad ļoti mazā daudzumā, un grauzēji ir pārāk slinki, lai veltītu vairākas stundas viena grauda iegūšanai. Visbeidzot grauzējus aiztur apdares kārta. Kā jau minēts, nereti tā ir pat 3 un vairāk centimetrus bieza māla vai kaļķu apmetuma kārta, kas nav sevišķi kārdinoša grauzējiem. Vēl reizēm sienas apmetumā tiek iestrādāts metāla armatūras siets ar aci 1 – 3cm caur kuru grauzējiem nāktos izkļūt. Dzīvojot šādā mājā, jāapliecina ka peles caur durvīm ir ieskrējušas, tomēr, pēc izmisīgas cīņas par izdzīvošanu, nomira, un tas arī bija vienīgais šāda veida starpgadījums. Iespēja, ka grauzēji var parādīties, ir tikpat liela kā cita veida mājās, savukārt izdzīvošanas iespējas - ievērojami mazākas.

Salmu mājas konstrukcija nav izturīga – nav taisnība.

Lielākajā daļā gadījumu salmi pilda situmizolācijas funkcijas un tiek iestrādāti atsevišķi. Jumta noturēšanas un mājas konstrukcijas izturību veido koka karkass, kas kā celtniecības metode zināms jau gadsimtiem. Līdz ar to izturība nosakāma nevis no salmu skatu punkta, bet gan no koka karkasa montāžas kvalitātes un pareiza projekta. Pastāv arī konstrukcijas risinājums, kur salmu ķīpas vien spēj noturēt vienstāvu mājas svaru un jumta spiedienu uz sienām bez koka statņu palīdzības. Lai gan tam grūti noticēt tomēr pieredze liecina ka kvalitatīvas salmu ķīpas vertikāli saliktas saspiest var tikai 1- 2 centimetri uz 35 – 40 centimetru augstu rindu. Ja šāda saspiešana tiek veikta būvniecības laikā, vēlāk salmiem nav tendences sasēsties jo salmu izslīdēšanu kavē berze no blakus esošiem salmiem. Faktiski sanāk ka salmu ķīpa līdzinās samezglotam bumbulim, kuru iepriekš stingri savelkot, to vairāk samazināt nav iespējams. Šāda celtniecības metode ir īpaši saistoša nelielām būvēm, jo nav jāveic ķīpu zāģēšana, lai tajās iestrādātu statņus, celtniecība norit ātri, un tai nepieciešams mazāks apjoms kokmateriāla.

Kā noprotat salmu izmantošana būvniecība gan nav visu nelaimju atrisinājums, tomēr nenoliedzami tā ir apdomas vērta metode, jo ar mazāk finanšu līdzekļiem iespējams tikt pie sava mājokļa, kas būtu ne vien estētiski pievilcīgs, bet arī ļoti energoefektīvs, ieguldot nedaudz vairāk sava darba un labās enerģijas, izmantojot daudz vairāk videi draudzīgus, dabiskus materiālus. Šādā mājā būs jauks mikroklimats, tai būs laba aura un cilvēka veselībai draudzīga vide.

Salmu māja – tās ir senas zināšanas un materiāli jaunā tehnoloģijā!

Materiālu sagatavoja: Aleksandrs Ļubinskis un Kristīne Millere

Foto: SALMU MĀJA – priekšrocības un trūkumi; autors: SALMU MĀJA – priekšrocības un trūkumi