Saules paneļu izmantošanu Latvijā bremzē nepietiekamais valsts atbalsts
Saules enerģija ir neizsmeļams enerģijas avots, kas dienas gaišajā laikā nepārtraukti staro uz Zemi. Tā ir ekoloģiski tīra, nerada papildu atkritumus un izmešus dabā. To ir iespējams uztvert jebkurā vietā uz Zemes un ar saules paneļu palīdzību izmantot gan elektrības, gan siltā ūdens ražošanai. Viens no galvenajiem šīs enerģijas efektīvas izmantošanas priekšnosacījumiem ir pēc iespējas lielāks saulaino dienu skaits, jo apmākušās dienās pieejamā enerģija būs mazāka.
Eksistē divu veidu saules paneļi
Saules paneļus var iedalīt divās lielās grupās. Pirmā ir t.s. termo – paneļi, vairāk saukti par saules kolektoriem, kas ražo siltumenerģiju un tiek izmantoti galvenokārt siltā ūdens iegūšanai, bet otrā – elektriskie paneļi jeb saules baterijas, kas ražo elektrību.
Ņemot vērā faktu, ka Saules enerģijas izmantošanai ir milzīgs potenciāls, kā arī to, ka pēdējos gados ir ievērojami kritušās saules enerģijas iegūšanas iekārtu cenas, pasaulē arvien biežāk cilvēki dod priekšroku saules paneļu izmantošanai. Viena no galvenajām saules enerģijas iekārtu izmantošanas priekšrocībām ir tāda, ka saules baterijām vai kolektoriem nav praktiski nekādu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksu.
Latvijā saules paneļu izmantošanu bremzē vairāki faktori
Ļoti svarīgs faktors, kas tieši ietekmē saules paneļu darbību un nosaka to efektivitāti, ir ģeogrāfiskā vieta, gadalaiks un klimatiskie apstākļi konkrētajā vietā, galvenokārt – saulaino dienu skaits, jo apmākušās dienās iegūtās enerģijas daudzums būs krietni mazāks. Tādēļ, it sevišķi vietās, kur debesis regulāri klāj mākoņi (arī Latvijā), pat neraugoties uz to, ka saules enerģija ir lētāka un ilgtspējīgāka, tās popularitātes pieaugums nav tik straujš, kā varētu gaidīt.
Taču tas nav vienīgais saules paneļu izmantošanu bremzējošais faktors. Jaunākās tehnoloģijas paredz arī izkliedētās saules gaismas izmantošanu, kļūst efektīvākas un arī ievērojami lētākas nekā pavisam nesenā pagātnē. Saules enerģiju var izmantot arī tad, kad tā nemaz nespīd, jo globālais starojums sastāv no tiešā un izkliedētā starojuma. Latvijā gada saules enerģijas izstarojums uz horizontālas virsmas ir 1000 – 1200 kWh/m2 atkarībā no ģeogrāfiskās vietas. Vidējais saules gada izstarojums Rīgā ir lielāks nekā Berlīnē (Vācija), kur saules enerģijas iegūšana ir ļoti populārs enerģijas avots. Tā kā vainu par salīdzinoši nelielo saules enerģijas izmantošanu Latvijā nevar norakstīt tikai uz atrašanās vietu un mākoņiem. Tiesa, jāņem vērā arī saules paneļu uzstādīšanas sākotnējās izmaksas, kas joprojām nav mazas.
Saules bateriju tirgu ietekmē elektroenerģijas neto uzskaites nosacījumi
Latvijā eksistē zināma sistēma, kas saules enerģijas ražotājam neļauj efektīvi izmantot savu saražoto elektroenerģiju. Proti, finansiālais saules paneļu izdevīgums atkarīgs no tā, vai enerģiju, ko šobrīd saules paneļi saražo, to īpašnieks var patērēt uzreiz. Saules bateriju tirgu ietekmē neto uzskaites nosacījumi. Tas nozīmē, ka, dodot konkrētā laikā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu kopējā tīklā, bet vēlāk, ņemot no tā, nav jāmaksā tikai elektrības cena, bet pārējās komponentes jāmaksā. Ja būtu iespēja tās nemaksāt, vai arī elektrības piegādātājs to pirktu par "zaļās enerģijas" cenu, līdzīgi kā koģenerācijas stacijas, tad saules baterijas būtu ievērojami biežāk sastopamas. Līdz ar to var secināt, ka, atšķirībā no citiem zaļās enerģijas ražotājiem (koģenerācija, biogāze, vējš u.c.), saules enerģijas ražotājiem un izmantotājiem valsts atbalsts ir nepietiekams.
Visu faktoru kopums nosaka saules enerģijas izdevīgumu Latvijā
Lai varētu domāt par izdevīgu saules bateriju izmantošanu, nepieciešams rūpīgi apsvērt uzstādāmo paneļu jaudu – lai tā apmierinātu patēriņu, bet neradītu lieku elektroenerģiju, par kuras atpakaļ saņemšanu no elektroapgādes sistēmas būs jāmaksā sadales un pārējās komponentes.
Saules enerģija ir izmantojama vasaras periodā, kad ir garš gaišais periods, biežāk spīd saule, un kaut vai apmākušos laika apstākļos var iegūt enerģiju. Tāpēc saules enerģijas izmantošana ir pamatota uzņēmumos, kuros ir liels enerģijas patēriņš arī vasarā, piemēram, kā ražotnēs, biroju centros u.tml.
Privātmājās saules enerģija arī ir izmantojama, bet, lai iegūtu pēc iespējas pozitīvāku efektu, maksimālais enerģijas patēriņš būtu jāsaplāno gaišajā dienas laikā, piemēram, veļas mazgāšana, ūdens sildīšana, gatavošana. Jo, atdodot saražoto elektrību tīklā un pēc tam ņemot atpakaļ, divarpus reizes paildzinās uzstādītās iekārtas atmaksāšanās periods.
Saules kolektoru saražoto siltuma enerģiju var izmantot siltā ūdens sagatavošanai vasaras periodā, kā arī zemās temperatūras (siltās grīdas) apkures atbalstam pavasara periodā, kad biežāk mēdz būt saulains laiks nekā ziemā vai rudenī. Vienīgi apkures atbalstam nepieciešama lielāka sistēma, vairāk kolektoru uz jumta, taču šādā gadījumā atkal ir jādomā, ko darīt ar lieko siltumenerģiju vasarā. Viens no risinājumiem – var iegādāties dārgākus kolektorus, kas apgādāti ar automātisku regulāciju, un, pateicoties tai, pie paaugstinātas temperatūras stikls vairs nelaiž saules starojumu cauri.
Konsultēja SIA "Commodus" tirdzniecības un montāžas vadītājs, apkures sistēmu eksperts Sandis Ainārs.