Siltumenerģijas cena neizbēgami augs līdzi dabasgāzes cenai: citu iespēju pagaidām nav

Foto: Siltumenerģijas cena neizbēgami augs līdzi dabasgāzes cenai: citu iespēju pagaidām nav; autors: Siltumenerģijas cena neizbēgami augs līdzi dabasgāzes cenai: citu iespēju pagaidām nav

Interviju sniedza Āris Žīgurs, AS "Rīgas Siltums" valdes priekšsēdētājs

Kā zināms, lielākie Latvijas dabasgāzes patērētāji nav ražojošās vai pārstrādes industrijas uzņēmumi, kuru mūsu valstī atlicis pavisam nedaudz, bet gan siltumenerģijas ražotāji, lielākais un nozīmīgākais (visas valsts izpratnē), noteikti ir galvaspilsētas Rīgas "sildītājs, AS "Rīgas Siltums". Rīgā eksistē pavisam neliels vēsturiski bez centralizētās siltumapgādes palikušo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku procents, savukārt, visas jaunās platības – gan dzīvojamās, gan biznesa, gan arī ražošanas, automātiski kļūst arī par Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmuma klientiem. Tomēr, lielākā "Rīgas Siltuma" klientūras daļa ir un vēl vismaz kādu laiku būs individuālie siltumenerģijas patērētāji – katra mājsaimniecība, kurai, ar centralizētā siltumapgādes tīkla starpniecību, tiek piegādāta siltumenerģija un karstais ūdens.

Vai iespējama situācija, ka siltumenerģijas tarifs Rīgā varēto mainīties pat biežāk kā 2-3 reizes apkures sezonā?
Siltuma cena var mainīties katru mēnesi, ka šīs izmaiņas gan neskars pašu mazākos patērētājus, kas apkurina dzīvokļus un savas privātmājas.

Pagaidām ir grūti prognozēt, par cik kāps siltuma tarifi pēc tam, kad 15. oktobrī stāsies spēkā jaunie, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie dabasgāzes tarifi.

Pērnā ziema siltumenerģētikas uzņēmumam bijusi smagākā pēdējo piecu sešu gadu laikā, jo dabasgāzes cenas auga ļoti strauji - ik mēnesi kāpums bija 5 - 7 % liels. No apkures sezonas sākuma līdz pat janvāra beigām "Rīgas Siltums" pārdeva siltumenerģiju par tarifu, kas nesedza augošās dabas gāzes izmaksas, līdz ar to uzņēmums bija spiests ņemt īstermiņa kredītu bankā, lai operatīvi samaksātu AS "Latvijas Gāze" par iepirkto resursu.
Vēl arī jāatzīmē viens, gan visai pretrunīgs, fakts: pēdējos gados koncerns "Gazprom" nav pienācīgi novērtējis Baltijas tirgus iespējas un iepriekšējos gados piegādājis gāzi par ļoti zemām cenām. Krievijai nekas nav traucējis paaugstināt dabasgāzes cenas jau 1997., 2001. vai 2003. gadā.

Tomēr labi, ka radikālais cenu kāpums noticis tik vēlu, ļaujot Baltijas gāzes patērētājiem tam kaut nedaudz sagatavoties.

Arī dabasgāzes iepirkuma cena nav fiksēta – tā sezonas gaitā var mainīties vairākas reizes un šo izmaiņu dinamiku mēs – Latvijā, ietekmēt nevaram. Tādējādi, ja pieaug dabasgāzes iepirkuma cena "Latvijas Gāzei", neizbēgami aug arī saražotās siltumenerģijas cena.

Vai "Rīgas Siltums" var izstrādāt vairākus tarifu izmaiņas variantus un iesniegt tos SPRK izskatīšanai – lai gadījumā, ja gāzes cena mainās "pēc viena scenārija", siltuma ražotāji nebūtu lieli zaudētāji, strādājot pēc "cita scenārija"?
Žīgurs laikrakstam atklājis, ka RS varētu iesniegt SPRK tarifu priekšlikumus, piedāvājot vairākus tarifu variantus, kas būtu piemērojami, atkarībā no gāzes iepirkuma cenas. "Mēs varētu iesniegt tarifu priekšlikumus, kur atspēriena punkts būtu minētie 30%, paredzot vairākus citus tarifus, kas būtu gan zemāki par šo līmeni, ja gāzes cena kristos, gan arī augstāki, ja tā celtos," teicis RS valdes priekšsēdētājs, norādot, ka siltuma cenas pieauguma apjoms varētu svārstīties no 10% līdz 50%.

Vai tuvākajā laikā būtu reāli būtiski samazināt importēto energoresursu izmantošanu Latvijas – un, galvenokārt, Rīgas siltumenerģijas ražošanā?
Ar katru gadu mums - siltumuzņēmumiem, gan siltumenerģijas patērētājiem būs jāsāk arvien nopietnāk izturēties pret energoresursu cenu pieaugumu. Lai arī kādi plāni enerģētikā mūsu valstī netiktu kalti, tik un tā pārskatāmā nākotnē mēs būsim atkarīgi no importēto energoresursu piegādēm ar to augošajām cenām, līdz ar to mums nāksies nopietni pievērsties enerģijas taupīšanai.

Protams, nepieciešams rast iespējas arī papildināt Rīgas siltumenerģijas ražošanas jaudas ar atjaunojamo energoresursu izmantošanas komponentiem, lai gan to procentuālais īpatsvars pret fosilā kurināmā – proti, gāzes jaudām, tāpat saglabāsies relatīvi neliels.

Piemēram, rekonstrukcijai tiek sagatavota siltumcentrāle Ziepniekkalnā, kur izveidos koģenerācijas bloku, kas izmantos koksnes šķeldu, tiks veikta arī dūmgāzu siltuma utilizācija. Šis ir viens no nozīmīgākajiem atjaunojamo energoresursu izmantojošo koģenerācijas elektrostaciju izbūves projektiem, kura ietvaros Rīgā, Tīraines ielā, ar ES struktūrfondu finansiālu atbalstu, izbūvēs koksnes biomasas koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu 4 megavati un siltuma jaudu līdz 22 megavatiem.

Beidzoties apkures sezonai, daudzus iedzīvotājus nepatīkami pārsteigušas ievērojami pieaugušās karstā ūdens izmaksas rēķinos, un gaidāms, ka, beidzoties nākamā gada apkures sezonai, daļai rīdzinieku nāksies konstatēt atsevišķu karstā ūdens izmaksu pozīciju pieaugumu pat divas reizes. Ar to domājam tā dēvēto "maksu par dvieļu žāvētāju", "vannasistabas apkuri", vai "karstā ūdens cirkulāciju".

Cenu pieauguma būtība saistīta ar to, lai panāktu adekvātu norēķināšanos par patērēto siltumu, ieskaitot siltuma zudumus, negodīgos mājas iedzīvotājus vai tādus, kas karsto ūdeni nepatērē, bet tomēr no kopējās karstā ūdens cirkulācijas namā gūst tiešu vai netiešu labumu kaut vai siltu cauruļu veidā.

Iedzīvotāju maksājumi par karsto ūdeni veidojas no diviem komponentiem - no fiksētās karstā ūdens cirkulācijas likmes, ko Rīgas dome jau vairākus gadus noteikusi 1,70 latu apmērā uz vienu dzīvokļa vannasistabu, un patērētajiem ūdens kubikmetriem, kas tiek nolasīti pēc skaitītāja gan dzīvoklī, gan visā mājā kopumā.

Kā "dvieļu žāvētāju jautājumu" risinās nākamajā vasarā?
Notikusi tikšanās ar namu apsaimniekotāju pārstāvjiem un secināts: ja vien paši konkrētā nama iedzīvotāji nebūs vienojušies citādi, nākamās vasaras sezonā minētā likme tiks noteikta nevis fiksēta, bet gan 10% vai pat 20% apmērā no pastāvošā siltumenerģijas tarifa. Procentu likmes lielums būs atkarīgs no konkrētās mājas siltuma zudumiem.
Līdz ar to savu lomu spēlēs arī tas, kādi energoefektivitātes pasākumi konkrētajā mājā ir veikti.

Kā vērtējat straujo būvniecības tempu samazinājumu Rīgā, vai tas kavē uzņēmuma attīstību, bremzē jaunu klientu plānoto pieslēgšanu centralizētajiem siltumtīkliem?
"Rīgas siltums" būvniecības tempu samazināšanos vērtē negatīvi, jo tādēļ uz neparedzamu laiku ir apturēti vairāki projekti, kuros paredzēti jauni pieslēgumi pilsētas siltumapgādes sistēmai.

Nav patīkami, ka daudzi ar lielu vērienu iesākti nekustamo īpašumu attīstības projekti ir faktiski apturēti un to būvniecības un ekspluatācijā nodošanas termiņi tiek pārcelti.
Kā piemērus var minēt "daVinchi" projekts Pārdaugavā. Ir apturēta ir arī daudzdzīvokļu kompleksa "Panorama Plaza" būvniecība.
Neviens arī nevar pateikt, kad un vai šis projekts tiks pilnībā pabeigts. Līdzīga situācija vērojama vēl daudzos Rīgas būvniecības projektos – un tā, protams, atbilst šī brīža tirgus depresīvajai situācijai.

Vai šāda situācija "Rīgas Siltumam" sola tieši finansiālus zaudējumus?
Tiešus finansiālus zaudējumus šāda situācija uzņēmuma "Rīgas Siltums" nesola, jo tā infrastruktūras pieslēgumi tiek realizēti uz ilgtermiņa līgumu bāzes. Tiek izbūvēta infrastruktūra, ar jauno patērētāju noslēdz līgumu, ka tas, atkarībā no pieslēguma rentabilitātes, pirks siltumenerģiju piecus vai desmit gadus.

Nekustamo īpašumu tirgus depresijas patieso ietekmi uz uzņēmuma rezultātiem varēs tikai pēc gada, kad varēs retrospektīvi atskatīties uz to, kas ir bijis, jo dažu mēnešu griezumā to novērtēt ir grūti.
Uzņēmuma pieslēguma datu analīze gan rāda, ka, investējot jaunajos pieslēgumos, līdz šim ir darbojies pareizajā virzienā, jo pretējā gadījumā siltumenerģijas piegāžu apjoms samazinātos.

Lai gan pērn siltumtīklam tika pievienoti tikpat patērētāji, cik ir visā Ziepniekkalna mikrorajonā, siltumenerģijas patēriņa stagnējošais līmenis palika nemainīgs, kas skaidrojams, pirmkārt, ar relatīvi silto ziemu un pozitīvo attīstību siltuma ekonomijas segmentā.