Siltumenerģijas ekonomija sākas ar dialogu
Oktobris ir ne tikai rudens vidus, bet arī 2015./2016. gada apkures sezonas sākums. Pavisam drīz daudzdzīvokļu mājās sāks pieslēgt apkuri. Un, protams, līdz ar to iedzīvotājiem rodas bažas, kādi būs rēķini par siltumenerģiju.
Runājot par apkuri, būtu jāpiebilst, ka 2009. gadā, kad jaunais domes sastāvs uzņēmās pilsētas vadību, Rēzeknes siltumsaimniecības līmenis bija diezgan zems. Turklāt iedzīvotāju parāds par apkuri pēc lietuviešu uzņēmuma "Latgales enerģija" izraidīšanas gada laikā paspēja uzkrāties un sasniegt 1,1 milj. latu. Parāds uzņēmumam "Latvijas gāze" bija 800 000 latu. 35-40 gadus vecās siltuma sagatavošanas iekārtas bija novecojušas un prasīja pastāvīgus remontdarbus. Steidzami bija jāmeklē siltumsaimniecības glābšanas iespējas.
Sākās mērķtiecīgs un aktīvs darbs, un trīs gadu laikā pilsētai izdevās ievērojami progresēt, atrast iespējas un līdzekļus triju katlumāju rekonstrukcijai un modernizēšanai. Paralēli tam norisinājās ne tikai ikgadējie profilaktiskie remontdarbi, bet arī sāka kūsāt darbs siltumtrašu rekonstrukcijas projektu izstrādē. Pašlaik šos sasniegumus var uzskaitīt pāris teikumos, taču rezultāts ir acīmredzams – siltuma apokalipse tika novērsta.
Iespējams, ka ierindas rēzeknietis, kuram ir ļoti vispārējs priekšstats par siltuma ražošanas procesu, toreiz līdz galam neizjuta šo progresu. Pilsētas iedzīvotājiem prioritāras palika divas lietas – apkures rēķina summa un naudas daudzums makā. Neviens nenoliedza, ka noteiktā periodā siltumenerģijas tarifs mūsu pilsētā patiešām bija viens no lielākajiem valstī, un pie tā samazināšanas bija nopietni jāstrādā.
Kaut gan darbs pilsētas siltumapgādes jomā neapstājās – centrālajā katlumājā palaida koģenerāciju, kā rezultātā izdevās samazināt siltumenerģijas tarifu līdz 19 procentiem. Bez šiem plānveidīgiem soļiem siltumsaimniecības modernizācijas jomā mums nekad neizdotos panākt to, lai apkures tarifs Rēzeknē kļūtu par vienu no zemākajiem Latvijā.
Apkures tarifi Latvijā 2015. gada septembrī (bez PVN):
Rēzekne – 54,40 eiro par MWh
Preiļi – 54,40 eiro par MWh
Jēkabpils – 56,93 eiro par MWh
Daugavpils – 51,31 eiro par MWh
Cēsis – 62,93 eiro par MWh
Rīga – 47,18 eiro par MWh
Jūrmala – 57,13 eiro par MWh
Ventspils – 58,30 eiro par MWh
Liepāja – 55,96 eiro par MWh
Salīdzināsim septembra tarifu Rēzeknes kontekstā:
2012. gadā – 55,91 lati (jeb 79,55 eiro),
2013. gadā (pēc samazinātā tarifa apstiprināšanas) – 43,77 lati (jeb 62,28 eiro),
2014. gadā – 61,64 eiro,
2015. gadā – 54,40 eiro.
Citiem vārdiem, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tarifs samazinājās par 12 procentiem, un salīdzinājumā ar tālo 2012. gadu – par 32 procentiem. Atgādinām, ka tarifs atkarīgs no dabasgāzes cenas noteiktai iedzīvotāju grupai. Rēzeknes dabasgāzes patēriņš atbilst 7. grupai, t. i., no 20 000 līdz 100 000 tūkst. m3 gadā. Pašlaik dabasgāze Rēzeknei maksā 179,85 eiro, un, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas gāze" prognozēm, pirmajos apkures sezonas mēnešos šī kurināmā cenām nebūtu jāsvārstās vai jāpalielinās.
Raimonds Arbidāns, SIA "Rēzeknes Enerģija" izpilddirektors: "Siltumapgādes uzņēmumi no savas puses paveica galveno – īstenota rīcību virkne, pateicoties kurai tarifs ievērojami samazinājās. Taču, lai reāli sajustu siltumenerģijas ekonomiju, ar to vien nepietiks. Vienlīdz svarīgas ir arī pašu iedzīvotāju uz siltuma saglabāšanu un sadalīšanu vērstās darbības savā mājā."
Katrai daudzdzīvokļu mājai — individuāla pieeja. Viens no variantiem ir renovācija. Kā pozitīvu piemēru var minēt mājas Atbrīvošanas alejā 82, 149, 143, Maskavas ielā 1, V. Seiles ielā 41 u.c. Katru mēnesi apkures maksa šajās mājās ir minimāla vai ļoti tuva minimālai. Ilustratīvs ir arī no divām daļām sastāvošās mājas Maskavas ielā 20 piemērs. Teiksim, pērnā gada novembrī vidējā maksa par apkuri renovētajā mājas daļā ar individuālu siltumenerģijas patēriņa uzskaiti bija 0,62 eiro, savukārt otrajā, tikai no ārpuses siltinātajā mājas pusē, kur joprojām bija vecā parauga apkures sistēma un siltummezgls, – 1,52 eiro. Kā redzam, bezdarbība izmaksā uz pusi dārgāk.
Taču ir arī virkne gadījumu, kas demonstrē, ka siltumenerģijas taupīšanu var sasniegt pakāpeniski, piemēram, nomainot logus, siltinot bēniņus vai jumtu, izolējot caurules vai arī elementāri cieši vērt ciet kāpņutelpas durvis.
Iespējams, tas izklausīsies pārlieku patētiski, bet līdzekļu ietaupīšanu siltumapgādes ziņā var panākt, tikai mijiedarbojoties visām pusēm. Apkures tarifs Rēzeknē ir viens no zemākajiem valstī, taču tas nav gala punkts. Tālāk viss būs atkarīgs no mums un mūsu lēmumiem. Dzīvokļu īpašniekiem jāmācās veidot konstruktīvu dialogu ar savu namu pārvaldi.
Jekaterina Smolicka, pašvaldības laikraksts "Rēzeknes Vēstnesis"